Pirmdienas rītā kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) paziņoja par savu demisiju. Publika pat vēl nepaguva sagremot šo negaidīto jaunumu, kā partija jau izvirzīja kultūras ministres amatam Agnesi Lāci.
Par pazīstamās žurnālistes un videoblogeres Jūlijas Latiņinas Latvijas Nacionālajam teātrim veltīto ierakstu tviterī varētu arī nerunāt, ja vien šis impēriskais redzējums nebūtu tik ļoti raksturīgs visai Maskavas emigrācijai. Idejiski līdzīgu ierakstu savā “Telegram” kanālā publicējusi arī cita žurnāliste. Vienmēr inteliģentā un impēriskus uzskatus agrāk nepaudusī Ksenija Larina.
Jautājums uzdots netieši un adresēts tai bēgļu daļai, kuriem ir bērni skolas vecumā: vai viņi pakļausies obligātajai prasībai 1. septembrī sūtīt savus bērnus uz Latvijas skolām, vai izlems netērēt bērnu un arī savu laiku mazskaitlīgas tautiņas valodas apguvei un vai nu atgriezīsies Ukrainā, vai dosies tālāk integrēties svešā, bet plašākā, no tāda viedokļa perspektīvākā valodā un kultūrā.
Konflikts starp Grīziņkalna apkaimes biedrību un “Ghetto Games” (GG) ir nonācis tuvu kulminācijai. Tiesa ir lēmusi par pagaidu noregulējumu, tiesas process vēl nav pabeigts, un ir arī cerības, ka konfliktējošās puses varētu vienoties par kompromisu. Abas iesaistītās puses izrāda šādu vēlmi, tomēr viedokļi dalās. Rīgas dome meklē juridiski taisnīgus risinājumus, un par to “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku.
Lai arī vairums politisko apskatnieku atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā beigušās gandrīz pilnīgi bez jebkādiem pārsteigumiem, pat šie sagaidāmie rezultāti ir iniciējuši runas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu jeb, pareizāk sakot, par “Apvienotā saraksta” sašķelšanu, valdībā iesaistot vienus, bet tajā nepielaižot citus.
Pirmdienas rīts atnāca ar zināmu pārsteigumu. Neslēpsim, katram nacionāli noskaņotam cilvēkam – patīkamu pārsteigumu. “Progresīvo” kosmopolītiskā kultūras ministre Agnese Logina atkāpusies. It kā personisku iemeslu dēļ.
Agnese Logina (PRO) brīvprātīgi (?) pamet ministres amatu, zibenīgi tiek nosaukta amata pretendente – KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce (PRO).Vētrainās perturbācijas Kultūras ministrijā, kas politikas izgāztuvē aiznes vienu kultūras jomai nepiemērotu ministri, vietā aicinot citu – iespējams, vēl nepiemērotāku –, liek sastingt priekšnojautās: kas notiks ar latviešu kultūru?
Vai Eiroparlamentā ir ievēlēti deputāti, kuri spēs aizstāvēt arī Latvijas lauksaimnieku intereses; kādēļ lauksaimniecība ir Eiropas Savienības drošības jautājums; kādēļ Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā tuvākajos piecos gados maz ticama; kādi ieguvumi ZZS no kampaņas Eiroparlamenta vēlēšanās; kā norit sarunas ar lielveikaliem par cenu padarīšanu pircējiem draudzīgāku – “Neatkarīgās” saruna par šiem un citiem jautājumiem ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Latvijas patiesos nodomus “Rail Baltica” naudas apgūšanā jau sen kā atklājusi “Neatkarīgās” 2017. gada 2. novembra publikācija ““Rail Baltica” būs vismaz tramvajs no Rīgas uz lidostu”. Lietuva tajā paša laikā cerēja izmānīt Eiropas Savienības naudu, lai “Rail Baltica” vietā uzbūvētu Eiropas standarta sliežu ceļu no Viļņas uz Poliju. “Rail Baltic” oficiālo līniju noturēt kādu laiku vienatnē centās Igaunija, taču arī tā tagad dekorē Tallinu pēc Rīgas parauga.
