Piecas no septiņām Rīgas domes vēlēšanām jau reģistrētajām partijām startē, skandinot saukli par “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” aizdzīšanu vismaz opozīcijā, ja ne no domes pilnībā. Līdz vēlēšanām gan ir pietiekami daudz laika, lai situācija mainītos, bet pašlaik partiju reitingi vedina domāt – lai sasniegtu šo mērķi kaut daļēji, partijām var būt jāsadarbojas ar “Gods kalpot Rīgai”. To, ka šāda sadarbība ir iespējama, nenoliedz arī kandidējošo spēku Rīgas mēra amata kandidāti.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtītās un SKDS realizētās aptaujas rezultātiem, valdību veidojošajām partijām ir aptuveni 46% atbalsts. Savukārt “Saskaņai”, “Gods kalpot Rīgai”, Latvijas Krievu savienībai un Saeimas opozīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai, ar kuru nav iedomājama sadarbība Jaunajai konservatīvajai partijai, aptuveni 50.2%.
Matemātika ir bezkaislīga
Tātad pašlaik vēlētāju atklātās simpātijas sadalījušās tā, ka “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējam sarakstam, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionālās apvienības savienībai, “Jaunajai Vienotībai” un Jaunajai konservatīvajai partijai vismaz klusībā pie sevis jāapsver vēlētāju uzspiests scenārijs, kurā jāizvēlas - lai pie varas atkal netiktu “Saskaņa”, koalīcijā ņemt GKR vai ZZS?
Protams, nevar izslēgt, ka priekšvēlēšanu debatēs KPV LV mēra amata kandidāts Ralfs Nemiro parādīs sevi tik spoži, ka partija ne tikai pārkāps tai ilgstoši pielipušo 2% popularitātes reitinga slieksni, bet pārsniegs arī liktenīgos 5%, kas jebkuru partiju šķir no iekļūšanas Rīgas domē. KPV LV par nožēlu šādu notikumu attīstību pagaidām prognozē tikai organizācijas pārstāvji.
Nepateicīgas izvēles priekšā
Norādot, ka nav neiespējami, ka “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienība pat trijatā var savākt pietiekami daudz balsu, lai izveidotu koalīciju, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, lēš: ir vēl divi koalīcijas varianti, kuru izveidē noteicošo lomu varētu spēlēt konservatīvie.
“Otrais un trešais variants ir visas valdībā esošās partijas un ZZS. Alternatīva ir Burovs, un citu variantu nav,” saka profesors un uzsver, ka šī ir tikai teoretizēšana, jo pirms vēlēšanu rezultātu uzzināšanas “nevar runāt par koalīcijām”.
Tādēļ Jaunās konservatīvās partijas ķildošanās, piemēram, par azartspēlēm ar “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības nievājošie “varavīksnes” mājieni uz to pašu politisko spēku jāuztver vienīgi kā cenšanās pēc iespējas spēcīgāk uzrunāt vēl svārstīgos vēlētājus, kuriem asāka retorika varētu šķist tīkama.
To, ka pēc vēlēšanām iespējama kļūs valdības partiju un ZZS koalīcija, neizslēdz arī politologs Filips Rajevskis, taču, viņaprāt, daudz ticamāka ir valdības partiju un GKR savienība.
“Ja būs tāda nepieciešamība, viņi parakstīsies uz sadarbību ar GKR. Sarkanās robežas būs Latvijas Krievu savienība un “Saskaņa”. Konservatīvie gan aicināja parakstīt memorandu pret sadarbību ar GKR, bet neviens neparakstījās. Domāju, ka arī JKP, vajadzības spiesta, izvēlēsies GKR, nevis ZZS. GKR nav parlamentā, tas neradīs viņiem apdraudējumu valdības koalīcijas kontekstā. Vienmēr labāk sadarboties, starp diviem diskomfortablajiem izvēloties to, ar kuru nekonfliktē citās dimensijās. Bet tas ir tikai tāds politoloģisks spriedums,” saka F. Rajevskis.
Izvēli noteiks vēlētājs
To, ka šādi “politoloģiski” apsvērumi nav sveši arī Rīgas mēra amata kandidātiem, apliecina Neatkarīgās aptaujātie politiķi. Tie apgalvo, ka nepieciešamības gadījumā sadarbība ar GKR tomēr ir iespējama. Nepārkāpjama sarkanā līnija ir vienīgi ar “Saskaņu” un Latvijas Krievu savienību.
“Mēs sarkano līniju esam novilkuši jau pirms vairākiem gadiem, tā atdala “Saskaņu” un Latvijas Krievu savienību. Visādi citādi sarkanās līnijas necenšamies vilkt. Centīsimies, lai GKR arī būtu opozīcijā, bet to izšķirs vēlētājs. Mūsu uzsvars ir uz koalīciju, kuru veido valdības partijas,” saka starp valdības partijām Rīgā populārākās “Attīstībai/Par!” mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.
Arī Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības vicemēra amata kandidāts Edvards Smiltēns teic, ka ārpus jebkādām sadarbības robežām atrodas vienīgi “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.
“Ļoti ceram, ka vēlētāji izdarīs tādu izvēli, lai būtu iespējams izveidot koalīciju ar pēc iespējas mazāk partijām un bez GKR. Bet pie scenārija, ka jāizvēlas starp opozīciju vai visas latviskās partijas paņem GKR kā mazāko partiju, tad drīzāk lemtu par iešanu varā, jo nedrīkstam pieļaut, ka “Saskaņa”, GKR un Latvijas Krievu savienība izveido bloku, kas valdītu Rīgu nākamos piecus gadus,” saka E. Smiltēns.
Arī Saeimas opozīcijā esošās ZZS mēra amata kandidāts Viktors Valainis akcentē, ka organizācija Rīgas domē nesadarbosies ar tiem, kuru dēļ Rīgas dome tika atlaista, un primāri tā ir “Saskaņa”. Arī Latvijas Krievu savienība. Kas attiecas uz GKR, tas esot vēlētāju rokās. “Visādi var gadīties,” saka V. Valainis.
Izvairīgāks bija “Jaunās Vienotības” kandidāts Vilnis Ķirsis, taču arī viņa teikto caurstrāvoja doma, ka, vēlētāju spiesta, arī “Jaunā Vienotība” varētu sadarboties ar tā dēvēto Burova sarakstu. “Sarkanās līnijas vilksim pēc vēlēšanām. Mūsu pozīciju raksturotu tā, ka esošajai varai ir jābūt opozīcijā, bet teikšana, protams, ir rīdziniekiem,” saka V. Ķirsis.
Oļegs Burovs, “Gods kalpot Rīgai” Rīgas mēra amata kandidāts:
‒ Šobrīd par sarkanajām līnijām negribu runāt. Par to var runāt tikai pēc vēlēšanām. Mūsu politiskā pieredze un vēsture rāda, ka no sākuma nosauc sarkanās līnijas un tad viņas pazūd. Skaidrs, ka būs plaša koalīcija, skaidrs, ka nevienai partijai nebūs vairāk par 50%, bet man ir interese, lai tie, ar kuriem strādāsim koalīcijā, viņu uzskati visvairāk atbilstu mūsu programmai. Sarkano līniju mums nav.
