Veselības nozares prioritātes nākamajam gadam ir apzinātas, taču, visticamāk, tās tiks salāgotas ar valdības prioritātēm drošības jautājumos, intervijā “Neatkarīgajai” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri. Veselība ir būtisks valsts drošības jautājums, kam ir jāatvēl arī noteikts budžeta finansējums.
Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.
Spēja modelēt mūsu valsts rīcību iespējama militāra apdraudējuma gadījumā ir būtiska sekmīgai tās izdzīvošanai turbulences periodā. Krievijas neizprovocētais iebrukums Ukrainā ilgst jau trešo gadu, ukraiņi ar savām asinīm ir devuši laiku Latvijai un citām valstīm pēc iespējas labāk sagatavoties varbūtējiem izaicinājumiem. Ko plāno darīt Latvija, kā nodrošināt degvielas, pārtikas un medikamentu rezerves, intervijā nra.lv stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Lai atsāktu žoga, grāvju un patrulēšanas ceļu izbūvi gar Krievijas robežu, armijai un robežsargiem ir jāizdomā risinājumi, kā savu darbu aizsargāt nevis no Krievijas spiegiem un FSB darbiniekiem robežas otrā pusē, bet gan no mūsu pašu iestādēm, kas aktīvi meklē iespējas, kā kaitēt robežas stiprināšanai — tādu secinājumu var izdarīt, apkopojot redzēto un dzirdēto nesenās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizītes laikā ES un NATO ārējā robežā.
Vai nu latviešu laulības ar cittautietēm un cittautiešiem kaut daļēji kompensēs tautas izzušanu zemās dzimstības dēļ, vai, tieši otrādi, ļoti īsā laikā iesūks atlikušos latviešus citās tautās.
Pagājušā gada oktobrī teroristiskā organizācija “Hamās” veica negaidītu liela mēroga uzbrukumu Izraēlai, nogalinot simtiem mierīgo iedzīvotāju, saņemot gūstā lielu skaitu ebreju un aizvedot viņus uz Gazas joslu. Izraēla ieveda armiju Gazā, lai dotu atbildi uzbrukumam savas valsts pastāvēšanai. Viens no Latvijas ebreju kopienas līderiem Dmitrijs Krupņikovs atsaucās Izraēlas valsts aicinājumam nākt palīgā. Viņš iesaistījās armijas pārtikas apgādē Bērševas pilsētā. Par to, kā Izraēlas pieredzi iespējams izmantot militārā konflikta gadījumā Latvijā, uzņēmējs dalījās ar nra.lv.
Nav tā, ka ar tūrisma nozari viss būtu slikti. Pēc drūmā kovidlaika tūrisms atkopjas, viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits pārsniedz divus miljonus, tūrisma īpatsvars ekonomikā ir 4% vai vairāk no IKP, nodarbināti šajā nozarē ir 8–10% ļaužu. Visās Latvijas malās, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kā sēnes pēc lietus ir sabūvētas naktsmājas un kempingi. Ir jauki piedāvājumi visos virzienos – dabas, kultūras un veselības tūrismā.
Saulgriežiem tuvojoties un to kontekstā vienmēr ir interesanti uzzināt, ko svētkos iecerējusi darīt apvienība “Tautumeitas” – kā zināms, grupas līdere Asnate Rancāne ir diplomēta etnomuzikoloģe. Pagājušajā gadā “Tautumeitas” pārsteidza ar to, ka ap saulgriežiem devās uzstāties prestižajā Glastonberijas festivālā – to būtu grūti atkārtot, taču arī šogad Asnatei ar komandu ir vērā ņemamas un pat pārsteidzošas novitātes.
Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.
Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.
Ja nu kāds neko nezina par duetu “Viedais fonogrāfs” (kas tā varētu būt) un/vai mūziķi Arni Veisbārdi (kas mazāk ticams), tad atliek vien ieminēties “tajā grupā spēlē tas tur, ar garo, kuplo un sirmo bārdu”, un visiem viss būs skaidrs. Nupat Arnis ar savu dueta otru pusi Kārli Alviķi laiduši klajā debijas albumu.