Tā būs valdības izšķiršanās, ko darīt ar Latvijas pensiju sistēmu un konkrēti – bāzes pensijām, taču, visticamāk, jaunā sistēma varētu tikt ieviesta tikai pēc nepilniem pieciem gadiem.
15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.
Ikviens būs redzējis “Rail Baltica” projekta reklāmas rullīti, kurā glīti, moderni vilcieni plūdeni pārvietojas pa Baltijas valstu laukiem un futūristiska dizaina stacijām. Iespaids pārliecinošs. Apburoša animācija, kurai nav iespējams pretoties. Pusotrā stundā Tallinā. Vakarā iesēdies vilcienā un no rīta jau esi Berlīnē.
Šobrīd tikai rets cilvēks aizdomājas, ka mūsu valsts drošības garants ir ne tikai pretgaisa aizsardzības raķetes, bet arī veselīga sportiska jaunatne. To šobrīd ar tiesas un dārga advokātu kantora rokām mēģina iznīcināt labklājīgo sabiedrības slāni pārstāvošā Grīziņkalna apkaimes biedrība. Par to, kādēļ jāatbalsta jaunatnes sports, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselībā Pēteri Apini.
Ņemam popkorna turzas un kolas glāzes, iekārtojamies ērtāk krēslos – izskatās, ka abu (nē, divu!) Latvijas populārās mūzikas gada balvu rīkotāju komandas šogad mūzikas industrijai un tai tuvajiem cilvēkiem sagādās gana daudz intriģējošu un izklaidējošu brīžu.
Pirmās vijoles partijas skolas orķestrī mēdz novest līdz pankroka dziesmām par skolas mokām. Savukārt pareizie vārdi var iedvesmot iekāpt radio draudzīgā formātā un īstenot lērumu vēl trakāku ideju. Grupa “Sub Scriptum” aktīvi uzsāk vasaras koncertu sezonu un TV raidījumā “NRA.lv sarunas” izstāsta savu ceļu uz panākumiem, kā atskaites punktu ņemot tikko izdoto mini albumu, kas pirmo reizi Latvijā ierakstīts tirdzniecības centrā.
Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.
Vārdu “Jānis” valodnieki izskaidro kā darinājumu no senindiešu “yati” ar izrunu “jāti” un nozīmi “iet, kustas, brauc, jāj”. “Jānīts jāja” ir maģiska formula, kuras burvju spēku rada blakus novietoti vārdu ar vienu cilmi, bet dažādu nozīmi.
Ja Satiksmes ministrija visīsākajā laikā nespēs radīt plānu, kā virzīt “Rail Baltica” projektu, Latvijas valsts budžetā nāksies meklēt daudzus miljardus eiro, lai ne tikai samaksātu būvniekiem par padarīto, bet atmaksātu Eiropas Savienībai par līdz šim projektā notērēto – intervijā “Neatkarīgajai” brīdina bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Pagājušajā nedēļā Bauskas pilskalna estrādē divas dienas dimdināja festivāls “Zobens un lemess”, pulcējot smagās mūzikas un etno lietu cienītājus no visas Latvijas un arī Baltijas. Par vieniem no nepelnīti neievērotākajiem kļuva pašmāju grupa “Catalepsia”, kuru uzstāšanās iekrita ap diviem naktī. Žēl.
Iveta Erdmane jau vairāk nekā 40 gadus pārvalda Ainažu jūrskolas muzeja valstību. Viņa saņēmusi vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta IV šķiru –, ir divu vēsturisku pētījumu – "Dzelzs vīri, koka kuģi" un "Jūras vilki sarakstē un atmiņās" – autore, kā arī spiedusi roku bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš muzejā bija ieradies pa ceļam uz Igauniju. Taču šoreiz "Neatkarīgā" lūdza aprakstīt muzeja vērtības, visvērtīgākās lietas un pastāstīt par Ainažu jūras vilkiem un vienu no tiem satika klātienē.
