"Esam šeit ieradušies, lai pastāstītu savus stāstus, lai mūs dzirdētu pasaules līderi. Lai katrs bērns, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, ātrāk varētu atgriezties Ukrainā," tikšanās laikā ar žurnālistiem sacīja Ivans, viens no nolaupītajiem ukraiņu bērniem, kuram izdevies atgriezties. 31. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās starptautiska divu dienu konference "Russia’s War on Children" ("Krievijas karš pret bērniem") ar ekspertu līmeņa darba grupām, taču oficiālā atklāšana notiek 1. februārī.
Kamēr gaidījām, kad mūs, žurnālistus, ielaidīs tikšanās telpā, ukraiņu bērni, skaisti sapucēti nacionālajos rakstainajos kreklos, skraidīja pa mūsu Latvijas Nacionālās bibliotēkas septītā stāva gaiteni. Bērni kā jau bērni, tikai viņi jau ir piedzīvojuši kara šausmas. Arī viņu stāsti ir viens par otru skarbāki. Tāpēc pirms tikšanās žurnālisti tika brīdināti saudzēt bērnus un neuzdot viņiem pārāk sāpīgus un psiholoģiski traumējošus jautājumus.
Šīs tikšanās iniciatore bija Darja Herasimčuka, Ukrainas prezidenta padomniece, ukraiņu bērnu tiesību un rehabilitācijas komisāre. "Jūs noteikti gribat zināt precīzus skaitļus, cik bērnu ir izzagti no Ukrainas, bet mēs, Ukraina, nezinām precīzus ciparus. Tiks veikta īpaša izmeklēšana," viņa stāstīja. Pēc Ukrainas aprēķiniem, tādu varētu būt ap 200-300 tūkstošiem Ukrainas bērnu.
Krievija realizē genocīda politiku pret ukraiņu nāciju, tajā skaitā pret bērniem. Tā ir seksuāla, fiziska, psiholoģiska vardarbība. Bērni tiek izzagti un deportēti uz Krieviju - gan filtrācijas nometnēs viņus atšķirot no vecākiem, gan vecākus nogalinot. Un daži ir ievilināti Krievijā ar vasaras nometņu shēmu - ukraiņu vecākiem tika paziņots, ka viņu bērni saņems īsu atelpu no kara. Tā vietā viņi tika nolaupīti. Tāpat tiek ziņots par Krievijā esošām nometnēm “Hitlerjugend” stilā - nometņu tīkls ukraiņu bērnu ideoloģiskai pāraudzināšanai, kur viņi tiek arī apmācīti lietot šaujamieročus un militāro tehniku.
Filtrācijas nometnēs no mātes atšķīra Svetu un Sašu. Ar Sašu tas notika pirms gada, un zēns joprojām nezina, kur ir viņa māte. Neviens to nezina. Matveju filtrācijā atšķīra no tēva, bet, par laimi, šis stāsts beidzās laimīgi.
Kira un Iļja. Iļjas tēvs kādu dienu izgāja uz balkona, lai paņemtu tur esošos pārtikas produktus, sākās apšaude, un viņš dzīvoklī atpakaļ neatgriezās, jo tika nogalināts. Kiras māte nomira Mariupolē. Meiteni aizveda uz Donecku. Viņas mobilais telefons netika uzlādēts mēnesi, bet tad meitenei izdevās to pieslēgt elektrībai un piezvanīt vectēvam. Tas viņu izglāba.
Iļja abi ar māti Mariupolē iekļuva apšaudē. Māti sašāva, un viņa nomira Iļjas rokās. Zēns tika smagi ievainots kājā un nokļuva Doneckas slimnīcā. Slimnīcā Iļjam mācīta krievu valoda, notikušas krievu valodas stundas. Bet ārsts teicis, lai zēns "Slava Ukrainai!" vietā saka: "Slava Ukrainai Krievijas Federācijas teritorijā!", stāstīja 11 gadus vecais Iļja no Mariupoles. Arī 11 gadus vecais Saško no Mariupoles sacīja, ka "krievi nav tik labi kā izliekas, viņi ir slikti". Bet 14 gadus veco Veroniku izzaga un aizveda uz Krievijas Federāciju, kad viņai bija 12 gadu.
Tāpat Ivanam un Maksimam neļāva atgriezties Ukrainā. Abi puiši no Mariupoles gājuši kājām un gribējuši tikt uz Zaporižji. Krievijas patruļa viņus apstādinājusi un draudējusi ar ieročiem. "Un mēs gājām, kā viņi mums lika," atceras abi puiši, kuri nokļuva Doneckā. 17 gadus vecais Maksims vēlētos, lai viņa stāsts palīdzētu atgriezt visus nolaupītos Ukrainas bērnus.
"Viņi ieslēdza televizoru. Tur bija krievu propaganda. Stāstīja, cik tur labi, visi laimīgi, bet es tam neticēju," kāds no zēniem atklāja žurnālistei, kura vaicāja, ar kādām metodēm krievi centās bērnus pārliecināt, ka Krievijā ir labāk.
"Mums stāstīja, ka Ukraina neeksistē, visa tās teritorija ir okupēta, ka mēs nekad nebūsim ukraiņi, bet būsim krievi. Tur būs mūsu mājas, un mēs nekad neatgriezīsimies Ukrainā. Bet es neticēju tam, ka visa Ukrainas teritorija ir okupēta," papildināja kāds cits no bērniem.
Uz žurnālistu jautājumu, ko bērniem visvairāk gribējies pēc atgriešanās no gūsta Krievijā, viņu atbildes skanēja pieticīgi - kādu saldumiņu, konfektīti, ūdeni. Tagad, esot Latvijā, daudziem paticis šokolādes fabrikas apmeklējums, kad varējis saēsties daudz saldumu. Interesanti bijis paviesoties pie Latvijas Valsts prezidenta.
Pēc Ukrainas Valsts informācijas biroja sniegtajiem datiem, uz Krieviju vai Baltkrieviju deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti 19 546 bērni. Līdz šim izdevies atpakaļ uz Ukrainu atvest 388 bērnus jeb mazāk nekā 0,2% no prom aizvestajiem. Gandrīz 4390 nolaupītie bērni ir bāreņi vai bērni bez vecāku gādības.
31. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās starptautiska divu dienu konference "Krievijas karš pret bērniem" ar ekspertu līmeņu darba grupām, taču oficiālā atklāšana notiks rīt, 1.februārī, kad tajā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ukrainas prezidenta kundze OlenaZelenska, Latvijas premjerministre Evika Siliņa, eiroparlamentārieši Sandra Kalniete (JV) un Roberts Zīle (NA), eksprezidenti Egils Levits un Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī starptautiski pārstāvji, eksperti, žurnālisti, citu valstu amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Plānots, ka konference "Krievijas karš pret bērniem" kalpos par platformu tam, lai bērni no Ukrainas sniegtu savas liecības par pārdzīvoto.
Konferenci organizē Ukrainas vēstniecība Latvijā, Ukrainas Ārlietu ministrija, Latvijas Ārlietu ministrija, Ukrainas prezidenta administrācija, projekts "Bring Kids back UA" un Bērnu slimnīcas fonds kopā ar citiem atbalstītājiem.
