Mazāk zināmās interesantākās vietas Daugavpilī

© Vladislavs Proškins/F64

2.lapa

Vecākā baznīca Daugavpilī

Vladislavs Proškins/F64

Daugavpils Svētā Pētera baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Dievnams atrodas Daugavpils pilsētas centrā, Rīgas ielā 39. Tas ir viens no četriem Daugavpils katoļu dievnamiem, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcas pamatakmens tika ielikts 1845. gadā, to pabeidza būvēt 1848. gadā, kad tā paša gada 29. jūnijā dievnams iesvētīts. Baznīca klasicisma stilā tika celta par ticīgo ziedojumiem pēc arhitekta A. Štrauberta projekta. Laikā no 1924. līdz 1934. gadam pēc prāvesta Ādama Vizuļa plāna dievnams pārbūvēts un paplašināts. 1974. gadā tika apstiprināts baznīcas spridzināšanas plāns, tomēr ticīgie nosargāja dievnamu, sūtot vēstules Romas pāvestam Pāvilam VI, kurš, pieņemot audiencē PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētāju Nikolaju Podgorniju, spējis pārliecināt viņu atstāt neskartu šo baznīcu. Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīca ir Daugavpilī vecākā saglabājusies baznīca. 2018. gadā dievnamam apritēja 170 gadi.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais