Turpinoties Ukrainas, NATO alianses un ASV konflikta eskalācijai ar Krieviju, Latvija apzina līdz šim paveikto savas drošības stiprināšanā un turpmāko rīcību – ir jāsāk būvēt bruņumašīnas, jātiek pie pretgaisa artilērijas, kaujas droniem, Eiropas fondiem aizsardzības nozarei, jāizdomā, kā rekrutēt vairāk karavīru, un vēl jācer, ka Vācija militārajā jomā sāks uzvesties kā Eiropas lielvalstij pieklājas.
Situācijā, kad starptautiskā sabiedrība vārdos nosoda Krievijas apdraudējumu Ukrainas suverenitātei un visas Eiropas drošībai, Vācija aizliedza izmantot savu gaisa telpu Lielbritānijas gaisa spēkiem, kas Ukrainai piegādā ieročus. Vajadzēja lidot apkārt. Tikmēr Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka vizitēja Maskavā un uzklausīja Kremļa pamācības turpmākai spriedzes mazināšanai, kas ietvertu Maskavas izvirzīto prasību akceptēšanu. Krievija, jāatgādina, ir pieprasījusi aliansei izvākt NATO spēkus un ieročus no dalībvalstīm, kas pievienojušās aliansei pēc 1997. gada, kas nozīmētu aizsardzības vairoga aizvākšanu arī no Latvijas. Atteikties no turpmākas paplašināšanās, kas attiektos uz faktiskā kara stāvoklī ar Krieviju esošo Ukrainu. Un arī amerikāņiem no Eiropas jāaiziet. Uz Krievijas agresīvās retorikas un Ukrainas pierobežā sadzītā karaspēka fona Vācijas koķetēšana ar Kremli ir bezatbildīga un rada bažas par šī sabiedrotā uzticamību. Jo vairāk tāpēc, ka arī Latvija sūta savas kravas ar militāro palīdzību ukraiņiem. Un, lūk, ko par to saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks:
Kas tiks dots Ukrainai?
Jā, mēs zinām, ko mēs dosim ukraiņiem, bet es precīzi to pateikšu, kad lidmašīnas nolaidīsies Ukrainas lidostā. Tur būs gan Latvijas ražojumi, gan arī lietas, kas atrodas mūsu noliktavās un nav Latvijas ražojumi, bet Ukrainas potenciālajai aizsardzības būtu ļoti svarīgas.
Ieroči?
Es jau minēju, ka mēs būsim gatavi piegādāt gan neletālas lietas, gan letālas lietas. Tas attiecas uz visām trim Baltijas valstīm, un mēs, protams neesam vienīgie. Un, izmantojot iespēju, gribu pateikt, ka es ļoti nožēloju, ka mums ir atsevišķas Eiropas valstis, kuras dažādu iemeslu dēļ nav gatavas to darīt. Es domāju, ka tas nav pareizi.
Vai Latvija varētu apsvērt karavīru sūtīšanu uz Ukrainu?
Mēs neapsveram karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.
Vai taisnība, ka Vācija liedza savu gaisa telpu Lielbritānijas lidmašīnām, kas Ukrainai veda ieročus, un kā to vērtējat?
Kas attiecas uz gaisa telpu, droši vien tas būtu jāprasa britiem vai vāciešiem. Bet no atklātiem avotiem mums ir zināms, ka Vācijas valdība pret šāda veida lidojumiem ir ļoti jūtīga. Ja man jāpieskaras Vācijas lomai Eiropas Savienībā un Eiropas kontinentā, tad jāsaka - te priekšā ir ļoti liels darbs ar Vācijas sabiedrību. Gan Vācijas sabiedrībā, gan Vācijas politiskajās aprindās - lai arī veikts liels progress attiecībā uz drošības un aizsardzības jautājumiem - mūsu izpratnē, Baltijas izpratnē mēs vēl esam gana tālu, lai redzētu vēlamo rezultātu no spēcīgākās, lielākās, vadošās Eiropas Savienības valsts Eiropas kontinentā. Jo bez aktīvas Vācijas līdzdalības un bez Vācijas spēju palielināšanas tāda nopietna drošība Eiropas kontinentā ir grūti iedomājama, ja mēs nebalstāmies uz Amerikas Savienotajām Valstīm un nu jau Eiropas Savienībā neesošo Lielbritāniju.
Vai pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ ir mainījies Latvijas apdraudējuma līmenis?
Tiešais apdraudējums mums pašlaik nav pieaudzis, bet kopīgā draudu temperatūra pēdējos gados un mēnešos ir pieaugusi. Jo šāda ieroču žvadzināšana no Krievijas puses vēl nav redzēta, un, protams, militārās tehnikas un karavīru pulcināšana pie Ukrainas robežām šos draudus palielina (..) Pašlaik tiešus draudus Latvijas valstij mēs neredzam. Bet, ja gadījumā sāksies kaut kas aktīvāks un, nedod dievs, Krievija iebruks Ukrainā, protams, mums ir jārēķinās ar dažāda veida papildu izaicinājumiem visā Eiropas reģionā. Tas ir pilnīgi skaidrs.
Cik ticams ir iebrukums Ukrainā?
Aizsardzības nozarē un bruņotajos spēkos mēs vienmēr rēķināmies ar pašu sliktāko variantu. Jo ar labākiem variantiem nav nozīmes rēķināties. Ja tas nenotiek, tad viss ir kārtībā. Tas, ko mēs no pieejamās informācijas redzam un ko es varu izpaust, nekas pagaidām neliecina par kaut kāda veida situācijas deeskalāciju. Tādu signālu mums pagaidām nav. Līdz ar spriedze joprojām tikai pieaug.
