Saeimā nonākusi vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstītā iniciatīva, kas parlamentu aicina izbeigt Latvijas Krievu savienības darbību, un atbilstoši Saeimas Kārtības rullim to tuvākajās nedēļās izvērtēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tiesa, labākajā gadījumā pilsoņu parakstītais dokuments tiks nosūtīts izskatīšanai Valsts drošības dienestam, jo parlamentam pār politiskajām partijām varas nav.
Iniciatīva vietnē “Manabalss.lv” tika iesniegta īsi pēc 9. un 10. maija notikumiem pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa. Iniciatīvu parakstījušie vēlas, lai likumdevējs iedibinātu precedentu “acīmredzami pretvalstisku politisko un citu darbību apturēšanai Latvijā” un tas būtu jāsāk ar Latvijas Krievu savienību.
“Līdz ar LKS politiskās darbības aizliegšanu Latvijā ievērojami mazināsies Latvijas valstiskuma ienaidnieku spēja šķelt mūsu sabiedrību, svešas valsts - Krievijas - bruņoto spēku slavināšana, kara romantikas sludināšana - 9. maija kults, kā arī mazināsies Putina asiņainā režīma ietekme Latvijā (..) LKS darbības aizliegšana apturēs latviešiem kaunpilno Tatjanas Ždanokas atrašanos Eiropas Parlamentā, Miroslava Mitrofanova darbības Rīgas domē un Andreja Pagora darbības Jelgavas domē,” teikts iniciatīvā.
Dokuments ir iesniegts Saeimas prezidijā, kurš to nosūtīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei parakstu autentiskuma pārbaudei, un, ja viss būs kārtībā, tas tiks nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
Jautāta, vai parlaments patiešām varētu lemt par kādas konkrētas partijas slēgšanu vai aizliegšanu, atbildīgās komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) pagaidām neņēmās atbildēt, jo par to vēl nav lēmis Saeimas prezidijs. “Nevaru pateikt, cik šī iniciatīva ir mums piekritīga, bet tie iesniegumi mums bijuši visādi. Tur ļoti svarīgs būs juridiskā biroja viedoklis,” saka deputāte.
Savukārt “Neatkarīgās” uzrunātie juristi apšauba, ka šis jautājums būtu parlamenta kompetencē, jo partiju darbību regulē Politisko partiju likums, kas nosaka, ka politisko organizāciju darbību uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, partiju reģistra iestāde, prokurors un valsts drošības iestādes.
Ja tās konstatē, ka partija neievēro normatīvos aktus vai partijas darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību. Ja prokuratūra vai valsts drošības iestāde konstatē pazīmes, kas liecina par iespējamu partijas prettiesisku darbību, kura vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, vai tās darbības liecina par šā likuma 7. panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem, prokuratūra vai valsts drošības iestāde brīdina partiju par šādu darbību nepieļaujamību.
Ja partija pēc rakstveida brīdinājuma turpina savu nelikumīgo darbību, tikai tiesa var apturēt tās darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Arī par partijas darbības izbeigšanu šādā gadījumā var lemt tikai tiesa.
Te jāatgādina, ka Valsts drošības dienests Latvijas Krievu savienību jau brīdinājis, ka tās darbība balansē uz likuma robežas, bet Valsts prezidents Egils Levits ir norādījis, ka prokrieviskais politiskais spēks joprojām veiksmīgi balansē uz šīs robežas un sodīt to par likumu neievērošanu vēl nav pamata.
Tiesa, vienkāršāku kādas partijas slēgšanu padarījuši 23. jūnijā spēkā stājušies grozījumi Politisko partiju likumā, kas nostiprina aizliegumu partijām savā darbībā vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu.
Jau līdz šim bija noteikts, ka politisko partiju brīvība var tikt ierobežota to veidošanas procesa stadijā, ja atbilstoši Politisko partiju likumam politisko partiju nereģistrē, ja statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā Satversmei, likumiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.
Likuma grozījumos iekļauto biedrošanās brīvības ierobežojumu leģitīmais mērķis ir valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes aizsardzība, kā arī iespējamo valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu preventīva novēršana. “Demokrātiskai valstij nebūt nav jānogaida, kamēr attiecīgās darbības, kas vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas likvidēšanu, būtu sasniegušas tādu līmeni, ka tās jau konkrēti destabilizētu un apdraudētu šo iekārtu,” vēstīts Tieslietu ministrijas priekšlikumos likuma grozījumiem.
