Politika

Koalīcija faktiski ir sabrukusi, bet uz šīs drupu kaudzes joprojām dižojas koalīcijas nominālais vadonis – premjers Krišjānis Kariņš (JV), mēģinādams līdzcilvēkus pārliecināt, ka “viss notiek pēc plāna”. Acīmredzot, pēc Kariņa domām, viņa pavalstnieki ir neattīstīti primāti, kuri notic katram vadoņa dvesienam gan par “koalīcijas paplašināšanu”, gan par Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz noziedzības mazināšanu, gan par nepieciešamību ievest valstī migrantus.

Pēc dažu gadu pauzes Beļģijas politiskajā dzīvē atkal ir aktualizējies jautājums par īpaša statusa piešķiršanu angļu valodai valsts galvaspilsētā Briselē, kurā trešā daļa iedzīvotāju ir ārzemju izcelsmes.

Kamēr turpinās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) konsultācijas ar opozīcijas partijām “Progresīvie” (P) un ZZS, vai iespējama valdošās koalīcijas paplašināšanās, tikmēr pie politiskās elites galda tiek spriests, vai patiesi tas būs paplašinājums ar Kariņu, vai tomēr jauna valdība ar Arvilu Ašeradenu (JV) vai Andu Čakšu (JV) premjera krēslā.

Ja neskaita pašu karu Ukrainā, tad līdz šim lielākais Krievijas noziegums šajā karā ir Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana naktī uz 6. jūniju. Masu slepkavība tika pieskaņota uz Puškina dzimšanas dienas pamata uzstatītajai Pasaules krievu valodas dienai, kuras svinēšana Rietumu intelektuāļiem daudz svarīgāka par kaut kādā dīķī peldošiem ukraiņu un arī krievu līķiem.

“Vienotības” un ZZS piektdienas tikšanās priekšvakarā partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs sociālajos tīklos izplatīja telefonā ierakstītu paziņojumu, kurā izteica atbalstu jaunievēlētajam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un noturēja partijai “Jaunā Vienotība” komplimentāru runu.

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotie tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda, ka maijā vislielākais popularitātes kritums (no 7,7 uz 5,8) ir bijis partiju apvienībai "Apvienotais saraksts” (AS), bet vislielākais kāpums (no 7,8 uz 8,3) – partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Vakar “Vienotība” tikās ar “Progresīvajiem”, šodien ar ZZS. Ir pilnīgi skaidrs, ka valdošā koalīcija pašreizējā sastāvā vairs nepastāv. Politiskās pārmaiņas ir neizbēgamas. Taču šoreiz tā nav tikai lomu pārdale uz Latvijas politiskās skatuves. Tas ir kas vairāk. Līdzšinējās politiskās mitoloģijas sabrukums.

Demokrātisko valstu starptautiski vispārpieņemta prakse ir diplomātiskā līmenī zibenīgi reaģēt uz masu slepkavībām. Kā Latvija reaģēs uz Kahovkas HES uzspridzināšanu, vai vispār reaģēs un kas no Latvijas puses gaidāms attiecībās ar Krieviju pēc tās paveiktā kārtējā terora akta, “Neatkarīgās” saruna ar ārlietu ministru un jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Lielas galvassāpes Eiropas Savienībai (ES) var sagādāt prokrievisko politisko spēku popularitātes pieaugums Austrijā un Slovākijā. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi, taču fakts paliek nemainīgs – pie varas apņēmīgi laužas politiķi, kuru retorika daudz neatšķiras no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna uzskatiem.

Šodien Luksemburgā sākas ES iekšlietu ministru divu dienu apspriede, kuras darba kārtībā pirmais ir patvēruma meklētāju un migrācijas jautājums. Ko darīt ar neapturamo nelegālo migrāciju zem bēgļu izkārtnes?

Ceturtdien "progresisti", uzsējuši pionieru kaklautiņus, raitā marša solī dosies uz Ministru kabinetu, lai tiktos ar "Jauno vienotību". "Šajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties valdību, kas nespēj sadarboties," mundri apgalvo partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Izskatās, ka beidzot piepildīsies "Jaunās vienotības" un "progresistu" sapnis: dziedāt vienā korī vienas un tās pašas dziesmas.

