Sākums

Kopš pagājušās nedēļas publikācijas laikrakstā “Postimees” galvenā Igaunijā apspriestā politiskā tēma ir – vai tiešām prezidenta padomnieks Tomass Sildams centies izdarīt spiedienu uz Finanšu ministriju, lai tā piešķirtu papildu finansējumu prezidenta kancelejai, liekot saprast, ka pretējā gadījumā valsts galva Alars Kariss varētu nesteigties ar vairāku parlamentā pieņemtu likumu izsludināšanu? Šonedēļ notikušajā parlamenta budžeta kontroles komisijas ārkārtas sēdē īsta skaidrība šajā jautājumā nav viesta.

Divpadsmit metru joslā ap ES un NATO ārējo robežu sāk čabēt zāle, locīties krūmi, un starp tiem parādās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kalsnais stāvs, kuru pavada Valsts robežsardzes elite. Ko prezidents redzēja uz “zaļās” robežas un ko Rinkēviča darbībās saskatīja apkārtējie – “Neatkarīgās” reportāža no mūsu valsts austrumu robežas.

Kā sērkociņi salauzti koki, koki bez lapām un izrauti ar saknēm, nogāztas ceļa zīmes, norauti jumti, izsisti logu un automašīnu stikli, lauki, kas izskatās kā pēc ražas novākšanas, bet šos laukus ir "novākusi" stihija, kas pirmdien plosījās Latvijā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.

Itālija pirmdien ir sagādājusi pārsteiguma triecienu savām bankām un izraisījusi satricinājumu visā Eiropā, nosakot vienreizēju 40% nodokli peļņai, kas gūta no augstākām procentu likmēm pēc tam, kad aizrādīja aizdevējiem par nespēju atalgot noguldījumus un izsniegt kredītus. Šis lēmums vēl gaida apstiprinājumu parlamentā, bet jādomā, ka parlaments to atbalstīs. Strauji augošās oficiālās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes ir devušas rekordlielu peļņu bankām, jo strauji pieauga aizdevumu izmaksas, kamēr bankas atturējās maksāt vairāk par noguldījumiem.

Milzīgā jezga ap “Sadales tīkla” jaunajiem elektroenerģijas piegādes un jaudas nodrošināšanas tarifiem rosināja kārtējo diskusiju par algu līmeni. “Sadales tīkla” valdes locekļi saņem katrs vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pat vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī. Par ko, skan sašutuma pilnas balsis.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

Saule, jūra un iespēja izvairīties no sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju – pēc šāda principa atvaļinājuma galamērķus pašlaik izvēlas šīs valsts pilsoņi, raksta “Politico.eu”. Maskavas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā licis daudziem arī pārcelties uz pastāvīgu dzīvi kūrortos. Un tas saistīts ne tikai ar kara neatbalstīšanu, bet arī, vīriešiem – vēlmi izvairīties no mobilizācijas.

Pārsteidzošais iznākums Nacionālajā teātrī, Kultūras ministrijas jaunieceltajam direktoram nespējot vienoties ar māksliniecisko vadītāju attiecībā uz teātra nākotnes veidošanu, negaidīti spilgti izgaismoja šķērso lietu kārtību Latvijā. Proti, to, ka teātrī svarīgākais ir direktors, nevis mākslinieciskais vadītājs ar savu programmu.

Norauti jumti, lauzti koki, iznīcināti labības lauki, sadauzīti automašīnu vējstikli, ievainoti un nosisti dzīvnieki, bojātas elektropārvades līnijas, sadragāti saules paneļi. 7. augustā Latvija piedzīvoja skarbu vētru un krusu. Stipri cietusi Dobele, Tērvete, Kroņauce, Jaunpils, Bukaiši, Madona. Smagi ievainots arī kāds cilvēks. Cietušie ārstē brūces un remontē, ko pirmajā brīdī var saremontēt, pašvaldības rēķina zaudējumus.

Plāni šoruden pagarināt lauku autobusu līnijas pāri Igaunijas dienvidu robežai uz Latviju, visticamāk, tiks atbalstīti, un projektam ir piešķirti 300 000 eiro, vēsta Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas portāls “err.ee”.

Vakar izpostītajā Jaunpils pilī notika talka. Kā pārliecinājās "Neatkarīgā", darba šajā postažā bija daudz. No kokiem norautās lapas klāja visu zemi, un kājas tajās grima dziļāk par potītēm.

Premjera Krišjāņa Kariņa pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma sagadījās trauksmaina. Postošs negaiss ar ārkārtīgi spēcīgām vēja brāzmām un ābola izmēra krusas graudiem nodarīja milzu postījumus Dobeles, Tērvetes apkārtnē un citur.

“Kamēr atklāti rīkli pušu negriež, tikmēr jau varam paciest,” rūgti ironizē kāds sabiedrības vērotājs, komentēdams nule saņemtos elektrības rēķinus, kas šokējuši lielu daļu šīs enerģijas patērētāju. Bet nu jau ir sajūta, ka griež gan to rīkli mums pušu, turklāt ar pareizības izteiksmi sejā, sak, tas ir “jaunais normālais” – kā izteicās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Francijas mazpilsētā Forbašā, kas atrodas pavisam netālu no robežas ar Vāciju, aizturēts kāds 55 gadus vecs Vācijas pilsonis. Ir aizdomas, ka viņš kopš 2011. gada turējis gūstā savu sievu, kura arī ir Vācijas pilsone – vismaz tā policijai stāstījusi pati sieviete. Tiesa, vairākos medijos izplatītās ziņas par to, ka aizdomās turamais viņu spīdzinājis, neatbilst patiesībai, paziņojušas Francijas varasiestādes.

Kopš pagājušās ceturtdienas Somijas galvaspilsētas Helsinku satiksmē iespējams redzēt igauņu automašīnas bez šoferiem pie stūres. Pagaidām juridisku apsvērumu dēļ tās vienkāršiem lietotājiem ikdienā liegts izmantot, jo tās reģistrētas Igaunijā, ne Somijā.

Nākamajai gripas sezonai valdība gatavojas iegādāties 135 000 pretgripas vakcīnu devu, kas izmaksās četrus miljonus eiro. Pagājušajā gripas epidēmijā nomira 62 cilvēki, kas ir pēdējos četros gados rekordliels nāves gadījumu no gripas skaits.

Drīz jau būs pusotrs mēnesis, kopš Latvijā ir “iestrēgusi” astoņu cilvēku ģimene no Ukrainas, kurai Latvijas Republikas muita atņēmusi visu naudu, atstājot bez iztikas līdzekļiem.

Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".

“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.

Mēneša pirmajā dekādē mājsaimniecības saņem elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo mēnesi. Šomēnes tie ir satraucoši. Ja pati elektrības cena nav īpaši mainījusies, tad kosmosā aizgājuši tarifi par elektrības piegādi un jaudu izmantošanu. Cilvēki ir sašutuši. Pilni sociālie tīkli ar dusmām un neapmierinātību. Un? Kas tālāk?

Bez skaļiem oficiāliem paziņojumiem un ar miglainām cerībām uz to, ka arī tās pasaules valstis, kas līdz šim nav nosodījušas Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, to beidzot izdarīs, svētdien noslēgušās sarunas Saūda Arābijas pilsētā Džidā. Vairāk nekā 40 valstu augsta ranga amatpersonas bez Krievijas pārstāvju klātbūtnes sprieda par iespējām izbeigt asinsizliešanu un citiem ar Kremļa agresiju saistītiem jautājumiem.