Sākot ASV un Krievijas tuvināšanos, iespējamā pamiera meklējumus, sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā turpinās. ASV prezidents Donalds Tramps cer pildīt savas kampaņas solījumu ātri panākt vienošanos, lai apturētu asinsizliešanu, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl. org".
Sarunas atšķiras no notiekošā kaujas laukā
28. februārī karstasinīga viedokļu apmaiņa starp Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atklāja dziļas domstarpības par to, kā sasniegt šo kara izbeigšanas mērķi. Analītiķi atzīst, ka konkrēta vienošanās, nemaz nerunājot par ilgstoša miera līgumu, joprojām ir netverama. Izskatās, ka trīs gadus ilgušais visaptverošais karš turpināsies.
"Pastāv plaisa starp situāciju uz vietas un politisko diskursu, ko mēs dzirdam par pamieru, miera uzturētājiem un pat izlīgumu. Visām šīm lietām vēl ir tāls ceļš ejams," "rferl.org" sacīja Vācijas Berlīnes Starptautiskā un drošības institūta Krievijas eksperts Jans Kluge.
Krievijas un Ukrainas spēki joprojām cīnās brutālā karā ar nelieliem teritoriāliem ieguvumiem un lieliem upuriem.
Ziemas laika apstākļi kaujas ir palēninājuši. Pēc mēnešiem ilgām nepārtrauktām kaujām Krievijas spēki ir centušies papildināt ekipējumu un karavīrus. Tas rezultējies ar stabiliem, pakāpeniskiem ieguvumiem. Tikmēr Ukrainas militārpersonas joprojām ir pārslogotas un cīnās ar karavīru trūkumu. Ukraiņi, izmantojot jaunu taktiku un tehnoloģijas, ir iemācījušies apslāpēt Krievijas uzbrukumus.
Saskaņā ar Vašingtonā bāzētās domnīcas "Institute for the Study of War" (ISW) datiem, Krievijas spēki pēdējās dienās ir panākuši nelielu progresu Kurskā, kas ir nelielais Krievijas teritorijas pleķītis, ko Kijiva ieņēma 2024. gada augustā.
Ukrainas militārpersonas arī ziņojušas par jauniem Krievijas uzbrukumiem visos virzienos frontē, piemēram, netālu no Pokrovskas pilsētas un Nadijivkas ciema Doneckas apgabalā. Ukrainas spēki pavēstīja, ka pēc pretuzbrukuma sākšanas februāra beigās nesen atgūta kontrole pār Kotlīnas ciemu.
"Fundamentālā situācija kaujas laukā nav mainījusies, un tas nozīmē, ka Maskava joprojām ir salīdzinoši spēcīgā pozīcijā. Krievija virzās uz priekšu - lai gan ļoti lēni un par augstu cenu," sacīja J. Kluge.
Krievijas dzīvā spēka milzīgie teritoriālie ieguvumi kara pirmajās dienās tagad ir pārvērtušies par uzbrukumiem ar smago artilēriju un lieliem upuriem, kā arī dronu uzbrukumiem. Krievijas spēki pašlaik kontrolē aptuveni 20 procentus Ukrainas teritorijas un apgalvo, ka ir anektējuši četrus reģionus - Luhansku, Donecku, Zaporižju un Hersonu, neskatoties uz to, ka dažas šo teritoriju daļas joprojām ir Kijivas kontrolē.
Ukrainas spēki pašlaik notur vairāk nekā 1500 kilometru garo frontes līniju pret Krievijas karaspēku, kā arī aptuveni 400 kvadrātkilometru Kurskā.
Kaujas laukā Ukrainā Krievijas spēki pēdējā gada laikā ir saglabājuši pārsvaru un lielā mērā kontrolējuši kauju tempu, jo ir centušies gūt jaunus panākumus, pateicoties sprāgstvielām pildītu dronu izmantošanai, kas lido, izmantojot optisko šķiedru kabeļus.
Taču šie ierobežotie teritoriālie ieguvumi Krievijai ir radījuši lielas izmaksas.
Džordžs Barross, kurš vada komandu, kas uzrauga kaujas lauka notikumus ISW, sacīja, ka Krievijas operācijas uz vietas ir ievērojami palēninājušās, jo īpaši, kopš tā 2024. gada februārī sagrāba Ukrainas austrumu pilsētu Avdijivku.
"Kopš Avdijivkas ieņemšanas nedaudz vairāk nekā pirms gada Krievijai frontes līnijā nav izdevies ļoti pavirzīties uz priekšu. Virzība notiek ar satriecošiem karavīru un ekipējuma zaudējumiem," viņš sacīja "rferl.org".
Saskaņā ar ISW datiem, Krievijas spēki 2024. gadā ieguva 4,168 kvadrātkilometrus zemes. Tas prasīja daudz dzīvību abām pusēm.
