Pasaulē

Sestdien notikušais teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukums Izraēlai (pēdējās ziņas liecina, ka tajā nogalināti vairāk nekā 1200 izraēliešu) bija pārsteigums ne tikai ebreju valsts izslavētajiem īpašajiem dienestiem, bet arī Gazas joslā dzīvojošajiem palestīniešiem. Tiek uzskatīts, ka iebrukumu pilnīgā slepenībā gatavoja “Hamas” militārā spārna “Ezedīna al Kasama brigādes” komandieris Mohameds Deifs – ļoti noslēpumaina persona, kuru izraēliešiem neizdodas neitralizēt jau gadu desmitiem ilgi.

Vadošie Apvienotās Karalistes mazumtirgotāji vērsušies pie valdības, vietējām varasiestādēm un policijas ar prasību beidzot sākt rīkoties, lai novērstu aizvien pieaugošo zādzību skaitu no tirdzniecības vietām. Britu mazumtirgotāju federācijas (“BRC”) dati liecina, ka beidzamā gada laikā desmit lielākajās valsts pilsētās šādu zādzību skaits palielinājies par 27%, vēsta “AFP”.

Vācijas pilsētā Hamburgā savulaik bija viens no lielākajiem tramvaju tīkliem Vācijā. Viss sākās 1866. gadā ar zirgu tramvaja satiksmi, līdz 1978. gadā pilsētas vara lēma par labu automašīnām. Hamburgā reisā izbrauca pēdējais tramvajs, kuru pēdējā gaitā pavadīja desmitiem tūkstošu cilvēku. Kopš tā laika pilsētā darbojas autobusi un metro. Tikmēr hamburgieši joprojām sēro par tramvaja zaudēšanu un uzskata, ka tā likvidēšana bija kļūda.

Pēc šaušalīgā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai daudzās Rietumeiropas, arī ASV un Austrālijas pilsētās notika plašas Palestīnas atbalsta demonstrācijas, pat savdabīgas “uzvaras” svinības. Daudziem Eiropā un pie mums tas šķita pārsteigums. Kā tad tā? Kā var atklāti svinēt un atbalstīt terorismu un civiliedzīvotāju masu slepkavības? Izrādās, var.

Tallinas mērija ir norūpējusies par to, ka vecpilsētu turpina pamest gan iedzīvotāji, gan iestādes, kuriem seko arī uzņēmēji, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik vecpilsēta faktiski kļuvusi par “tūristu geto”, un, lai tajā iedvestu jaunu dzīvību, nepieciešami kādi risinājumi.

ASV amatpersonas paziņojušas, ka jau sākušās munīcijas un cita nepieciešamā bruņojuma piegādes Izraēlai, kas gatavojas iebrukumam Gazas joslā, lai iznīcinātu teroristu grupējumu “Hamas”. Uz Vidusjūras austrumiem devusies amerikāņu aviācijas bāzes kuģa grupa, kuras uzdevums ir atturēt Irānu un tās sabiedrotos no palīdzības sniegšanas “Hamas”. Vašingtona īpaši uzsvērusi, ka tai pietiek resursu, lai militāri palīdzētu gan Izraēlai, gan Ukrainai.

Lietuvas pilsētai Visaginai, kas savulaik uzcelta Ignalinas AES darbinieku izmitināšanai burtiski tukšā vietā, bija visas iespējas aiziet nebūtībā līdz ar slēgto atomelektrostaciju. Tomēr pilsēta tika galā ar vēsturiskajām pārmaiņām un turpina dzīvot. Varbūt ne ar tādu vērienu kā agrāk, taču diezgan eiropeiski, kaut arī šeit ir dažas nianses. “Rus.nra.lv” devās iepazīt šo mainīgo pilsētu bijušās AES tuvumā.

“Neatkarīgajai” ir draudzība un pazīšanās sakari ar ārvalstu žurnālistiem gandrīz 100 pasaules valstīs. Mēs redzam, ko raksta kolēģi, viņi redz, ko rakstām mēs. Mēs apmaināmies ar informāciju, domām, viedokļiem.

Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis nepiedalīsies vienīgajās sabiedriskā televīzijas kanāla “TVP” debatēs pirms svētdien paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Viņš paziņojis, ka neuzskata par nepieciešamu publiski diskutēt ar liberālās opozīcijas līderi Donaldu Tusku, kuru nosaucis par “meli” un Vācijas interešu aizstāvi.

Izraēlas un palestīniešu militāra konflikta dēļ daudzviet Eiropā pastiprināta sinagogu, ebreju skolu un citu institūciju apsardze. Pastāv bažas, ka islāmistu radikāļi, kuri nedēļas nogalē svinēja teroristiskā grupējuma “Hamas” veikto uzbrukumu Izraēlai, varētu sarīkot uzbrukumus Eiropā dzīvojošajiem ebrejiem.

Vairāki rietumvalstu uzņēmumi, kas nodarbojas ar ieroču un munīcijas ražošanu, jau atsaukušies Ukrainas aicinājumam uz sadarbību. Par pirmajām bezdelīgām uzskatāmas tādas kompānijas kā vācu “Rheinmetall” un britu “BAE Systems”, kas jau tuvākajā laikā gatavojas Ukrainā ierīkot tehniskās apkopes un remonta centrus pašu ražotajai militārajai tehnikai, kas savulaik piegādāta Ukrainai. Nākamais solis būtu bruņojuma ražošanas uzsākšana Ukrainā, cik nu tas Krievijas agresijas apstākļos ir iespējams.

