Labklājības ministrijas izstrādātie risinājumi garantētā minimālā ienākuma palielināšanai nākamā gada budžetā papildus pieprasa no 25 līdz 45 miljoniem eiro, taču Saeimas atbildīgās komisijas deputāti uzskata, ka arī tik ievērojamu līdzekļu pārdalīšana negarantēs cilvēka cienīgu dzīvi un ministrija aiz skaitļiem pazaudējusi cilvēku. Tiesa, tiek solīts, ka nauda pabalsta palielināšanai nākamā gada budžetā tiks atrasta.
Ja politiskā konkurenta skapī kārtīgs skelets nav atrodams, nākas izlīdzēties ar kauliņiem – Oļegs Burovs nēsā neticami dārgu pulksteni, bet savu glīto auto parko uzņēmuma “Rīgas nami” autostāvvietā pie Kongresu nama, kaut gan tur nestrādā.
Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķiem Rīgas domē, par sportu, sociālo politiku, uzņēmējdarbības vidi un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.
Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.
Saasinoties priekšvēlēšanu cīņai pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un šīs partijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns visādos veidos reklamē priekšlikumu grozīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību un ierosina neaplikt ar šo nodokli līdz 100 000 eiro vērtas dzīvojamās mājas.
Tieslietu ministrijas jaunajam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas piedāvājumam pašlaik Saeimā atbalsta nav. To par vismaz apšaubāmu un pašvaldību budžetus apdraudošu dēvē gan koalīcijas partneri, gan opozīcija.
Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par paveikto pilsētā, par Latvijas valdības sarūpēto “dāvanu” ventspilniekiem un šīs “dāvanas” seku pārvarēšanas iespējām; pastāsta, kā iecerēts svinēt pilsētas 730. dzimšanas dienu.
Diženās Rīgas pils Svētku zālē, mirdzot kristāla lustrām un spīdot vaskotam parketam, piektdien Valsts prezidents Egils Levits bija vienkopus aicinājis vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus un viedokļu līderus, lai spriestu par Valsts prezidenta iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu. Klātesošie tika iepazīstināti arī ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja un viņa domubiedru Gunta Zemīša un Ilmāra Meža izveidoto latviešu vēsturisko zemju karti.
Nemierā būdami ar valdošā vairākuma opozīcijai atvēlēto lomu valdības lēmumu kontrolē, Saeimas mazākuma pārstāvji vērsušies pie Valsts prezidentu ar lūgumu aizsākt diskusiju par parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu regulējošo tiesisko aktu uzlabošanu. Cerēto atbildi opozicionāri nesaņēma, taču norādi par nepieciešamību uzlabot politisko kultūru gan. Uz tās deficītu, kas ir pamatā parlamentārās izmeklēšanas komisiju līdzšinējā veikuma zemajai kvalitātei, norāda arī juridisko zinātņu profesors Ringolds Balodis.
Katrs, kurš kādreiz piedalījies starptautiskās konferencēs, būs ievērojis, ka parasti uz tām ir uzaicināti daži eksperti ar augstu politisko vai zinātnisko statusu. Šie cilvēki uzstājas ar savu prezentāciju, kurai bieži vien nav nekādas saistības ar konkrēto vietu un konferences tēmu. Viņi braukā no viena pasākuma uz otru kā tādi kāzu ģenerāļi ar vienu mērķi – paaugstināt attiecīgā saieta prestižu.
Atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tā rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Taču pēc pāris gadiem, kad par obligātu personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem kļūs eID karte un pases vairs nebūs obligāti nepieciešamas, daļai vēlētāju būs liegts piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja netiks rasts risinājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā izveidot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kura izmaksas atkarībā no izvēlētā tehniskā risinājuma varētu svārstīties starp vienu un četriem miljoniem eiro. Iepriekš izstrādātā vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes maiņas programma, kas valstij izmaksāja vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, tad izrādīsies lieka.
Aizvadītajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma konceptuāli atbalstīja KPV LV pārstāvošā Ralfa Nemiro, viņam vēl ekonomikas ministra amatā esot, iesniegto ilgi putekļus krājušo likumprojektu, ar kuru, pēc partiju pārstāvju teiktā, paredzēts atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta virskompensāciju.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.