Precīzus kaujas lauka upurus ir grūti noskaidrot, taču kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Ukraina kaujās ir zaudējusi 46 000 karavīru un 380 000 ir ievainoti, nesenā uzrunā sacīja Zelenskis, lai gan daudzi eksperti uzskata, ka kopējais skaits ir lielāks.
Krievijas upuru aplēses svārstās no 600 000 līdz 750 000 nogalināto vai ievainoto karavīru kopš kara sākuma, un ISW apkopotās aplēses liecina, ka Maskava varētu zaudēt aptuveni 25 000 līdz 30 000 karavīru mēnesī jeb aptuveni 1000 karavīru dienā.
Krievijas karavīru milzīgais skaits ir ļāvis tai absorbēt lielus zaudējumus. Tos palīdzēja absorbēt arī Kurskā pievienotie karavīri no Ziemeļkorejas.
Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) aplēses liecina, ka Maskava arī 2024. gadā Ukrainas uzbrukumos zaudēja vairāk nekā 1400 tanku, taču tai joprojām ir izdevies uzturēt kara centienus ar padomju laika krājumiem, kā arī palielināt tanku ražošanu.
Kārnegija Starptautiskā miera fonda Krievijas militārpersonu eksperts Maikls Kofmans sacīja, ka, gūstot virsroku kaujas laukā, Maskava, visticamāk, joprojām ir "vīlusies", ka tā nav spējusi panākt "operatīvi nozīmīgu izrāvienu".
"Neskatoties uz to, ka viņi saglabā ļoti nozīmīgas priekšrocības tehnikas un kaujinieku ziņā, viņi nav spējuši pārvērst šīs priekšrocības lielos ieguvumos kaujas laukā," atzīmējot kara trešo gadadienu, tiešsaistes diskusijā sacīja eksperts.
Neskatoties uz runām par kara izbeigšanu, cīņas turpinās. Atvērtā pirmkoda uzraudzības grupas "DeepState" ziņojumi liecina, ka Krievijas spēki līdz šim gandrīz pusi no saviem uzbrukumiem 2025. gadā koncentrējuši Pokrovskas apkārtnē Ukrainas austrumos.
"Neviena no pusēm šobrīd nespēj veikt lielus operatīvos manevrus, bet krievi iztērē daudz vairāk resursu nekā ukraiņi," sacīja Dž. Barross.
Tā kā nav iespējams vienas vai otras frontes līniju izrāviens, eksperti uzskata, ka karš tagad ir kļuvis mazāk par lielu teritorijas daļu ieņemšanu, tā vietā vairāk notiek otras puses piespiešana ciest lielus zaudējumus aprīkojuma, munīcijas un upuru ziņā.
Ukrainas galvenās vājās vietas ir karavīru trūkums, lai aizstātu zaudējumus, un neskaidrās Rietumu militārās palīdzības piegādes, īpaši, ņemot vērā Trampa administrācijas pausto nevēlēšanos turpināt atbalstīt Kijivu kaujas laukā, kā tas ir bijis līdz šim.
Ja karš turpināsies, bet ASV militārā palīdzība apstāsies, tas Ukrainai radīs būtiskas problēmas kaujas laukā.
Saskaņā ar Vācijā bāzētā Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem, Eiropas valstu valdības, tostarp valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, Lielbritānija un Norvēģija, līdz 2024. gada beigām ir devušas Ukrainai gandrīz 64 miljardus ASV dolāru militārajām vajadzībām, salīdzinājumā ar 66 miljardiem ASV dolāru tajā pašā laika posmā.
Berlīnes Globālās sabiedriskās politikas institūta pētniece Jūlija Frīdriha sacīja, ka, lai pienācīgi apgādātu Ukrainu, Eiropas militārpersonām būs vajadzīgs laiks, iespējams, tas prasīs pat gadus.
"Mēs noteikti skatāmies uz plaisu starp to, kas ukraiņiem ir vajadzīgs, un to, ko eiropieši var piegādāt. Ir cerība, ka investīcijas Ukrainas ražošanā palīdzēs, bet tam būs jāpiesaista vairāk līdzekļu, kas arī prasa laiku," viņa sacīja "rferl.org".
Tas, cik ātri un vai vispār Eiropas valdībām būs jāpārvar šī plaisa, vēl ir jāredz, un to ietekmēs diplomātisko sarunu panākumi un ātrums, lai izbeigtu karu. Tikmēr izskatās, ka karš turpināsies.
"Krievijas sarunvedēji ir pieredzējuši un centīsies iegūt visu iespējamo. Maskava šajā karā ir ieguldījusi visu, tāpēc būs nepieciešams daudz vairāk nekā draudzīgs telefona zvans un tikšanās, lai liktu Krievijai apstāties," sacīja J. Frīdriha.
