Ar nelielu aizkavēšanos, bet nu varas iestāžu rīcībā ir instruments, kas ļaus atņemt Latvijas pilsonību tādiem dubultās pilsonības īpašniekiem, kas ir atbalstījuši noziegumus pret mieru. Tiek uzskatīts, ka pirmais jaunajai likuma normai tiks nodots ASV sankcijām pakļautais Krievijas “Alfa – Bank” līdzīpašnieks Pjotrs Avens.
Darbs pie juridiski korekta likuma, kas ļautu atņemt Latvijas pilsonību personām, kas sniegušas “būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā”, tika sākts dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Tieslietu ministrija uzsver, ka šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas cita starpā nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām un ar starptautiski saistošiem līgumiem ir aizliegtas un nosodāmas.
Likumprojektam piešķirot steidzamību, sākotnēji tika cerēts, ka to apstiprinās bez aizķeršanās, taču to aizkavēja dažas juridiskas nianses, kuru atrisināšanai bija nepieciešamas pāris nedēļas. Bet ceturtdien grozījumus likumā par pilsonību Saeima apstiprināja bez iebildumiem ne no koalīcijas, ne opozīcijas partiju puses.
Saskaņā ar jauno regulējumu valsts drošības iestādes, kuru rīcībā būs nonākusi informācija par Latvijas pilsonību turoša dubultpilsoņa nodarījumiem, kas atbilst likumā atrunātajiem pārkāpumiem, varēs vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai tā attiecīgajai personai anulē pilsonību.
Ievērojot tiesiskuma principus, Latvijas pilsonību zaudējušajai personai būs tiesības šo PMLP lēmumu pārsūdzēt, taču pārsūdzība neapturēs sākotnējo lēmumu. Šis bija viens no jautājumiem, kas aizkavēja likumprojekta apstiprināšanu.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns uzskata, ka līdz ar pilsonības zaudēšanu personai būtu jāpamet valsts arī tad, ja tā lēmumu vēlas apstrīdēt tiesā.
Līdz šim Pilsonības likumā paredzētie Latvijas pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu, bet likumā nav paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaicīgi radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.
Latvijas pilsonību P. Avens varēja iegūt, jo viņa priekšteči līdz 1941. gadam dzīvoja Latvijā. Dzīvojot Krievijā, viņš kļuva par veiksmīgu uzņēmēju un Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam tuvu personu. Par pēdējo, pagājušā gada pavasarī Eiropas Parlamentā prezentējot savas nevalstiskās organizācijas sagatavoto pētījumu, paziņoja Krievijas opozicionārs Mihails Hodorkovskis. P. Avens esot V. Putinam tuvāko uzņēmēju vidū, tāpēc viņš var tikt izmantots V. Putina uzdevumu izpildei.
