Avārija, kas pagājušonedēļ notika pasaules garākajā dzelzceļa tunelī Šveicē, izrādījusies nopietnāka, nekā tika uzskatīts sākotnēji. Domājams, ka pasažieru vilcienu satiksmi pa 57 kilometrus garo Gotarda pakājes tuneli izdosies atjaunot ne ātrāk kā līdz gada beigām. Pašlaik galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk atsākt kravas vilcienu kustību.
“Zāle vienkārši neaug. Tas pats ar graudaugiem – nav ne ražas, ne salmu. Visur pilnīgs vakuums,” ar nolemtības sajūtu balsī intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” saka Raplas apriņķa fermeris Miks Meinbergs. Viņš jau pieņēmis smagu lēmumu pārdot saimniecībai piederošos 800 liellopus, kas audzēti gaļas iegūšanai, lai nākamajā ziemā spētu pabarot piena govju ganāmpulku. Līdzīgā situācijā lopbarības krīze novedusi daudzus zemniekus.
Britu muzejs atzinis, ka no tā krātuvēm pazuduši vairāki desmiti vērtīgi eksponāti, vēl citi ir sabojāti. Par vainīgu uzskatītais darbinieks ir atlaists, taču policija pierādījumu trūkuma dēļ pagaidām viņam nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Zādzības pastrādātas ilgākā laika periodā un varētu būt sākušās, vēlākais, 2019. gadā.
Pagājušajā mēnesī Igaunijā stājās spēkā sociālās aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis bija nodrošināt, lai veco ļaužu pansionātos ievietotajiem cilvēkiem pietiktu ar saņemto pensiju pakalpojumu apmaksāšanai – pārējo summu bija apņēmusies segt valsts, piešķirot attiecīgu finansējumu pašvaldībām. Taču pašlaik šī sistēma buksē gan tādēļ, ka aprūpes nami paaugstina cenas, gan tāpēc, ka kļūdaini sarēķināts, cik lieli līdzekļi no valsts jāsaņem tai vai citai pašvaldībai.
Ķibeles turpina vajāt Vācijas valdības lidmašīnas. Lainera tehnisku problēmu dēļ ārlietu ministrei Annalēnai Bērbokai nācies atcelt ieplānoto vizīti Austrālijā, Jaunzēlandē un Fidži, un šodien viņa kopā ar oficiālās delegācijas pārstāvjiem domāja, kā tikt uz dzimteni no Abū Dabī. “Politico.eu” norāda, ka šādas problēmas vācu amatpersonas piemeklē ar tādu regularitāti, ka šķiet – uzlikts kāds lāsts.
Krodzinieki Anglijā un Velsā ir sajūsmā. Britu valdība vēl uz pusotru gadu pagarinājusi “Covid-19” pandēmijas laikā pieņemtos noteikumus, kas ļauj pabiem bez liekām birokrātiskām klapatām un īpašu atļauju kārtošanas tirgot alu līdznešanai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sabiedrības cieņu iekarojis, lielā mērā pateicoties tam, ka neizvairās no problēmu atzīšanas, cenšas tās atrisināt un ir spējīgs pieņemt stingrus lēmumus. Tas attiecas ne tikai uz Ukrainas bruņoto spēku pretošanos Krievijas agresoriem, bet arī uz citu šajā valstī izplatītu sērgu – korupciju. Beidzamo mēnešu laikā pie dziesmas paņemts ne viens vien augstāka vai zemāka ranga korumpants.
Viens no pasaules vadošajiem čellistiem un, par laimi, arī rīdzinieks Miša Maiskis ar koncertu atkal viesojās dzimtajā Latvijā. Un šogad jau otro reizi.
Viena no apspriestākajām politiskajām tēmām Polijā pašlaik ir... sēnes. Turklāt ne jau to šāgada ražas apmēri, bet gan sēņošanas iespējas nākotnē. Par to parūpējies konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis. Viņš paziņojis – ja pēc rudenī ieplānotajām parlamenta vēlēšanām Polijā pie varas nāks kreisi centriskā opozīcija, tā Briseles uzdevumā pieņems tādus lēmumus, ka poļu tradicionālais vaļasprieks var tikt apdraudēts.
Britu uzņēmējam Ričardam Brensonam piederošā kompānija “Virgin Galactic” veikusi pirmo lidojumu līdz Zemes atmosfēras robežai, apkalpojot kosmosa tūristus. Viens no viņiem – Džons Gudvins – tolaik 200 000 dolāru vērto biļeti lidojumam bija iegādājies tālajā 2005. gadā, bet pēc tam, kad pirms deviņiem gadiem viņam tika diagnosticēta Pārkinsona slimība, jau sācis nopietni bažīties, ka savu sapni piepildīt nespēs.