Neraugoties uz tehnisko progresu, kas nosaka aizvien lielākas prasības pēc mobilitātes un aizvien ātrākiem pārvietošanās līdzekļiem, aptverot aizvien vairāk pasažieru, pasaules metropolēs turpina darboties sabiedriskā transporta veidi ar gadsimtiem senu vēsturi.  

“Ukraine Economic Outlook” ir viena no lielākajām neatkarīgajām ekonomikas domnīcām Ukrainā. Tās vecākais ekonomists Mihails Kuhars kopš kara sākuma darbojas valdības ekonomikas štābā, kurā divdesmit vadošie ekonomisti strādā pie pretkrīzes ekonomiskajiem risinājumiem. Intervijā “Rus.nra.lv” korespondentam ukraiņu eksperts pastāstīja par Krievijas ekonomiskajiem zaudējumiem, kas radušies astoņus gadus ilgušā hibrīdkara un pusotru gadu ilgušā pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā. 

ASV prezidenta Džo Baidena divus gadus vecais vācu aitu suns Komandieris (Commander) pašlaik vairs neuzturas Baltajā namā. Beidzamā gada laikā viņš sakodis vai uzbrucis vairāk nekā desmit cilvēkiem, izrādot gluži tādu pašu agresivitāti kā viņa priekštecis Meidžors (Major), kurš tagad mitinās pie prezidenta draugiem Delavēras štatā.

Vēsturniekiem par to lielu šaubu nebija jau sen, taču nu kliedētas arī beidzamās – bijušais Nīderlandes princis Bernhards līdz pat mūža nogalei 2004. gadā melojis, apgalvojot, ka nekad neesot bijis Vācijas nacistu partijas biedrs. Tagad kļuvis zināms, ka viņa arhīvos uziets partijas biedra kartes oriģināls, ko par autentisku atzinusi gan Nīderlandes valdība, gan karaļnams, kas pauduši nožēlu par šo melno vēstures lappusi.

Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas šonedēļ sākušies būvdarbi pie ēkas, kurā 1889. gadā piedzima nākamais nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers. Pēc renovēšanas, kas izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, māju nodos policijas vajadzībām, taču šim plānam ir ne mazums kritiķu, kuri uzskata, ka ēkai vajadzēja atrast citu pielietojumu, protams, nepieļaujot, ka tā kļūst par neonacistu iecienītu apmeklējuma vietu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis atbalstu grozījumiem konstitūcijā, kuru mērķis būtu paplašināt to jautājumu loku, kas tiek izlemts referendumos, kā arī mazināt šķēršļus referendumu sasaukšanai pēc vēlētāju iniciatīvas. Tomēr viņa paziņojumā pietrūcis konkrētības, tādēļ pagaidām grūti spriest, kādi šie grozījumi varētu būt.

“Kalni, pašķirieties! Ļaujiet, kalni, man iet meklēt savu mīļoto! Sveši ļaudis viņu aizveda. Ļaujiet man viņu vest mājās!” savulaik dziedāja armēņu dižais Norairs Mnacakanjans. Dziesmas vārdi un melodija ir dziļa dramatisma un neremdināmu alku pilni – gluži kā par tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Kaukāzā visas pasaules acu priekšā.

Nākammēnes Moldovā notiekošajās municipālajās vēlēšanās būs atļauts kandidēt arī aizliegtās un par antikonstitucionālu pasludinātās prokrieviskās partijas “Shor” biedriem. Šādu lēmumu pieņēmusi Moldovas Konstitucionālā tiesa, tādējādi atceļot parlamenta noteikto aizliegumu.

Gan Igaunijas Valodas kolēģija (“Keeleamet”), gan Tallinas municipālā policija atzīst, ka diezgan bieži nākas saskarties ar situāciju, kad taksometru vadītāji, kuri izmanto “Bolt” un citas līdzīgas platformas, pat nesaprot igauņu valodu, nerunājot nemaz par to, ka pasažieriem kaut ko varētu paskaidrot igauniski, vēsta mūsu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”.

Vairāki desmiti inuītu (Grenlandes pamatiedzīvotāju) sieviešu pieprasījušas kompensācijas no Dānijas valdības, jo pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kļuvušas par upuriem kampaņai, kuras mērķis bija samazināt dzimstību salas pamatiedzīvotāju vidū. Cietušajām jau pusaudžu gados bez viņu vai vecāku piekrišanas un pat zināšanas dzemdes dobumā ievadītas intrauterīnās jeb kontracepcijas spirāles.

Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņojis, ka šajā Ukrainas pilsētā, ko regulāri apšauda ar Krievijas raķetēm un artilērijas lādiņiem, tiks būvēta pirmā pazemes skola. Tā atbildīs visiem pazemes patvertņu drošības standartiem un spēs nodrošināt klātienes mācības vairākiem tūkstošiem skolēnu. Līdz ar jaunā mācību gada sākšanos, pagaidu klases ierīkotas piecās Harkivas metrostacijās, taču to ietilpība ir par mazu.