Pasaulē

Igaunijas austrumu robežu pilnībā aprīkot un nostiprināt nav iespējams ātrāk par 2025. gadu. Tā sarunā ar mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedrisko mediju “ERR” sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss. Ņemot vērā nestabilo situāciju Krievijā, viņš uzsvēris, ka valsts struktūrām ir plāns gadījumam, ja robežu mēģinās šķērsot liels skaits migrantu.

Pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā, vairākas Eiropas Savienības valstis turpmāk nolēmušas likt uzsvaru ne tikai uz vēja un saules enerģiju, bet arī jaunu atomelektrostaciju būvniecību. Tas nozīmē, ka būs jādomā, kur droši noglabāt aizvien pieaugošo radioaktīvo atkritumu daudzumu, un vienīgā valsts, kas šo problēmu gandrīz vai atrisinājusi, ir Somija. Nākamo divu gadu laikā darbība būtu jāuzsāk gandrīz puskilometru zem zemes ierīkotajai atkritumu glabātavai “Onkalo”, kuras projekts tika apstiprināts tālajā 2000. gadā.

Visticamāk militārā grupējuma “Vagner” komandieri Jevgeņiju Prigožinu Maskavā uzmeta viņa ietekmīgie atbalstītāji; ja “Vagner” grupējums pilnībā dislocēsies Baltkrievijā, Latvijai nāksies saspringt; Prigožinam Krievijā ir plašs atbalstītāju loks; krieviem vienalga, kurš slepkavo – Putins ar Šoigu un Gerasimovu vai Prigožins kopā ar saviem bandītiem; Prigožina aktivitātēm noteikti sekos turpinājums – šīs un citas atziņas sarunā ar “Neatkarīgo” pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Šonedēļ Somijā savus pienākumus sākusi pildīt labējā valdība, ko vada konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas līderis Peteri Orpo un kuras sastāvā liela loma būs nacionālkonservatīvajai Somu partijai. Valdības programma, par kuru trešdien sākās debates parlamentā, paredz nākamo četru gadu laikā valsts izdevumus samazināt par sešiem miljardiem eiro, un opozīcija jau pārmetusi, ka budžeta cirpšana notiks ne jau uz turīgāko, bet gan mazāk labklājīgo Somijas iedzīvotāju rēķina.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ierosinājis izmaiņas Sabiedriskā pasažieru transporta atvieglojumu likumprojektā. Viņa ierosinātais likumprojekts paredz bezmaksas sabiedrisko transportu bērniem līdz septiņu gadu vecumam, izmaiņas skartu arī brīvības cīņu dalībniekus un pensijas vecuma cilvēkus, raksta Lietuvas laikraksts "Respublika".

Igaunijas Sociālās ministrijas pasūtītais Ekonomisko pētījumu institūta datu apkopojums rāda, ka Igaunijā gada laikā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par diviem litriem. Lai arī tādējādi pašiem igauņiem šķiet, ka viņi kļuvuši lielāki dzērāji, statistika liecina: salīdzinot ar latviešiem, igauņi alkohola dzeršanā ir krietni vien vārgāki.

Pirms 11 gadiem Lietuvu satricināja nepieredzēts skandāls – nāca gaismā, ka Šauļos virkne augsta līmeņa policijas amatpersonu darbojušies kā bandīti, nevis sabiedriskās drošības un kārtības sargi. Šauļi ir tepat netālu no Latvijas robežas... Tagad ilgā tiesāšanās ir noslēgusies ar galīgu un nepārsūdzamu spriedumu, un vairākiem bijušajiem policistiem palikuši spēkā piespriestie ļoti bargie sodi.

Nākamajā mēnesī Maltā tiks uzsākta plaša klejojošo kaķu sterilizācijas programma, kurai šīs valsts valdība šogad atvēlējusi 200 000 eiro. Pēc tam, kad neveiksmi piedzīvoja mēģinājums izsludināt privāto iepirkumu šī darba veikšanai, nospriests, ka dzīvniekus tvarstīs, sterilizēs, bet pēc tam brīvībā atlaidīs valsts iestādes – Dzīvnieku labklājības direktorāta – speciālisti, kuriem gan bez palīgiem neiztikt.

Austrijas policisti Vīnes lidostā aizturējuši vīrieti, kurš ieradies ar reisu no Etiopijas un mēģinājis nelegāli ievest valstī 85 gekonus, divas čūskas un divus skorpionus. Viņa ceļasomās esošajās noslēgtajās plastmasas kastēs ievietotās radības bijušas nomocītas un cietušas no organisma atūdeņošanās, taču nu, kad kādu laiku pavadījušas Šēnbrunnas zoodārzā, jau atkopušās.

Pašreizējās spiedīgās finanšu situācijas apstākļos Igaunijas valdībai būs grūti atrast līdzekļus, lai izpildītu izglītības darbinieku vēlmi, lai no nākamā gada skolotāju minimālā alga sasniegtu prognozējamo vidējo algu valstī – tātad 1942 eiro. To otrdien atzinusi izglītības ministre Kristina Kallasa, gan piebilstot, ka lielāka skaidrība varētu rasties augustā, kad valdošā koalīcija ķersies pie nākamā gada budžeta veidošanas.