Enerģētikas krīze, ko raisīja sērgas pandēmija un ir paturpinājis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas valstīm ir likusi domāt, kādus alternatīvus enerģijas avotus varētu izmantot. Viens no šiem avotiem ir mazas atomelektrostacija
Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecībai Rādi apkaimē Tartu, kur atradīsies Aizsardzības spēku veselības centrs, centrālā zāļu noliktava un telpas, kas nepieciešamas katastrofu medicīnas studijām. Vai uz turieni nāksies doties arī studentiem no Latvijas?
Ja Kremlis laikus nebūtu uzsācis “speciālo militāro operāciju” pret “nacistisko” Ukrainu, mūsdienu civilizācijai varētu pienākt gals, jo agresīvie Rietumi to vien sapņojuši kā uzbrukt Krievijai, sagraut to un pievākt tās dabas bagātības. Tā ir tikai viena no pamata tēzēm nule kā izdotajā melīgajā un ar Kremļa klišejām pilnajā mācību grāmatā, pēc kuras vēsturi ar 1. septembri nāksies apgūt Krievijas skolu 11. klašu audzēkņiem.
Ar līdz šim nepieredzētu problēmu saskārušies vairāki Barselonas iedzīvotāji un tūristi. Ja nu tā sagadījies, ka pusdienas vai vakariņas jāietur vienatnē, to paveikt kādā no neskaitāmajiem pilsētas centra restorāniem nemaz nav tik vienkārši, jo viesmīļi priekšroku dod vairāku cilvēku grupām – no tām būs lielāki ienākumi.
Kopš pagājušās nedēļas publikācijas laikrakstā “Postimees” galvenā Igaunijā apspriestā politiskā tēma ir – vai tiešām prezidenta padomnieks Tomass Sildams centies izdarīt spiedienu uz Finanšu ministriju, lai tā piešķirtu papildu finansējumu prezidenta kancelejai, liekot saprast, ka pretējā gadījumā valsts galva Alars Kariss varētu nesteigties ar vairāku parlamentā pieņemtu likumu izsludināšanu? Šonedēļ notikušajā parlamenta budžeta kontroles komisijas ārkārtas sēdē īsta skaidrība šajā jautājumā nav viesta.
Itālija pirmdien ir sagādājusi pārsteiguma triecienu savām bankām un izraisījusi satricinājumu visā Eiropā, nosakot vienreizēju 40% nodokli peļņai, kas gūta no augstākām procentu likmēm pēc tam, kad aizrādīja aizdevējiem par nespēju atalgot noguldījumus un izsniegt kredītus. Šis lēmums vēl gaida apstiprinājumu parlamentā, bet jādomā, ka parlaments to atbalstīs. Strauji augošās oficiālās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir devušas rekordlielu peļņu bankām, jo strauji pieauga aizdevumu izmaksas, kamēr bankas atturējās maksāt vairāk par noguldījumiem.
Saule, jūra un iespēja izvairīties no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju – pēc šāda principa atvaļinājuma galamērķus pašlaik izvēlas šīs valsts pilsoņi, raksta “Politico.eu”. Maskavas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā licis daudziem arī pārcelties uz pastāvīgu dzīvi kūrortos. Un tas saistīts ne tikai ar kara neatbalstīšanu, bet arī, vīriešiem – vēlmi izvairīties no mobilizācijas.
Francijas mazpilsētā Forbašā, kas atrodas pavisam netālu no robežas ar Vāciju, aizturēts kāds 55 gadus vecs Vācijas pilsonis. Ir aizdomas, ka viņš kopš 2011. gada turējis gūstā savu sievu, kura arī ir Vācijas pilsone – vismaz tā policijai stāstījusi pati sieviete. Tiesa, vairākos medijos izplatītās ziņas par to, ka aizdomās turamais viņu spīdzinājis, neatbilst patiesībai, paziņojušas Francijas varasiestādes.
Bez skaļiem oficiāliem paziņojumiem un ar miglainām cerībām uz to, ka arī tās pasaules valstis, kas līdz šim nav nosodījušas Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, to beidzot izdarīs, svētdien noslēgušās sarunas Saūda Arābijas pilsētā Džidā. Vairāk nekā 40 valstu augsta ranga amatpersonas bez Krievijas pārstāvju klātbūtnes sprieda par iespējām izbeigt asinsizliešanu un citiem ar Kremļa agresiju saistītiem jautājumiem.
Korfu salā Grieķijā arestēts Neapoles organizētās noziedzības grupējuma “Camorra” dalībnieks Vinčenco Laporta, kuru Itālijas likumsargi meklējuši vairāk nekā 11 gadus. Savu atrašanās vietu viņš neuzmanīgi atklājis, svinot mīļotās futbola komandas “Napoli” uzvaru Itālijas čempionātā, bildēm no šīm svinībām parādoties interneta sociālajos tīklos.
