No Krievijas gāzes jāatsakās par spīti drūmajām prognozēm

© Neatkarīgā

Rīt Saeimai galīgajā balsojumā būs jāpauž savs viedoklis par grozījumiem enerģētikas likumā, ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas tiks aizliegtas. Likumprojektu, visticamāk, apstiprinās, un aizliegums stāsies spēkā, taču deputāti neslēpj, ka pārliecības par gāzes pietiekamību nākamajā apkures sezonā viņiem nav, bet maksāt Krievijai par gāzi un šādi finansēt tās karu Ukrainā arī neesot alternatīva. Politiskā griba pašlaik ir tāda, ka gāzi no Krievijas Latvija neiepirks arī līdz brīdim, kad likums būs stājies spēkā.

“Conexus Baltic Grid” 1. jūlijā paziņoja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atrodas 4,85 teravatstundām Latvijā reģistrētiem lietotājiem piederošs dabasgāzes ekvivalents. Tas ir nedaudz vairāk par 35% no pēdējo piecu gadu vidējā patēriņa. Spēkā gan ir plāns, ka gada nogalē krātuvē tiks iesūknētas vēl divas teravatstundas gāzes. Taču joprojām - lai būtu droši, ka gāzes pietiks gan elektrības ražošanai, gan siltumam, gan tautsaimniecībai, nepieciešams vēl ievērojams daudzums dabasgāzes, kuras piegādes ceļi pašlaik ļauj vēlēties daudz labāku situāciju.

Proti, sašķidrinātā dabasgāze tirgū ir pieejama, bet ir problēmas ar tās piegādi. Piemēram, Klaipēdas terminālis Lietuvā jau ir rezervēts teju pilnībā un Latvijas kuģiem tajā vienkārši var neatrasties vietas. Lielas cerības mēs liekam uz līdzīga termināļa izveidi Paldiskos Igaunijā, kas, savienots ar starptautisko cauruļvadu “Balticconnector”, ļautu papildināt arī mūsu rezerves. Taču arī par Igaunijas projektu joprojām nav pārliecības, ka tas tiks realizēts un spēs apkalpot arī Latviju. Aizvadītajā nedēļā Igaunijas tieslietu ministre Marisa Lauri, kas pildīja arī ekonomikas un infrastruktūras ministres pienākumus, pauda, ka projekta realizācijas iespējamība nav 100%.

Cerības uz Igauniju un Lietuvu

Tādēļ drūmās prognozes par nākamo apkures sezonu politiskajiem konkurentiem dod iemeslu kritizēt savus partnerus koalīcijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (”Konservatīvie”) atgādina, ka atbildība par draudošo situāciju jāuzņemas partijām, kas pēdējos četrus gadus vadījušas Ekonomikas ministriju - “KPV LV” un Nacionālajai apvienībai - un nav spējušas realizēt Latvijas sašķidrinātās gāzes termināļa projektu.

“Tas viss ir Ekonomikas ministrijas lieliskās četru gadu darbības sekas. Mums nav sašķidrinātās gāzes infrastruktūras, un tādēļ neko garantēt nevaram. Arī šobrīd notiek laika vilkšana garumā, tādēļ izskatās, ka ne tikai šī apkures sezona būs slikta, bet arī nākamā,” saka K. Feldmans, kura pārstāvētajai partijai pirms dažiem gadiem tika pārmesta partijas sponsora interešu lobēšana jautājumā par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Skultē.

Savukārt atbildīgajā komisijā strādājošais Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība”), atsaucoties uz ekspertiem, saka, ka gāzes Latvijai pietikšot, bet vienlaikus tai jāmeklē pieeja piegādes ceļiem Paldiskos un Klaipēdā, kā arī jāvirza savs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts.

“Viens risinājums ir Paldiski, otrs risinājums - meklēt papildu iespējas no Lietuvas termināļa. Mums arī jāstrādā pie sava termināļa, kur diemžēl ir sarežģījumi, kur ekspertu viedokļiem uzslāņojas politiskās intereses. Vieni aizstāv Rīgas termināli, otri Skultes, mēs esam par ekonomiski pamatotāko risinājumu,” saka politiķis.

Abi koalīciju pārstāvošie politiķi gan atzīst, ka turpināt pirkt dabasgāzi no Krievijas, vienlaikus finansējot tās karu Ukrainā, nav pieņemama alternatīva.

Jāmācas ekonomēt

Opozīcijā strādājošais Ralfs Nemiro, kas Krišjāņa Kariņa valdības sākumā, pārstāvot “KPV LV”, bija ekonomikas ministrs, bet tagad darbojas opozīcijā esošajā Saeimas frakcijā “Neatkarīgie”, norāda, ka, visticamāk, nedalīta atbalsta šim likumprojektam Saeimā nebūs, jo ir pārāk daudz nezināmo.

“Mēs nezinām, vai mums dabasgāzes krājums ir pietiekams, kāda būs cena par gāzi un kur mēs gāzi ņemsim. Valdība nesniedz pat pieticīgus komentārus, tā tos nesniedz kā tādus,” saka R. Nemiro.

Viņš arī vēlētos saprast, kāpēc likuma grozījumi spēkā stāsies tieši 1. janvārī. “Vai mums ir kāda garantijas vēstule, kas apliecina, ka pēc 1. janvāra mēs varēsim saņemt gāzi?” retoriski jautā bijušais ekonomikas ministrs. Arī viņš atgādina, ka piekļuve Klaipēdas terminālim, kā minimums, būs ļoti apgrūtināta, ja ne neiespējama. “Līdz ar to nezināmo ir vairāk nekā atbilžu, gribu kritizēt premjerministru, kas nav sniedzis pietiekami daudz informācijas.”

Savukārt nomināli pie opozīcijas pieskaitāmais atbildīgajā komisijā strādājošais neatkarīgais deputāts Romāns Naudiņš ir pragmatisks. Viņš domā, ka pretēji dažādu speciālistu un ierēdņu teiktajam gāzes tomēr nebūs pietiekami un visai valstij nāksies ekonomēt un pielāgoties jaunajai situācijai.

“Jāapzinās tās sekas uz tautsaimniecību. Atsakoties no lētajiem Krievijas energoresursiem, noteikti palielināsies produktu pašizmaksa, un tas jāskatās visas Eiropas Savienības kontekstā. Lētie energoresursi radīja Eiropas Savienībai izdevīgus produktus, ko varējām eksportēt, tagad visa ražošana jāpārorientē. Tas būs iemesls cilvēkiem kļūt inovatīvākiem,” saka deputāts.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.