Kāpēc politiķis, kurš sevi uzskata par Krievijas prezidentu, pirmo reizi 24 gadu laikā ieradās KTDR (Ziemeļkoreja) – valstī, kas visai pasaulei ir diktatūras, nabadzības un totalitāras sabiedrības piemērs? Kāpēc Kremļa propaganda nosauca KTDR par Krievijas nākotnes tēlu?
Straujā un, galvenais, patiesos iemeslus slēpjošā kultūras ministru nomaiņa izraisīja vispārēju neizpratni. Kāpēc? Kā dēļ? Kas slēpjas aiz šiem “personiskas dabas apsvērumiem”? Kā šī nomaiņa ietekmēs politisko stabilitāti valsti? Vai tā būs vienīgā ministru nomaiņa?
Pamatīgu pārsteigumu kārtējo reizi sagādājis bijušais Šveices advokāts un bijušais arestētās mantas glabātājs tā dēvētajā Lemberga lietā Rudolfs Meroni – viņš šajā kriminālprocesā ir iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā paziņojis, ka bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs nemaz nav arestētās mantas īpašnieks un nav pat šīs mantas patiesais labuma guvējs.
Lielai daļai meiteņu trūkst informācijas par reproduktīvās veselības jautājumiem, kas atkārtoti akcentē jautājumu par veselības mācības nepieciešamību skolās, secina bezmaksas higiēnas preču Latvijas skolniecēm pilotprojekta organizētāji.
Putina pompozā vizīte Phenjanā pie diktatoru cunftes kolēģa Kima Čenuna iezīmē ne vairāk un ne mazāk kā jaunu lappusi cilvēces vēsturē. Skaidri, bez aizplīvurojumiem tiek pasaulei demonstrēta jaunā konstrukcija: Krievijas – Ziemeļkorejas ass. Parakstot “visaptverošas stratēģiskās partnerības” līgumu, abi diktatori it kā nostājas kopā ar mugurām pret pārējo naidīgo cilvēci, kura it kā grib viņiem atņemt smagā, asiņainā cīņā iegūto varu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno vienā iestādē apvienot Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latviešu valodas aģentūru. Par pirmajām divām iestādēm sabiedrībai šaubas nerodas, jo tām pat nosaukumi ir līdzīgi, savukārt par Latviešu valodas aģentūras (LVA) kā atsevišķas iestādes saglabāšanu iestājas pat Valsts prezidents. Šodien – “Neatkarīgās” intervija ar bijušo LVA direktoru profesoru Jāni Valdmani, kurš pēc 18 gadu darba aizgāja atpūtā 2022. gadā, tomēr joprojām tur rūpi par sociolingvistikas un valodniecības nozarēm.
Latvijai jāpiedraud Eiropas Komisijai, ka mēs atpirksimies no “Rail Baltica” ar dzelzceļa jaunbūvēs jau ieguldītās naudas atdošanu, lai Eiropa nobītos un piekristu finansēt “Rail Baltica” sadārdzinājumu 8 miljardu eiro apmērā.
Paciemosimies trijos uzņēmumos, kurus apvieno produkcijas noieta maksimums ap Jāņiem un šīs produkcijas nodošana lietotājiem caur “Maxima’ veikalu tīklu.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, par “Rail Baltica” nejēdzībām, par politisko atbildību un citām aktualitātēm nra.lv saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).
Kaislības ap “Ghetto Games” (GG) turpinās. Tomēr gaisma tuneļa galā ir manāma, un to apliecina sarunas starp GG un Grīziņkalna apkaimes biedrību. “Lai vairāk ir labo ziņu, jo slikto ziņu mums jau pietiek,” komentē kordiriģents, dziesmu svētu virsdiriģents un Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks profesors Romāns Vanags, kurš, izrādās, ir cieši saistīts ar “Ghetto Games”. Šodien – “Neatkarīgās” saruna ar Romānu Vanagu.
