ASV gaida “večuku cīņa” prezidenta vēlēšanās

ASV prezidents Džo Baidens vēlas palikt amatā vēl četrus gadus © Reuters/Scanpix

ASV pašreizējais prezidents Džo Baidens oficiāli apstiprinājis, ka kandidēs arī 2024. gada prezidenta vēlēšanās. Ja republikāņi viņam pretim liks Donaldu Trampu, kas pašlaik šķiet pilnīgi reāli, nākamā gada vēlēšanas izvērtīsies par īstu “večuku cīņu” – Baidens jau pārkāpis 80 gadu slieksni, bet Tramps ir 76 gadus vecs.

PSRS pastāvēšanas laikos, kad padomju valsti vadīja Leonīds Brežņevs, Jurijs Andropovs un Konstantīns Čerņenko, amerikāņu mediji nekad nepalaida garām iespēju paņirgāties par to, ka padomju politbirojā ir sapulcēti vien kusli sirmgalvji, kuriem vairāk jādomā par primitīvu izdzīvošanu, nevis enerģisku rīcību valsts labā. Tagad teju tādā pašā situācijā nokļuvušas Savienotās Valstis. Baidens jau tāpat ir vecākais Baltā nama saimnieks visā vēsturē, un 2028. gadā, beidzoties viņa eventuālajam prezidentūras otrajam termiņam, politiķim jau būs 86 gadi.

Protams, ka, pateicoties medicīnas sasniegumiem, dzīves vidējais ilgums vismaz Rietumvalstīs ir krietni pieaudzis salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Tomēr 80 gadi ir 80 gadi, un republikāņus atbalstošie (bet ne tikai) mediji jau ne reizi vien pieķēruši Baidenu diezgan apkaunojošās situācijās - te viņš aizsnaudies kādu sarunu laikā, te saputrojis valsti, kurā ieradies oficiālā vizītē, te sarunājis kādas citas muļķības. Beidzamais piemērs, par ko atgādina “The Guardian” - Baidena izteikumi nesenās vizītes laikā Īrijā. Tur viņš jūsmīgi runājis par attālu radinieku, kurš spēlējis Īrijas regbija izlasē un palīdzējis tai pieveikt par neuzvaramajiem uzskatītos jaunzēlandiešus. Šo komandu dēvē par “All Blacks”, taču Baidens nez kādēļ to nosaucis par “Black and Tans” - ar šo terminu apzīmē britu militāros spēkus, kas savulaik terorizēja Īrijas iedzīvotājus.

Pagājušās nedēļas nogalē veiktajā “NBC News” aptaujā noskaidrojās, ka 70% amerikāņu nevēlas, lai Baidens kandidētu uz otro četru gadu termiņu prezidenta amata, turklāt 69% no tiem, kuri pauda šādu viedokli, pieminēja tieši viņa cienījamo vecumu, kas sāk kļūt par traucēkli, lai lielvalsts prezidents efektīvi pildītu savus pienākumus. Pat starp tiem amerikāņiem, kuri sevi sauc par demokrātu piekritējiem, vairāk nekā puse - 51% uzskata, ka Baidenam nevajadzētu piedalīties nākamajās prezidenta vēlēšanās.

Taču, kā norāda “AP”, Savienotajās Valstīs joprojām godā tiek turētas tradīcijas un saskaņā ar tām - ja vien prezidents savu pilnvaru laikā nav sastrādājis “lielas ziepes”, viņš diezgan droši pretendē uz vēl vienu termiņu. No 45 ASV prezidentiem vien seši samierinājušies ar vienu četru gadu valdīšanas periodu, un beidzamais no tiem bija Lindons Džonsons, kurš nolēma nekandidēt 1968. gadā, labi saprotot, cik nepopulāra sabiedrībā ir ASV iesaistīšanās Vjetnamas karā.

Šīs pašas amerikāņu politiskās tradīcijas paģēr, lai valdošā partija saliedētos ap esošo prezidentu, kurš vēlas palikt amatā, raksta “AFP”. Līdz ar to cīņā par nomināciju prezidenta amatam Baidenam īpaši nenāksies piepūlēties. Droši vien pieteiksies vēl kāds pārītis pretendentu uz augsto posteni, taču vairāk tikai tādēļ, lai radītu iespaidu par konkurenci un sāktu palēnām palielināt savu atpazīstamību pirms 2028. gada prezidenta vēlēšanām. Demokrātu lielākā problēma pašlaik ir tā, ka šajā partijā nav manāmi jaunas paaudzes ietekmīgi līderi. Republikāņi šajā ziņā ir izdevīgākā situācijā, jo pretrunīgi vērtētā Trampa vietā uz prezidenta amatu var virzīt populāro Floridas gubernatoru Ronu Desantisu.

Atgriežoties pie Baidena un viņa iespējamām veselības problēmām - februārī īpašs ārstu konsīlijs veica medicīniskās pārbaudes un secināja, ka Baidens ir “labā formā”. Cik daudz šim slēdzienam var uzticēties, tas jau ir cits jautājums. Būtiskākais ir tas, ka pats Baidens ir pilnīgi pārliecināts par savām spējām vadīt valsti. Viņš ne tuvu nav ASV populārākais prezidents, pašlaik Baidena darbību pozitīvi vērtē ne vairāk kā 40% amerikāņu, un šis rādītājs ir salīdzināms ar Trampa reitingu, kad viņš bija nostrādājis mazliet vairāk nekā divus gadus.

Gluži tāpat kā Tramps sūdzējās, ka nespēj panākt ASV augšupeju, jo visu sabojājis viņa priekštecis prezidenta amatā Baraks Obama, arī Baidens ik pa brīdim žēlojas par “Trampa mantojumu”. Īpaši skaļi viņš izpaudās 2021. gada augustā, kad amerikāņu spēkiem pēkšņi pametot Afganistānu šajā valstī atkal sākās haoss un varu sagrāba islāmistu radikāļu grupējums “Taliban”. Lai gan Baidens centies iegalvot, ka amerikāņu spēku izvešana bija Trampa lēmums, patiesībā viņam bija visas iespējas to apturēt, taču prezidents nez kādēļ šo jautājumu atstāja pašplūsmā. Jāuzsver, ka ASV sabiedrībā notiekošais Afganistānā šķiet patiesi nozīmīgs, jo desmitiem tūkstoši karavīru tikuši nosūtīti uz šo valsti, un no nodokļu maksātāju naudas tajā ieguldīti desmitiem miljardu dolāru. Un pēkšņi izrādās, ka tas viss ir velti, un situācija atkal ir tāda pat kā 2001. gadā.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.