Urugvajas prezidents Luiss Lakalje-Pou ir nonācis sprukās. Pagājušās nedēļas nogalē viņš paziņoja par lēmumu pārkausēt prāvo nacistiskās Vācijas simbolu – kāškrustu nagos turošo ērgli, kas savulaik greznoja 1939. gadā nogrimušo vācu karakuģi. Lakalje-Pou stāstīja, ka no pārkausētā bronzas ērgļa tiks izveidots cits simbols – miera balodis. Taču nu viņam savu lēmumu nācies mainīt sabiedrības un paša konservatīvās partijas biedru spiediena rezultātā.

Bez acīmredzamiem, nekavējoties novērtējamiem rezultātiem beigusies ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena divu dienu vizīte Ķīnā, kuras laikā viņš vakar tomēr ticies arī ar šī valsts prezidentu Sji Dzjiņpinu. Taču pozitīvais ir tas, ka abu valstu amatpersonas vienojušās, ka jāturpina dialogs, lai uzlabotu attiecības starp pasaules ekonomiskā ziņā vadošajām lielvarām, kas beidzamo gadu laikā ir sliktākas nekā jebkad.

Igaunija padomju varas pieminekļu demontāžai un to pārvietošanai 2022. gadā novirzījusi teju miljonu eiro no valsts budžeta, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News”. Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna atmodinājis iniciatīvu novākt padomju režīma atstātos propagandas objektus.

No jūlija Lietuvā veikalos vairs nebūs bezmaksas plāno plastmasas maisiņu. Pērkot ābolus, kartupeļus, gurķus vai citus sveramos produktus, par vienkāršu caurspīdīgu plastmasas maisiņu būs jāpiemaksā 1–5 centi. Aptaujātie pircēji un mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji dažādi uztver jauno maksājumu; tirgotāji vēl rēķina ieguvumus un zaudējumus un sola piedāvāt alternatīvas.

Šonedēļ Itālijā notika atvadas no ilggadējā premjera Silvio Berluskoni, bez kura valsts politiskā dzīve nebija iedomājama vairākas desmitgades. Vieniem viņš paliks atmiņā kā nelabojams blēdis un populists, citiem – kā cilvēks, kurš savulaik spēja saliedēt Itālijas konservatīvos spēkus un pretoties politkorektuma diktātam.

Ne vienmēr ir jābrauc uz tālām zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus vai atslēgtos no ikdienas. Dažreiz der paskatīties, kas notiek tepat, gandrīz blakus. Šoreiz devos apskatīt Hradeckrāloves reģionu Čehijas ziemeļaustrumos. Hradeckrāloves reģions ir aizraujošs tūrisma galamērķis, kas piedāvā daudzveidīgas iespējas gan kultūras baudīšanai, gan dabas skaistuma apbrīnošanai.

Krievijas politologs, vēstures zinātņu doktors Sergejs Karaganovs 13. jūnijā žurnālā “Profil” publicēja rakstu “Kodolieroču izmantošana var paglābt cilvēci no globālās katastrofas”, kuru tūlīt pat, tiesa, jau ar citu virsrakstu: “Grūts, bet nepieciešams lēmums”, pārpublicēja visnotaļ nopietnais izdevums “Russia in Global Affairs”.

Teju ne dienas bez kādas apšaudes vai bumbas sprādziena – tāda pašlaik ir situācija Zviedrijā, kas, pēc britu avīzes “Daily Mail” trāpīgā apzīmējuma, kļuvusi par īsti “bandītu paradīzi”. Visvairāk par savu drošību ir noraizējušies triju lielāko pilsētu (Stokholmas, Gēteborgas un Malmes), kā arī to apkaimju iedzīvotāji, jo vardarbīgās bandas, kuras lielākoties veido no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas ieceļojuši imigranti, kārtojot savus rēķinus, absolūti nerēķinās, ka ciest var arī likumpaklausīgi pilsoņi.

Igaunija strikti nolēmusi izglītības sistēmā ieviest e-eksāmenu. E-eksāmenu projekta pirmā soļa īstenošanas termiņš ir 2025. gada pavasaris, paziņojusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija.

Ar graujošu spriedumu kompānijai “Starbucks” beigusies tiesas prāva pret bijušo augsta ranga darbinieci, kuru no darba atlaida, jo viņa bija baltās rases pārstāve – vienkārši tādēļ, ka tāds “grēkāzis” uzņēmuma vadībai tolaik bija nepieciešams. “Starbucks” nāksies šķirties no 25 miljoniem soda naudas, samaksāt kompensācijā Šenonai Filipsai 600 000 dolāru, kā arī izmaksāt viņai kopš nelikumīgās atlaišanas 2018. gadā neizmaksāto algu – vairāk nekā miljonu dolāru.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko šonedēļ izlielījies, ka jau saņēmis pirmos Krievijas solītos taktiskos kodolieročus, kurus nekavēšoties likt lietā, ja kāda valsts uzsāks agresiju pret Baltkrieviju. Taču šis paziņojums lielākoties bija domāts iekšējai auditorijai, jo vēlāk intervijā televīzijas kanālam “Rossija 1” vadonis jau sāka izlocīties – viņam nācās atzīt, ka piegādes process īsti vēl nav uzsākts, turklāt arī “sarkanā podziņa” paliks Kremļa rokās, un Lukašenko neviens negrasās dot tiesības pieņemt lēmumu par kodolieroču izmantošanu.

Krievija rīkojas un iegulda resursus, lai apturētu Zviedrijas dalību NATO. To saka nesen par Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) vadītāju ieceltais Tomass Nilsons savā pirmajā intervijā Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas kanālā SVT.