Krišjānis Feldmans: Izstrādājot ostu likumu, īpaši tika padomāts, lai visvairāk iegūtu ostu pilsētās dzīvojošie

© Ernests Dinka, Saeima

Jaunais ostu likums nopietnu satraukumu radījis ventspilniekos un to politiskajiem partneriem Saeimā – Zaļo un zemnieku savienībai. Lai mainītu ostu pārvaldes reformu gaitu, ZZS divu mēnešu laikā cer savākt pietiekami daudz pilsoņu parakstu, lai valstij par reformas realizēšanu būtu jāorganizē referendums.

Nepieciešami aptuveni 155 tūkstoši parakstu, bet, kopš referenduma organizēšanai nepieciešams savākt tik ievērojamu parakstu skaitu, nevienam tas nav izdevies.

ZZS un Ventspils pašvaldība bažījas, ka ostu pārvaldes reforma ir pirmais solis, lai pilsētas iedzīvotājiem līdz šim naudu nesošā osta tiktu nodota privatizācijai. Ir arī aizdomas, ka, Rīgas un Ventspils ostām strādājot jaunajā pārvaldes modelī, pilsētu iedzīvotājiem no ostas, kas zināmā mērā apgrūtina tieši viņu dzīvi, nebūs nekāda labuma.

Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs, Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans gan uzskata, ka šīm bažām nav pamata un ieguvēji būs gan ostas pilsētu iedzīvotāji, gan valsts kopumā.

Vai tiešām ir pamats bažām, ka pēc reformas ostas pilsētu iedzīvotājiem no ostas darbības nebūs nekāda labuma - netiks investēts pilsētas infrastruktūrā un vides attīstībā?

Izstrādājot likumprojektu, īpaši tika padomāts, lai visvairāk iegūtu tieši ostas pilsētās dzīvojošie. Pirmām kārtām ir paredzēts, ka pašvaldība kā kapitālsabiedrības dalībniece pretendē uz 40% no visām dividendēm. Papildus tam pirms dividenžu atskaitījumiem pašvaldības vajadzībām tiks ieskaitīti vēl desmit procenti, kurus varēs tērēt iedzīvotāju labā.

Līdz šim nebija saprotams, cik efektīvi osta strādā pilsētnieku labā, nebija kā izmērīt to labumu.

Kaut arī likumā noteikts pretējais, viens no likuma pretinieku argumentiem ir, ka pēc ostu nonākšanas valsts īpašumā atliks tikai viens solis līdz to privatizēšanai, jo grozīt likumu ir elementāri. Vai spēsiet kliedēt šīs bažas?

Ņemot vērā, ka šīs reformas mērķis nav stimulēt biržas tirgu, bet reformēt pārvaldības modeli, šajā likumprojektā ir paredzēts, ka kapitāldaļas nav atsavināmas. Izņemot starp īpašniekiem. Piemēram, var būt situācija, ka pārvaldnieku sākumā nodibina valsts, pašvaldība piesakās uz saviem 40 procentiem un tad valsts pārraksta pašvaldībai tās daļas, bet tā nav privatizācija. Likumprojektā ir speciāla norma, kas aizliedz atsavināt kapitāldaļas.

Ir maz ticams, ka likumprojekta pretinieki noteiktajā laikā spēs savākt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma organizēšanai. Pieņemu, ka arī pati opozīcija to apzinās. Kāds varētu būt mērķis, vilcinot likumprojekta izsludināšanu?

Rosināt parakstu vākšanu ir mazākuma deputātu tiesības. Arī es nedomāju, ka šādu skaitu parakstu savāks, ņemot vērā, ka lielā daļā sabiedrības pēdējā laikā par šiem jautājumiem mainījusies izpratne.

Domāju, ka likuma izsludināšana vienkārši tiek atlikta uz diviem mēnešiem, bet kopumā tas neko neietekmē, jo likumā iekļautie termiņi veco atvasināto publisko personu likvidācijai ir gada beigas.

Turklāt šo laiku var izmantot, lai virzītos uz priekšu. Piemēram, Ventspilī pārvaldnieks jau ir nodibināts, bet Rīgā nav. Pašlaik neviens neliedz iet uz priekšu un nodibināt to, lai, tiklīdz likums tiks izsludināts, pats pārņemšanas process varētu notikt.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais