Pasludinādams Nacionālo apvienību par partiju, kurai jāpateicas par valdības stabilitāti, Raivis Dzintars atkārtoti pārvēlēts organizācijas priekšsēdētāja amatā. Politiķis arī strostēja pilsoņus, kas 13. Saeimas vēlēšanās ļāvušies eksperimentam un parlamentā ievēlējuši “laimes lāčus” un populistus.
“Valstij būtu jādarbojas kā labi organizētam mehānismam, bet diemžēl tā nav. Redzam, ko nozīmē politiskā sadrumstalotība un eksperimenti vēlēšanās. Sadrumstalotība ir galvenā krīzes pārvarēšanas un valsts izaugsmes bremzētāja,” atkārtodams varas partiju jau neskaitāmas reizes skandēto, ka piecu partiju veidotajā koalīcijā lēmumus pieņemt ir ārkārtīgi grūti, savā uzrunā Nacionālās apvienības kongresa delegātiem teica R. Dzintars, pauzdams nožēlu, ka ar šādu situāciju par nāciju domājošiem politiskajiem spēkiem būs jāsadzīvo vēl divi gadi. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Patiesībā politiķa redzējumā situācija ir vēl sarežģītāka, jo jārēķinās nevis ar piecu partiju interesēm, bet vēl vairāk, jo, piemēram, “Attīstībai/Par!” veido veselas trīs partijas.
“Kas notiek “Attīstībai/Par!”, tur ir runa par vairākām partijām un šo partiju iekšienē vēl ir vairāki strāvojumi. Ar vienu vienojoties, ar otru jāsāk sarunas no jauna,” norādīdams, ka šādos apstākļos realizēt ilgtermiņa politiku ir gandrīz neiespējami, teica R. Dzintars. Viņaprāt,
atbildība par to jāuzņemas vēlētājiem, jo tas ir “rezultāts tam, ka liela sabiedrības daļa bija gatava eksperimentēt, balsot par laimes lāčiem un populistiem”.
Ne laimes lāčus, ne populistus R. Dzintars vārdā nenosauca, taču no konteksta bija nojaušams, ka populisti ir KPV LV, bet laimes lāči - Jaunā konservatīvā partija.
No R. Dzintara uzrunas izrietēja, ka 14. Saeimas vēlēšanās politiskais spēks apņēmies ne tikai iekļūt parlamentā, bet iekļūt ar pietiekami lielu balsu skaitu, lai nākamā koalīcija nebūtu iespējama bez šī politiskā spēka.
Šajā kontekstā partijas priekšsēdētājs modelēja nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātus un kā pirmo 14. Saeimā ievēlamo politisko spēku, ar kuru apvienība labprāt sadarbotos, nosauca “Jauno Vienotību”. Tā ar visiem saviem plusiem un mīnusiem uz pārējo politisko spēku fona esot prognozējama.
Pazušanu no lielās politikas skatuves R. Dzintars prognozēja KPV LV, taču tās vieta, visticamāk, tukša nepalikšot - to varētu ieņemt kādreizējā KPV LV līdera Alda Gobzema dibinātā partija. Taču tā nevarēšot būt Nacionālās apvienības sabiedrotā, jo jau tagad A. Gobzems no Saeimas tribīnes sūdzas par nepilsoņu tiesību neievērošanu. Te jāpiebilst, ka tā vēl nav nodibināta.
Arī liberālajai partiju apvienībai “Attīstībai/Par!” R. Dzintars prognozē iekļūšanu 14. Saeimā, taču uz šo organizāciju viņš skatās ar aizdomām. Proti, pēc skandāla ap “Latvijas attīstībai” pārstāvošo nu jau demisionējušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, “Latvijas attīstībai” ietekme esot mazinājusies, bet tas varot novest pie “Attīstībai/Par!” partneru Rīgas domē - “Progresīvo” ietekmes pieauguma. “Šī organizācija ir bēdīgi pazīstama ar sevišķām rūpēm par nepilsoņiem un divvalodības ieviešanu,” vienus no lielākajiem Nacionālās apvienības biedrus biedējošajiem politiskās retorikas elementiem piesauca R. Dzintars.
Pēc R. Dzintara prognozēm, Saeimā varētu iekļūt arī Jaunā konservatīvā partija, taču ar daudz mazākiem panākumiem, jo organizācija “strauji noveco”. Protams, Saeimā neizbēgami tikšot ievēlēta arī “Saskaņa” un, iespējams, pat Latvijas Krievu savienība.
R. Dzintars uzskata, ka pie šādas kombinācijas izveidot koalīciju būs gandrīz neiespējami un Nacionālajai apvienībai, no kuras tās biedri un atbalstītāji nereti sagaida asāku partneru kritiku, būs jāizvēlas atkal strādāt raibā koalīcijā vai kļūt par opozicionāri. Pēdējais variants gan nozīmējot to, ka “netraucēti saimniekos Latvijas postītāji”. “Bieži vien mēs esam diplomātiskais spēks, kas rūpējas par disciplīnu un mazina jau tā pārlieku lielo haosu,” iezīmēdams, ka apvienība arī šādā sarežģītā situācijā tomēr izvēlēsies kļūt par varas partiju, teica R. Dzintars.
