“Konservatīvo” pārliecība, ka konkurss bijis tikai formāls, un partijas “Par cilvēcīgu Latviju” aizvainojums, ka tai, viņuprāt, nepamatoti liegts valsts budžeta finansējums, līdzšinējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem nebūs šķērslis, lai biroju vadītu arī nākamos piecus gadus.
Trešdien atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ar pārliecinošu vairākumu apstiprināja uz KNAB priekšnieka amatu Ministru kabineta virzīto biroja līdzšinējo priekšnieku Jēkabu Straumi. Pret viņa kandidatūru balsoja vien “Konservatīvo” deputāti Juris Rancāns un Ainārs Bašķis, kā arī “Par cilvēcīgu Latviju” līderis Māris Možvillo. Saeima par šo jautājumu balsos nākamnedēļ - 9. jūnijā.
Komisijas vadītājs J. Rancāns atkārtoja “Konservatīvo” iepriekš pausto - organizācija uzskata, ka nepieciešams jauns, daudz atklātāks KNAB vadītāju meklējošs konkurss, jo šis, kurā piedalījušies tikai divi kandidāti, bijis formāls. “Sabiedrība gaida plašāku kandidātu loku,” teica komisijas vadītājs un atklāja, ka, viņaprāt, slikta nebūtu doma likumā noteikt minimālo konkursantu skaitu. Tikai sasniedzot to, varētu uzskatīt, ka konkurss ir noticis.
Jautājumu par konkursa dalībnieku skaitu komisijā strādājošie deputāti un pieaicinātie viesi tālāk neiztirzāja, taču pieaicinātā organizācijas “Providus” pārstāve Līga Stafecka, paužot organizācijas viedokli, norādīja, ka, pretēji līdzšinējai kārtībai, nākotnē būtu lietderīgi noteikt, ka sabiedrības apspriešanai konkursa dalībnieki tiek nodoti pēc pirmās atlases kārtas. Pašlaik tā ir pašu dalībnieku izvēle - atklāt savu dalību vai nē.
Piemēram, J. Straume to, ka pieteicies konkursam, atklāja tikai pēc tam, kad bija beidzies pieteikšanās termiņš. Komisijā viņš skaidroju, ka tā rīkojies, lai neatbaidītu citus, kas apsvēra pieteikties.
Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, cenšoties skaidrot, kāpēc konkursā pieteicās tikai divi kandidāti, norādīja - arī personāla atlases profesionāļi brīdinājuši, ka esošā vadītāja piedalīšanās konkursā varot atturēt no dalības konkursos.
Tāpat jāņem vērā, ka KNAB priekšnieka amatam ir specifiskas prasības, kas zināmā mērā ierobežo pretendentu skaitu. 2016. gadā uz KNAB priekšnieka amatu pieteicās desmit pretendentu, bet konkursa komisija visus pretendentus atzina par neatbilstošiem, kas nozīmē, ka ne jau skaitļiem ir nozīme, bet gan kvalitātei. Toreiz atkārtotā konkursā pieteicās deviņi pretendenti, no kuriem divus atzina par atbilstošiem formāliem kritērijiem. Minētais nozīmē, ka ir uzlikta ļoti augsta latiņa pretendentiem.
Savukārt M. Možvillo centās gūt atbildes par to, kāpēc viņa vadītajai partijai KNAB liedzis valsts finansējumu, bet J. Straume atteica, ka šīs domstarpības jārisina tiesā. Uz pārmetumiem par it kā neprofesionālajiem biroja darbiniekiem biroja vadītājs nereaģēja, vien apliecināja, ka visi birojā strādājošie ir profesionāļi ar ievērojamu pieredzi.
Cita starpā L. Stafecka, līdzīgi daudziem Saeimas deputātiem, atzina, ka J. Straumem izdevies uzlabot KNAB tēlu sabiedrības acīs. To apliecinot arī aptauju rezultāti, tos salīdzinot ar 2016. gadu, kad iestādi vēl vadīja Jaroslavs Streļčenoks. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 32% iedzīvotāju nav viedokļa par KNAB darbu, un tā ir ievērojama sabiedrības daļa. Eksperte uzskata, ka birojs pārāk maz pievēršas sabiedrības informēšanai un izglītošanai. J. Straume tam gan nevēlējās piekrist. Viņaprāt, KNAB sniedz ievērojamu apjomu informācijas, bet sabiedrībai uz pandēmijas un kara Ukrainā fona šīs ziņas nešķiet interesantas. Tās netiek patērētas.
Vienlaikus L. Stafecka vērsa uzmanību, ka sabiedrībā joprojām saglabājusies tolerance pret korupciju. Ņemot vērā minēto, “Providus” ieskatā KNAB vajadzētu savas ambīcijas stiprināt un kļūt par kompetences centru korupcijas novēršanas jautājumos, proti, ja pastāv sabiedriska aktualitāte, tad KNAB sniedz tūlītējus priekšlikumus problēmu risināšanā.
