Okupanti Ukrainā ir nolaupījuši un aizveduši muzeju kolekcijas. Tiek mērķtiecīgi iznīcināti memoriāli un monumenti, kapsētas, muzeji, teātri, skulptūras, lūgšanu vietas, bibliotēkas, baznīcas un mošejas, iznīcinātas vēsturiskas ēkas un vērtīgi artefakti, atklāj Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) apkopotā informācija.
Krievijas spēki no Ukrainas teritorijām turpina izvest kultūras vērtības. Nolaupītas slavenu mākslinieku gleznas, seni manuskripti un skitu zelts. Arī UNESCO sniedz savus pārskatus. UNESCO aplēses liecina, Ukrainā nodarīto postījumu skaits varētu būt lielāks. UNESCO kopš 2022. gada 24. februāra konstatējusi smagus postījumus 346 objektiem - 127 reliģiskām vietām, 154 vēsturiski un/vai mākslinieciski nozīmīgām ēkām, 31 muzejam, 19 pieminekļiem, 14 bibliotēkām, 1 arhīvam. Neatgriezeniski bojājumi konstatēti Čerņihivas, Harkivas, Žitomiras, Doneckas, Luhanskas, Dņipropetrovskas, Hersonas apgabalos, Kijivas, Zaporižjas, Sumu, Mikolajivas, Vinnicas, Odesas, Ļvivas reģionos.
Čerņihivas apgabalā konstatēts 21 iznīcināts objekts. Starp tiem - baznīcas, kapsēta, militārais vēstures muzejs, bibliotēka, bijušais apgabaltiesas nams Čerņihivā (celts 1904. gadā), Čerņihivas reģionālā universālā zinātniskā bibliotēka, centrālā pilsētas bibliotēka, reģionālais mākslas muzejs, kultūras nams "Ivanivka", memoriālā māja-muzejs un Mihailo Kotsjubinska muiža, Čerņihivas reģionālais Tarasa Ševčenko teātris.
Kijivas reģionā iznīcināti 39 vēsturiski pieminekļi - baznīcas, bibliotēkas, kultūras nami, Ivankivas muzejs, piemineklis Ukrainas bruņoto spēku kritušajiem karavīriem (izveidots no 2014. līdz 2021. gadam), Tarasa Ševčenko krūšutēls Borodjankā, karavīru masu kaps un piemineklis Lielā Tēvijas kara laikā kritušajiem tautiešiem (izveidots 1951. gadā), piemiņas piemineklis afgāņu karavīriem. Borodjanščinas novadpētniecības muzejs Borodjankā, piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem strādniekiem, Hanenko muzejs, Nacionālais muzejs "Kijivas mākslas galerija", Nacionālā mākslas pils "Ukraina", Nacionālais muzejs “Tarass Ševčenko”, Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Nacionālais dabas vēstures muzejs.
Harkivas apgabalā iznīcinātas 56 celtnes. Starp tām - Harkivas apelācijas tiesas ēka, Harkivas mākslas muzejs, Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris, Harkivas Valsts zinātniskā bibliotēka (Koroļenko Valsts zinātniskā bibliotēka), Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas fakultātes ēka, Kupjanskas novadpētniecības muzejs, Harkivas Kotļarevskas Nacionālā mākslas universitāte (vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis), Vēstures un arheoloģijas muzejs-rezervāts "Verkhnii Saltiv", Veneroloģijas pētniecības institūta ēka (celta 1889).
Zaporižjas reģionā postīti 13 objekti starp, kuriem ir Vēstures un arhitektūras muzejs "Popovas muiža" (Vēstures un arhitektūras muzejrezervāts "Sadiba Popova", 19. gs. komplekss), dzelzceļa stacija Zaporižija 2 (vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts 1904. gadā), arī Otrā pasaules kara karavīru masu kapi.
Žitomiras apgabalā cietušas trīs vietas - pareizticīgo baznīca, Nikolaja baznīca un Jehovas liecinieku valstības zāle.
Doneckas apgabalā izpostīti 88 objekti - vēsturiskas ēkas, baznīcas, pieminekļi. Piemēram, A. Tregubova muiža (19. gs. beigu - 20. gs. sākuma ēkas), nams ar smailes torni Mariupolē (celts 1953. gadā). Tāpat Drāmas teātris Mariupolē, Mariupoles novadpētniecības muzejs, Laikmetīgās mākslas un kultūras centrs Mariupolē (celts 2004. gadā), Mākslas skola Mariupolē (celta 1953. gadā).
Luhanskas apgabalā izpostītas 34 vietas. Starp sarakstā minētajām - Popasnas dzelzceļa stacija (vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1878.-1893. gadā), Luhanskas reģionālais akadēmiskais ukraiņu mūzikas un drāmas teātris, Lisičanskas Valsts kalnrūpniecības un rūpniecības koledžas ēka, Rubižnes Mākslas skola un koncertzāle.
Sumu reģionā smagi cietuši 12 objekti. Sarakstā minēti pieminekļi, bibliotēkas, domes ēka. Okupantu armija izpostījusi pat padomju karavīru masu kapus un pieminekli Velika Pisarivka ciemā un padomju karavīru masu kapu (1943., 1959. gads) Bititsijā.
Mikolajavas reģionā astoņi objekti, starp tiem minēts 18. gadsimta turku akas piemineklis, Mikolajivas akadēmiskais mākslas drāmas teātris.
Vinnicas reģionā postīti divi objekti - Virsnieku nams (1930. gados celts vietējas nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis) un baznīca.
Odesas reģionā smagi cietuši 49 objekti. Starp tiem neskaitāmi vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi un Odesas Tēlotājmākslas muzejs, Odesas Arheoloģijas muzejs, Odesas Jūras muzejs, Odesas Literārais muzejs, Rietumu un Austrumu mākslas muzejs, kā arī Voroncova pils.
Dņipropetrovskas apgabalā postīti divi objekti - Sv. Oleksija baznīca un kultūras nams.
Hersonas apgabalā cietuši 15 objekti - baznīcas, bibliotēkas, kultūras nami, Hersonas akadēmiskais reģionālais leļļu teātris, Hersonas apgabala Valsts arhīvs, Poļinas Raiko māja-muzejs, Hersonas reģionālā universālā zinātniskā bibliotēka. Hersonas novadpētniecības muzejā atradās skitu un sengrieķu periodu, kazaku un Krievijas impērijas artefakti. Tagad muzeja zāles ir tukšas. No visiem okupantu nozagtajiem priekšmetiem visvērtīgākie ir senie skitu priekšmeti - arī skitu zelta rotas tika nozagtas. No muzeja izvestas visas vērtslietas, tajā skaitā zelta un ikonu kolekcija, kā arī visi ieroči no senajiem laikiem līdz mūsdienām, arī apbalvojumi un medaļas. Muzejā glabājās vērtīgi mākslas darbi, kas tapuši laikā no 17. līdz 20. gadsimtam, tajā skaitā franču, vācu un itāļu mākslinieku darbi. Izplēnējuši arī Aivazovska, Vrubeļa, Končalovska darbi. Tiek lēsts, ka nozagti aptuveni 80% no vairāk nekā 13 000 šedevriem.
Ļvivas reģionā cietuši trīs objekti - dzīvojamā kompleksa ēka Ļvivas Politehnikuma skolotājiem, Ļvivas Nacionālās agrārās universitātes ēka (vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis), Romāna Šuheviča memoriālais muzejs.
