Mazāk zināmās interesantākās vietas Daugavpilī

© Vladislavs Proškins/F64

3.lapa

Kapela ar simbolisku nozīmi

Vladislavs Proškins/F64

Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo kapela atrodas A. Pumpura skvērā, kur agrāk bija Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo katedrāle, kas tika uzbūvēta 1864. gadā. 1961. gada to slēdza, bet 1969. gada 18. novembrī ‒ uzspridzināja. Katedrāles uzspridzināšana ir Latvijā vienīgais zināmais šāda veida barbarisma akts.

Kapela ir memoriāla būve, kurai ir arī simboliska nozīme - atgādināt nopostīto katedrāli. Plānojuma ziņā vienkāršā kapela (10 х 7 m) ir izvietota podijā starp katedrāles pīlāriem tieši tā, lai sakristu kapelas un katedrāles vertikālās asis un būtu apvienoti to kupolu centri. Kapelas sīpolveida kupola nelielā vertikāle telpiski noslēdz Saules ielas perspektīvu.

Kapelā ir iekārtots neliels altāris ar altārgaldu - dievkalpojumiem, kas tiek noturēti Sv. Ņevas Aleksandra piemiņas dienās.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais