Ap sevi biedrībā “Apvienotais Latvijas saraksts” pulcinot uzņēmējus un trīs partijas, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns maijā paziņoja par atgriešanos politikā. Trešdien jaunizveidotā partiju apvienība atklāja savus līderus vēlēšanu apgabalos un premjerministra amata kandidātu – pašu U. Pīlēnu. Vēlēšanās viņš gan nepiedalīšoties, jo arī ārpus Saeimas esot nepieciešami izteikti līderi.
Atklājot ieceri par biedrības dibināšanu un politisko partiju pulcēšanu ap to, lai rudenī piedalītos vēlēšanās, U. Pīlēns, tolaik vēl tikai topošās biedrības un politisko partiju pārstāvji pauda skumjas un kritiku par līdz šim pie varas esošo partiju un politiķu nespēju vadīt procesus. Šī iemesla dēļ Latvija kļuvusi par vājāko no Baltijas republikām. Lai labotu šo situāciju un sagatavotos gaidāmajai krīzei, esot nepieciešama jauna pieeja un profesionāļu dalība politiskajos procesos.
Tiesa, arī pats U. Pīlēns iepriekšējos gados nav bijis tālu no valsts nākotni ietekmējošu lēmumu pieņemšanas. Viņš 1998. gadā bija Tautas partijas nodaļas dibinātājs Liepājā un darbojās partijas valdē desmit gadus - no 1998. līdz 2008. gadam.
Zināma saikne ar Tautas partiju saglabāta arī Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas un biedrības veidotajā “Apvienotajā sarakstā”. Proti, Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta pirmais numurs ir Liepājas partiju pārstāvošais valmierietis Māris Kučinskis, kas vienā gadā ar U. Pīlēnu kļuva par Tautas partijas biedru.
Latvijas Zaļās partijas līderim Edgaram Tavaram uzticēts vadīt kampaņu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Viņš, it kā cenzdamies konkurēt ar LZP nesen pamesto Zaļo un zemnieku savienību, kurā joprojām strādājošā Latvijas Zemnieku savienība nenogurst atgādināt, ka tā ir viena no vecākajām Latvijas partijām, kas piedalījusies Satversmes rakstīšanā un neatkarīgas valsts dibināšanā, atgādināja par zaļo nopelniem neatkarības atgūšanā. “Latvijas Zaļajai partijai bija viens vienīgs uzdevums - atjaunot Latvijas valsti,” uzsvērdams, ka partijas darbības sākumā tā ne tikai protestēja pret dažādām ekoloģiskām nebūšanām, saka E. Tavars.
Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam jaunās partiju un biedrības apvienības pārstāvji būs jāmobilizē priekšvēlēšanu cīņām Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Uzņemoties šos pienākumus, E. Smiltēns apliecina, ka pametīs Rīgas vicemēra amatu, kurā viņam vajadzētu atrasties vēl gandrīz trīs gadus.
Jautāts kāpēc viņš pametīs Rīgas domi, E. Smiltēns atsaka, ka Rīgu pamest negrasās, jo, topot ievēlēts par Saeimas deputātu, viņš turēšot rūpi par visu valsti. “Mans galvenais uzdevums Rīgā bija gāzt Ušakova un Amerika koruptīvo režīmu (..) Vienmēr esmu uzskatījis, ka Saeimas deputāts pārstāv visu Latviju, nevis konkrētu ciematu vai pilsētu,” saka politiķis, kurš strādājis trīs Saeimas sasaukumos.
Viņš neslēpj, ka sākotnēji vēlējies vadīt Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstu, bet sabiedrības aptaujas liecinājušas, ka vidzemniekiem ir lielāka vēlme pēc viņa atgriešanās politikā nekā rīdziniekiem.
Pieņemot, ka līdzīgi citām politiskajām organizācijām arī “Apvienotais saraksts” rūpīgi ieklausās sabiedrības domās, var secināt, ka par E. Smiltēnu simpātiskāks galvaspilsētas iedzīvotājiem ir Didzis Šmits, kas savu pirmo Saeimas sasaukumu pirms četriem gadiem piedzīvoja, pateicoties nu jau paputējušajai “KPV LV”.
Līdzīgi E. Smiltēnam arī Latgales vēlēšanu apgabala pirmais numurs Juris Viļums savu politisko darbību uzsāka ar “Vieotību” un tai tuvām organizācijām, taču pirmo pieredzi Saeimas darbā viņam dāvāja iestāšanās Zatlera Reformu partijā un kandidēšana 11. Saeimas vēlēšanās. Arī ZRP mūžs - līdzīgi “KPV LV” - nebija garš, un J. Viļums pameta grimstošo kuģi, lai iestātos Latvijas Reģionu apvienībā un iekļūtu arī 12. Saeimā. Ja J. Viļums tiks ievēlēts, viņš ir apņēmies izskaust reģionālo nevienlīdzību.
