Ja Nacionālā apvienība, pieprasot iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, savu rīcību pamatoti varēja skaidrot ar iekšlietu dienestu nespēju uz adekvātu rīcību 9. un 10. maijā, tad premjerministra pieprasītā apvienību pārstāvošā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisija nu ir neapšaubāmi ievīta apvienības priekšvēlēšanu kampaņā.
Jau vēstīts, ka nemierā ar Nacionālās apvienības publiskajā telpā pausto ultimātu, ka M. Golubevas amatā atstāšanas gadījumā tā pamet valdību, premjerministrs Krišjānis Kariņš, aizbildinoties ar politiskā līdzsvara saglabāšanu, pieprasīja arī Nacionālo apvienību pārstāvošā ekonomikas ministra demisiju. Nesagaidot pašas Nacionālās apvienības uz demisiju nosūtāmā ministra vārdu, premjers izvēlējās apvienības “jaunāko ministru” - gan gados, gan pēc stāža amatā. Nacionālajai apvienībai tika dotas 48 stundas premjera prasības izpildei - ministra atsaukšanai.
Trešdienas pusdienas laikā iztecēja Ministru prezidenta noteiktais termiņš, bet dienas rītā Nacionālā apvienība sasauca preses konferenci, kurā paziņoja, ka aicina premjeru atzīt sava lēmuma kļūdainību un J. Vitenbergam turpināt ļaut vadīt Ekonomikas ministriju.
“Lēmums [pieprasīt J. Vitenberga demisiju] ir ne tikai savāds un komisks, bet arī netaisnīgs un kaitīgs,” aicinot K. Kariņu atzīt savu kļūdu, kas ilgtermiņā premjera reputāciju tikai stiprinātu, teica Nacionālās apvienības līderis un apliecināja, ka pagaidām J. Vitenberga potenciālo pēcteci nenosauks.
Neilgi pēc šīs replikas pavīdēja nepārprotama priekšvēlēšanu kampaņas atblāzma. Proti, uzsverot, ka Nacionālā apvienība nav zaudējusi uzticību J. Vitenbergam, R. Dzintars atklāja, ka J. Vitenbergs tiks aicināts piedalīties vēlēšanās un viņam tiks piedāvāta augsta vieta sarakstā kādā no vēlēšanu apgabaliem.
“Ja Krišjānis Kariņš izdarīs nepareizu lēmumu šodien, esmu pilnīgi pārliecināts, ka iedzīvotāji izdarīs pareizu lēmumu rīt,”
netieši norādot uz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, teica R. Dzintars. Šādu pārliecību Nacionālajā apvienībā stiprinot arī nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju netipiskais atbalsts J. Vitenbergam. “Parasti nozares pārstāvji prasa ministra demisiju, tad šobrīd virkne organizācija prasa pretējo - saglabāt ministru amatā,” atsaucoties uz 11 nevalstisko organizāciju publiski pausto viedokli, ka ekonomikas ministru nevajag mainīt, teica R. Dzintars.
Atbalstu J. Vitenbergam paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Kokrūpniecības federācija, Latvijas Zemnieku federācija un citas uzņēmēju organizācijas.
“Tas rīkojums [par J. Vitenberga atlaišanu] tiks parakstīts, tur nav jautājumu.
Būtu daudz vieglāk, ja mēs beigtu komunicēt caur presi un darītu to tieši. Nebūtu bijis publisks ultimāts, šādi nenotiktu,” neilgi pēc Nacionālās apvienības preses konferences pārliecinoši paziņoja K. Kariņš, kurš nule situāciju valdībā un citus jautājumus bija pārrunājis ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Premjerministrs šķendējās, ka priekšvēlēšanu dēļ viņš ir spiests “tērēt savu laiku arī tīrās politikas jautājumiem, kas kavē to, ka mēs strādājam pie lieliem izaicinājumiem”.
K. Kariņš arī atgādināja, ka aicinājis konfliktā iesaistīto Nacionālo apvienību un veikt iekšlietu ministra maiņu spiesto “Attīstībai/”Par!”” nekavēties ar jauno kandidātu izvirzīšanu. “Vislabāk būtu, ja rīt, ja arī paies vēl nedēļa, arī ar to mēs tiksim galā. Neviens postenis nepaliks tukšs. Iekšlietu ministra pienākumus pilda aizsardzības ministrs Pabriks, arī ekonomikas ministra atbildības sfēra nepaliks bez vadības, taču tas nav ilgtspējīgs modelis,” teica premjerministrs un atgādināja, ka šādos apstākļos nav pareizi valdību atstāt bez pilna sastāva.
Savu solījumu K. Kariņš izpildīja un pusdienas laikā parakstīja J. Vitenberga demisijas pieprasījumu.
Taču R. Dzintars, jautāts, kad Nacionālā apvienība varētu izvirzīt savu kandidatūru, skaidri lika saprast, ka tā nesteigsies. Vispirms tiks sagaidīts K. Kariņa parakstīts demisijas pieprasījums, un tikai tad, ievērojot visus demokrātijas principus, šim jautājumam pievērsīsies Nacionālās apvienības vadība.
Tiesa, kuluāros pārliecinoši runā par to, ka Nacionālajai apvienībai jau kopš pirmdienas ir skaidrs plāns tālākajai rīcībai. Ekonomikas ministra amatam apvienība virzīs Saeimas deputāti Ilzi Indriksoni, kas pašlaik ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Savukārt viņas amatā stāsies līdzšinējais ekonomikas ministrs J. Vitenbergs. Šāda rokāde nenoliedzami teju līdz nullei samazinās to neērtību skaitu, kas gaida nozari, līdz jaunais ministrs apgūst amata specifiku un aktuālos jautājumus.
R. Dzintars uz jautājumu par šāda scenārija iespējamību izvairījās atbildēt, bet to nenoliedza J. Vitenbergs. Viņš norādīja, ka I. Indriksone, būdama spēcīga profesionāle, patiešām būtu izskatāma par kandidāti ekonomikas ministra amatam.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Nacionālā apvienība ar savu vilcināšanos un J. Vitenberga neatsaukšanu rīkojas atbilstoši savām interesēm, jo stāstam par nozares atbalstīto, bet premjera patriekto ministru jānonāk līdz vēlētājam, bet tam nepieciešams laiks.
“Es kaut ko tādu, kad ir tik liels nozares atbalsts, sen nebiju redzējis, un, lai šī informācija, ka J. Vitenbergs nozares redzējumā ir labs ministrs, nonāktu līdz cilvēkiem, vajag iegūt laiku. Kariņš pats sevi ielicis situācijā, kur nav vairs gājienu. Visus gājienus pretinieks var paredzēt. Viņi ļauj Kariņam līdz pēdējam izjust to diskomfortu. Tā nav pat stratēģija, tā ir taktiska izspēle,” saka eksperts.
