Sajutusi ilgus gadus krievvalodīgo elektorātu monopolizējušās “Saskaņas” vājumu, Latvijas Krievu savienība pēc diviem izlaistiem vēlēšanu cikliem atkal mēģinās iekļūt Rīgas domē. Politikas eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajam politiskajam spēkam atgriezties domē ir izredzes.
Savas pastāvēšanas laikā labākos Rīgas domes vēlēšanu rezultātus Latvijas Krievu savienība, kas tolaik bija pazīstama kā partiju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), guva 2001. gadā, kad tā ieguva 13 mandātus, bet saraksta līderis Sergejs Dolgopolovs kļuva par vicemēru.
2003. gadā samilza PCTVL sadarbības partneru nesaskaņas, kuru rezultātā PCTVL izjuka, bet daļa tās biedru, apvienojoties ar citiem politiskajiem spēkiem, izveidoja partiju apvienību “Saskaņas centru”, uz kuras bāzes vēlāk izveidojās “Saskaņa”.
Nākamajās Rīgas domes vēlēšanās - 2005. gadā ‒ PCTVL jau nācās konkurēt ar bijušajiem partneriem, kas bija izveidojuši partiju “Jaunais centrs”. Pēdējie vēlēšanās ieguva piecus mandātus, bet PCTVL, paliekot opozīcijā, - deviņus.
Nākamo četru gadu darbs ar vēlētājiem nu jau izveidotajam “Saskaņas centram” nesa uzvaru - par to 2009. gada vēlēšanās nobalsoja 34,29% rīdzinieku, kas ļāva izveidot koalīciju ar LPP/LC un aizsākt “Saskaņas” dominances Rīgā desmitgadi. Savukārt PCTVL pat nepietuvojās piecu procentu barjerai.
Citas prioritātes?
2013. un 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās nu jau par Latvijas Krievu savienību pārdēvējusies organizācija nepiedalījās. Oficiālais skaidrojums: tika adekvāti novērtēts konkurenta spēks un cilvēku uzticība tam, lai pat necenstos tērēt laiku un enerģiju bezcerīgās vēlēšanās.
“Man liekas, ka to divu sasaukumu laikā viņu galvenais uzdevums bija iedabūt savu cilvēku Eiropas Parlamentā, un to, izmantojot situāciju, ka Eiroparlamenta vēlēšanās panākumus var gūt ne tikai populārs, bet labi organizēts politiskais spēks, viņi diezgan veiksmīgi ir īstenojuši,” pauž politologs Juris Rozenvalds, kas atzīst - LKS spēja mobilizēt savu vēlētāju ir nenoliedzama.
Nu, vērojot “Saskaņas” un tās nesenās sabiedrotās “Gods kalpot Rīgai” neveiksmes un pārmetot, ka “Saskaņa” aizmirsusi savu krievvalodīgo vēlētāju, Latvijas Krievu savienība saskatījusi iespēju iekļūt Rīgas domē un, lai sasniegtu šo mērķi, izmanto tos pašus saukļus kā sevi par latviskiem dēvējošie politiskie spēki un īpaši akcentē “krievu kultūras” pārstāvniecības komponenti.
Krievu kultūras aizstāvji
“Saglabāsim un atjaunosim Pārdaugavas pieminekli Atbrīvotājiem [..] Latvijas Krievu savienība apvieno krievu kultūras cilvēkus [..] Kopienai ir nepieciešami savi pārstāvji Rīgas domē [..] Nodrošināsim iespēju lietot krievu valodu saziņā ar pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm. Rīgas pasākumu kalendārā latviešu svētkus bagātināsim ar kultūras pasākumiem, kas atbilst krievu un citu kopienu tradīcijām. Mēs sāksim Rīgas pārvaldības vēsturi no tīras lapas un rakstīsim to tīrām rokām,” savā priekšvēlēšanu programmā sola Latvijas Krievu savienība.
Savukārt “Saskaņa” ir daudz piezemētāka un joprojām cenšas vismaz kaut kādā veidā uzturēt latviešus un cittautiešus vienojošā spēka tēlu. “Starpnacionālais miers. “Saskaņa” desmit gadus pasargāja Rīgu no jebkādām nacionālisma un šovinisma izpausmēm. Mēs to darīsim arī turpmāk. Rīga vienmēr būs pilsēta, kurā vienādi komfortabli jutīsies gan rīdzinieki latvieši, gan nelatvieši,” vēsta “Saskaņas” priekšvēlēšanu programma.
“Man liekas, ka Latvijas Krievu savienība mēģina izmantot to, ka “Saskaņa” ilgus gadus mēģinājusi balansēt starp krievvalodīgajiem un latviešiem, taču ar gadiem balansēšana kļuva aizvien grūtāka - saglabāt sava elektorāta interesi un nezaudēt iespēju sadarboties ar pārējām partijām. “Saskaņa” daudzu krievvalodīgo vēlētāju acīs nav pietiekami enerģiski un bez kompromisiem aizstāvējuši viņu intereses, tas dod zināmu cerību LKS,” saka J. Rozenvalds.
“Viņi jūt asins smaku un varas monopola izzušanu. Nav pilnīgi nekāda iemesla, lai arī krievu pusē nebūtu vairākas partijas, kā tas ir latviešu pusē. Tur ir pietiekoši daudz vēlētāju, tur ir vietas daudzām partijām. Tas, ka “Saskaņa” veiksmīgi zaudējusi monopolu, daudzos cilvēkos iedzīvinājusi iztēli,” J. Rozenvalda domu turpina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, kurš norāda, ka krievvalodīgajam vēlētājam varētu būt apnicis visu laiku balsot par vienu partiju.
Trūkst līdera
To, ka “Saskaņa” apzinās ‒ līdzšinējā darbība ir radījusi zināmu atsvešinātību no tās pamatvēlētāja, apliecina tas, ka par savu Rīgas mēra amata kandidātu tā izvirzījusi personu, kas plašākā publikā pazīstama ar savām aktivitātēm krievvalodīgās izglītības sistēmas saglabāšanai. Ar šādu izvēli pilnībā kompensēt pieļautos zaudējumus “Saskaņai” neizdosies. Par to liecina arī politisko partiju reitingi, kuros “Saskaņa” gan joprojām ir līdere, bet LKS jau tiek dotas pamatotas cerības, ka tā pārvarēs 5% barjeru.
“Man šķiet, ka viņi ir to partiju astotniekā vai devītniekā, kurām teorētiski ir izredzes iekļūt domē, bet viņiem sarakstā nav spēcīgu, redzamu personību, ņemot vērā, ka ne Ždanoka, ne Andrejs Mamikins nekandidē. Izredzes ir, bet tā iespēja nav garantēta, viss atkarīgs no viņiem pašiem,” saka politoloģe Iveta Kažoka. Eksperte arī norāda, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā ietekmēs vēlētāju aktivitāte un, jo mazāka tā būs, jo lielākas izredzes Rīgas domē iekļūt Latvijas Krievu savienībai.
“Ja Latvijas Krievu savienība iekļūst domē, tad situācija varētu izvērsties ļoti interesanta, jo tad “Gods kalpot Rīgai” iegūst zelta akciju - manuprāt, bez viņiem tad nekādu koalīciju izveidot nevarēs,” iespējamā Rīgas domes spēku sadalījuma pēc vēlēšanām ietekmi uz koalīcijas veidošanu prognozē J. Rozenvalds.