Sajutusi ilgus gadus krievvalodīgo elektorātu monopolizējušās “Saskaņas” vājumu, Latvijas Krievu savienība pēc diviem izlaistiem vēlēšanu cikliem atkal mēģinās iekļūt Rīgas domē. Politikas eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajam politiskajam spēkam atgriezties domē ir izredzes.
Miljardiem Eiropas Savienības naudas, kuru Latvija varēs tērēt nākamo septiņu gadu laikā, tiks apgūta saskaņā ar nesen apstiprināto Nacionālo attīstības plānu. Taču vai ievērojamie līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai nestu vēlamo labumu, būs atkarīgs no Ministru kabineta un koalīcijas lēmumiem.
“Šodienas budžeta komisijā “Attīstībai/Par” kārtējo reizi parādīja, ka bija, ir un būs par azartspēlēm gan Rīgā, gan reģionos! Ar M. Bondara gādību tika izgāzts likumprojekts, kur 2. lasījumā bijām iebalsojuši pašvaldību daudz lielāku teikšanu par spēļu zāļu slēgšanu savās teritorijās.” Šādu ierakstu sociālajā vietnē “twitter” 15. jūlijā ievietoja viens no JKP līderiem Gatis Eglītis.
No 15 Rīgas pašvaldību vēlēšanām reģistrētajām partijām liktenīgo piecu procentu pārvarēšana pašlaik tiek prognozēta vienīgi septiņām. Astoņu politisko spēku atbalstītāju balsis – neatkarīgi no to politiskajām simpātijām ‒ vairos nominālo uzvarētāju spēku. Pieredze liecina, ka tieši šīs balsis var izšķirt, kāda nākamos piecus gadus galvaspilsētā būs valdošā koalīcija.
Piecas no septiņām Rīgas domes vēlēšanām jau reģistrētajām partijām startē, skandinot saukli par “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” aizdzīšanu vismaz opozīcijā, ja ne no domes pilnībā. Līdz vēlēšanām gan ir pietiekami daudz laika, lai situācija mainītos, bet pašlaik partiju reitingi vedina domāt – lai sasniegtu šo mērķi kaut daļēji, partijām var būt jāsadarbojas ar “Gods kalpot Rīgai”. To, ka šāda sadarbība ir iespējama, nenoliedz arī kandidējošo spēku Rīgas mēra amata kandidāti.
“Jaunajai Vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai ceturtdien Rīgas vēlēšanu komisijā iesniedzot vēlēšanu sarakstus, savu dalību ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās oficiāli apliecinājušas septiņas galvaspilsētā populārākās partijas. Visādi citādi prognozējamajā procesā vienīgie par pārsteigumu bija parūpējušies zaļzemnieki, kas pārliecinājuši vēlēšanās kandidēt bijušo politiķi un kādreizējo Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini. Viņam sarakstā perspektīvais otrais numurs.
Uzreiz pēc tam, kad tika publicēti aģentūras SKDS pēc LTV un “lsm.lv” pasūtījuma veiktās Rīgas domes (RD) vēlēšanu aptaujas rezultāti, sociālajos tīklos parādījās neizpratnes pilni jautājumi – kāpēc tai partijai tik daudz, kāpēc tai tik maz? Kas par tiem vispār balsos? Citiem vārdiem, kas tie par nejēgām, kas piedalījušies šajā aptaujā un tik aplamas atbildes devuši. Vai tad tiešām nav skaidrs, ka vienīgā īstā un pareizā partija ir (ierakstīt vēlamo).
Tuvojoties Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kaimiņvalstī, cilvēkiem protestējot pret opozīcijas kandidātu nepielaišanu vēlēšanām, aug nemieri. Tas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Eiropas Savienības pārstāvi Baltkrievijā mudinājis runāt par Baltkrievijas sodīšanu ar sankcijām, taču Latvija tāpat kā Eiropas Savienība pašlaik priekšroku dod diplomātijai.
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars konservatīvo apvienības savienību ar Latvijas Reģionālo apvienību pretnostatīja “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējam sarakstam, biedējot vēlētājus, ka pēdējo vadībā valsts galvaspilsēta kļūtu par “varavīksnes” un praida Rīgu.