Koalīcijas paplašināšanas plāns, kuru pašreizējais premjers pieteica burtiski dažas stundas pēc jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas, vismaz pagaidām ir izgāzies. “Vienotība” dažās dienās no “grandioza uzvarētāja”, kas visus apspēlējusi kā bērnus, nonākusi līdz partijai, par kuras skaidrojumiem par (ne)sadarbību ar Aivaru Lembergu visi smejas.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) maijā izdeva rīkojumu paaugstināt Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska algu par 600 eiro. Tas nozīmē, ka no jūnija viņš mēnesī saņems 5600 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Viņa amatpersonas deklarācija par 2022. gadu joprojām nav pieejama, bet zināms, ka 2021. gadā viņš algā saņēmis 62 815 eiro. Izskatās, ka valsts pārvaldes un dažādu valstij piederošu akciju sabiedrību “biezie” jau sen apsteiguši privātos mazizmēra uzņēmējus.

“Ja mēs sāktu analizēt, kur un ar kādiem cilvēkiem tiekas, piemēram, “Apvienotā saraksta” (AS) vai Nacionālās apvienības (NA) cilvēki, vai tās pašas “Jaunās vienotības” (JV) cilvēki, mums skudriņas sāktu skriet pār kauliem un mēs viņu vietā nezinātu, kur likties aiz kauna.” Par potenciālo valdības koalīcijas paplašināšanu un ar kādiem nosacījumiem tā var notikt, sarkanajām līnijām un to noņemšanu, premjera ultimātiem, Stambulas konvenciju, privatizāciju un Civilās savienības likumu, bezcerīgi vājiem ministriem un līdz šim nedzirdētām niansēm Valsts prezidenta vēlēšanu gatavošanas laikā “Neatkarīgās” saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini.

Krišjānis Kariņš jau tik ilgi ir Latvijas premjerministrs, ka viņš vairs nevar uzvelt atbildību par situācija valstī kaut kādiem “ļaunajiem” priekšgājējiem. Līdzīgi kā Rīgas jaunie vadītāji visas neizdarības joprojām veļ uz Ušakovu. Kariņš ir atbildīgs par visu vai gandrīz visu.

Piektdien “Vienotība” sāka koalīcijas atšķaidīšanas operācijas otro daļu. Izdevumam “Delfi” tika piespēlēts it kā nākamās valdības sastāvs, kurā vairs nebija Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS) ministru. Tagad būšot jauna Arvila Ašeradena valdība koalīcijā ar ZZS un “Progresīvajiem”.

Ar nekaunīgu smalkumu “Jaunā vienotība” (JV) apspēlēja “Apvienoto sarakstu”, noorganizējot Valsts prezidenta vēlēšanas, kas faktiski noritēja, kā mēdz teikt, vienos vārtos. Šoreiz – ne par jaunievēlētā prezidenta kvalitātēm, bet par to, kā viss izskatījās vērotājiem no malas.

Par to, kāpēc netiek atlaista Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, par iespējamo ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem, vājo komercbanku kreditēšanu, gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas gaitu un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”).

Bez lielas aizķeršanās, gluži kā pēc grafika divos pēcpusdienā, trešajā balsošanas kārtā par Valsts prezidentu ar 52 balsīm (26 “Vienotība”; 16 ZZS un 10 “Progresīvie) tika ievēlēts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ir pienācis 31. maijs, un Latvijas Republikas 14. Saeimā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits ir izdomājis nekandidēt, bet ir trīs citi kandidāti – uzņēmējs, arhitekts Uldis Pīlēns, pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un pilsoniskā aktīviste Elīna Pinto. Pīlēnu ir virzījis “Apvienotais saraksts” (AS), Rinkēviču – “Jaunā vienotība” (JV), bet Pinto – “Progresīvie”.

Slava, slava Latvijas hokeja izlasei, kas izcīnījusi pasaules čempionāta bronzu! Taču pamazām jāsāk atgriezties uz grēcīgās zemes, kurā 31. maijā būs Valsts prezidenta vēlēšanas, bet šā notikuma priekšvakarā – 30. maijā – notiek premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā vienotība” (JV)) sasaukta Ministru kabineta sēde, kurā spriedīs par veselības un izglītības reformu gaitu – tiks skatīts Veselības ministrijas ziņojums par slimnīcu tīkla uzlabošanu un Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par skolu tīkla uzlabošanu.

Šogad cīņa par prezidenta amatu ir nepieredzēti sīva. Kaislības sit gandrīz tikpat augstu vilni kā 2007. gadā, kad “Vienotības” idejiskie priekšteči ar toreizējo laikraksta “Diena” galveno redaktori Sarmīti Ēlerti priekšgalā asi cīnījās pret “zvērudārza kandidāta” Valda Zatlera ievēlēšanu un, skaļi demonstrējot pie Saeimas ēkas, aktīvi atbalstīja “Saskaņas centra” izvirzīto Aivaru Endziņu