Krietni pieticīgāk nekā iepriekšējos gados Krievijā šodien tiek atzīmēts 9. maijs. Sakāves kaujas laukos Ukrainā ja ne kliedējušas, tad vismaz pamatīgi sašķobījušas prezidenta Vladimira Putina loloto mītu par Krievijas armijas varenību. Bet pēdējo nedēļu laikā notikušās diversijas pašas Krievijas teritorijā liek bažīties par drošību tā sauktās “Uzvaras dienas” pasākumu laikā.
Tādēļ, drošs paliek drošs, liela daļa no Putina valdīšanas laikā ierastajiem skaļajiem rituāliem šogad atcelti, raksta “Meduza.io”, piebilstot, ka arī krievu propagandisti no prezidenta administrācijas saņēmuši nepārprotamu signālu - ar 9. maija piesaukšanu vietā un nevietā šoreiz neaizrauties.
Vismaz 20 Krievijas pilsētās (taču ne galvaspilsētā Maskavā) nenotiks “Uzvaras dienas” militārās parādes, dažos reģionos atcelts arī svētku salūts, tāpat nekur valstī netiks rīkoti “Nemirstīgo pulka” gājieni. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprinājis, ka arī šogad 9. maijā Kremlī nenotiks svinīgā pieņemšana un netiks pasniegti valsts apbalvojumi Otrā pasaules kara veterāniem (cik nu viņu vairs ir palicis dzīvu) un armijniekiem.
“Politico.eu” norāda, ka šie lēmumi lieku reizi apliecina acīmredzamo - Putinam kļūst aizvien sarežģītāk pārliecināt Krievijas iedzīvotājus, ka tā sauktā “speciālā militārā operācija” (tā Kremlis dēvē agresīvo iebrukumu Ukrainā) rit saskaņā ar plānu. Kopš kara uzsākšanas aizritējuši jau vairāk nekā 14 mēneši, taču ne ar kādiem lieliem panākumiem iebrucēji nevar lepoties un par sākotnējo Putina kliķes mērķi “demilitarizēt un denacificēt Ukrainu” nu jau vairs atceras tikai retais.
Taču 9. maijs atkal būs piemērots brīdis, lai tautai atgādinātu par notikumiem, kas risinājās pirms 78 gadiem, un mēģinātu savilkt paralēles ar mūsdienām, proti, apgalvojot, ka iebrukums Ukrainā bijis nepieciešams, lai apturētu nacisma atdzimšanu. Ņemot vērā to, ka augstas Krievijas amatpersonas ar Drošības padomes sekretāru Dmitriju Medvedevu priekšgalā nereti mēdz uzsvērt, ka Kijiva tikai pilda rietumvalstu rīkojumus, sanāk, ka Kremļa ieskatā nacisti ir nākuši pie varas visā Rietumu pasaulē - no Briseles līdz Vašingtonai un no Londonas līdz Romai.
Gan jau nacismu, pret ko jau atkal esot jācīnās Krievijai, Putins (vai tomēr kāds no viņa dubultniekiem?) šodien ne reizi vien pieminēs, uzstājoties pēc militārās parādes Maskavas Sarkanajā laukumā. Tieši pirms gada Krievijas līdera uzruna bija reti nepārliecinoša un viņš pats izskatījās sagumis un optimismu zaudējis, atgādina “The Moscow Times”. Kā būs šogad, grūti prognozēt, taču vakar kļuva zināms, ka ar pāris ārvalstu viesu klātbūtni, kas parādei piešķirs zināmu spožumu, Kremļa saimnieks var rēķināties. Ir skaidrs, ka parādi apmeklēs Kirgizstānas, Kazahstānas un Armēnijas prezidenti, uz jautājuma zīmes esot Turkmenistānas prezidenta ierašanās. Putinam gan jārēķinās, ka neviena no šīm valstīm nav atklāta Krievijas iebrukuma Ukrainā aizstāve.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka parādē Maskavā piedalīsies aptuveni 10 000 karavīru un 125 tehnikas vienības. AP atgādina, ka Sarkanais laukums ir slēgts satiksmei jau kopš 27. aprīļa, un viss liecina, ka šogad bezprecedenta uzmanība tiks pievērsta drošības jautājumiem. Par to, cik liela vērība tam tiek pievērsta Kremlī, liecina tas, ka pagājušās piektdienas Drošības padomes sēdē lielākoties apspriesti tieši ar Maskavas militārās parādes rīkošanu un drošības garantēšanu saistīti jautājumi. Un kā gan citādi, ja pagājušajā nedēļā divi droni veikuši uzbrukumu pašam Kremlim?
Pilsētās, kur militārās parādes atceltas, varas iestādes uzsvērušas tieši drošības jautājumus un “nevēlēšanos lieki provocēt ukraiņu diversantus”, raksta “Politico.eu”. Taču šis izdevums uzsvēris, ka parādes nenotiks ne tikai karadarbības zonai tuvu esošajās pilsētās (Belgorodā, Kurskā, Krasnodarā), bet arī vairākās Sibīrijas pilsētās. Viens no iemesliem šādam lēmumam varētu būt tas, ka šajās parādēs nemaz nebūtu ko rādīt - visa kaujas spējīgā tehnika jau nosūtīta uz Ukrainu, gluži tāpat tur atrodas labākās armijas daļas, bet jauniesaucamie pat lāgā maršēt nav iemācījušies. Vērojot šādus parādes dalībniekus, iedzīvotājiem gribot negribot varētu rasties izpratne, ka armijas varenība ir krietni vien pārspīlēta.
Līdzīgi ir arī ar “Nemirstīgo pulku”. AP atgādina, ka šī akcija Maskavā tikusi rīkota kopš 2010. gada, protams, ar paša Putina svētību - arī pērn viņš soļoja tās dalībnieku pirmajās rindās. Sākotnējā ideja bija pieminēt Otrajā pasaules karā kritušos - akcijas dalībnieku rokās bija karā bojā gājušo tuvinieku fotoattēli. Vēlāk šādās akcijās tika pieminēti arī tie, kuri gājuši bojā, piemēram, Afganistānas kara laikā. Šogad bija lielas bažas, ka daudzi gājienu dalībnieki, pat nedomājot par kādām protesta akcijām, ieradīsies ar fotoattēliem, kuros redzami pavisam nesen Ukrainā kritušie. Un tad ikvienam varētu kļūt skaidrs, ka patiesie Krievijas zaudējumi šajā agresīvajā militārajā avantūrā krietni pārsniedz tos 6000 cilvēku, kuru bojāeju līdz šim oficiāli atzinis Kremlis.
