Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā Nacionālais veselības dienests uz vairākiem mēnešiem pārtrauca izsūtīt uzaicinājuma vēstules uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm jeb skrīningu, un jaunākie šā gada dati rāda, ka tas būtiski ietekmējis sieviešu atsaucību veikt šos veselībai svarīgos izmeklējumus. Arī kolorektālā vēža skrīningā, ko organizē ģimenes ārsti, vērojams iedzīvotāju atsaucības sarukums, tomēr tas nav samazinājies kritiski.
Trīs programmas
Latvijā ir ieviestas un nu jau desmit gadus darbojas trīs vēža skrīninga programmas - krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā virs 50 gadiem, dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm no 25 gadu vecuma, kā arī kolorektālā jeb zarnu vēža skrīnings abiem dzimumiem no 50 gadu vecuma. Uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudēm sievietes aicina ar īpaši sagatavotu uzaicinājuma vēstuli, savukārt veikt zarnu vēža skrīningu var ikviens iedzīvotājs 50 līdz 74 gadu vecuma grupā, piesakoties pie ģimenes ārsta. Arī ģimenes ārsts var rosināt savā redzeslokā esošos pacientus veikt šo testu, kā arī, protams, atgādināt par neveiktām pārbaudēm sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli.
Lai programmas darbību uzskatītu par veiksmīgu, nepieciešama iedzīvotāju aktivitāte, kas Latvijā klibo un kas klibojusi vēl pirms Covid-19 epidēmijas. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Līga Gaigala Neatkarīgajai norāda, ka katrai no skrīninga programmām ir savs sasniedzamais rezultāts, savs mērķis, “uz ko mēs tiecamies”: tā krūts vēža skrīningam tā būtu 75 procentu sieviešu atsaucība, bet kolorektālā vēža skrīningam ‒ 45 procentu iedzīvotāju atsaucība.
Atsaucas 40%
Pagājušā gada dati rāda, ka dzemdes kakla skrīningam Nacionālais veselības dienests ar vēstules starpniecību uzaicināja 191 589 sievietes, taču izmeklējumu veica tikai 76 073 sievietes, kas ir vien 39,7 procenti no uzaicinātajām. Vairāk nekā 73 000 pārbaužu nav konstatēti dzemdes kakla bojājumi, kas var liecināt par onkoloģisku saslimšanu, bet pārējos gadījumos sievietēm ieteikts veikt papildu izmeklējumus.
Krūts vēža skrīningam pērn tika uzaicinātas 139 428 sievietes, bet arī te izmeklējumu veica 54 582 jeb 39,1 procentu uzaicināto sieviešu. Mamogrāfijas izmeklējumā konstatēts, ka lielākajai daļai sieviešu ar krūts veselību viss ir kārtībā, bet aizdomas par ļaundabīgu audzēju vai jau pierādīta slimība atklāta 614 sievietēm.
Uzaicinājumu uz kolorektālā vēža skrīningu iedzīvotājiem nesūta, bet ģimenes ārsts piedāvā saviem pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem to veikt. 2019. gadā izmeklējumu veica 95 197 cilvēki jeb 15 procenti no mērķa grupas, tas ir, iedzīvotāju skaita šajā vecumā. 3242 cilvēkiem jeb 3,4 procentos no visiem pacientiem testa rezultāts diemžēl bija pozitīvs. Tomēr, kā norāda L. Gaigala, skrīninga programmas palīdz onkoloģisku slimību atklāt agrīni, un tas ir galvenais šīs programmas mērķis - pārbaudot veselus cilvēkus bez slimības pazīmēm, atklāt vēža saslimšanu pašā sākumā.
Vēstules Covid-19 laikā nesūtīja
“Ārkārtas situācijas laikā mēs vēstules iedzīvotājiem neizsūtījām, bet visus šajos mēnešos neizsūtītos uzaicinājumus izsūtījām maija beigās un jūnija sākumā, tas nozīmē, ka visi, kuriem bija līdz šim laikam jāsaņem, tās ir saņēmuši, un mēs ļoti aicinām tās izmantot,” stāsta L. Gaigala.
Pašlaik dienests ir apkopojis skrīninga apmeklējumu datus par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, un kopumā visās trīs programmās ir vērojams kritums. Atsaucība krūts vēža skrīningam ir 28 procenti, kas ir samazinājums par 11 procentiem. “Pašlaik tas nebūtu jāvērtē traģiski, jo pēc mūsu pieredzes cilvēki izmanto atsūtītas vēstules trīs mēnešu periodā pēc to saņemšanas,” rezultātus vērtē L. Gaigala. “Tā kā esam izsūtījuši lielu daudzumu vēstuļu tieši maijā un jūnijā, cilvēki vēl nav paguvuši izmantot iespēju veikt pārbaudes.” Dzemdes kakla skrīningam atsaukušās 33 procenti sieviešu, kas ir par septiņiem procentiem mazāk nekā pagājušā gadā. Savukārt zarnu vēža skrīningam atsaucība bijusi tikai nedaudz zemāka - izmeklējumus veikuši septiņi procentu iedzīvotāju. “Tā kā šim skrīningam ir jauna testa metode, kā arī to veic citādāk, domājam, ka tas palīdzējis noturēt šo iedzīvotāju aktivitāti,” secina speciāliste. Objektīvi par atsaucību uz vēža skrīningu Covid-19 laikā varēs spriest oktobrī, kad būs apkopoti deviņu mēnešu dati. “Tad arī varēsim izdarīt secinājumus”, uzsver L. Gaigala. “Tagad aicinām iedzīvotājus izmantot iespēju un veikt šos izmeklējumus, neatliekot uz vēlāku laiku.”
Cer, ka izlīdzināsies
Covid-19 ārkārtas situācijas laikā uz mēnesi bija apturēti, kā arī vēlāk ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādēs. Vai ārstniecības iestādes, kuras veic mamogrāfijas pārbaudes, vai ārsti ginekologi, kuri veic dzemdes kakla vēža pārbaudes sievietēm, pēc šo pakalpojumu atjaunošanās spēj pacientu pieplūduma dēļ pašlaik tikt ar visu galā? “Mēs tieši paskatījāmies datus par rindu garumu uz mamogrāfiju un jāsaka, ka lielākajā daļā no ārstniecības iestādēm, kuras veic šos izmeklējumus, rindas garums ir piecas dienas, tas nozīmē, ka izmeklējumu var veikt, negaidot rindā,” norāda L. Gaigala. “Tikai daļai ārstniecības iestāžu rinda ir garāka par divām nedēļām.” Speciāliste norāda, ka rindu garumu vasarā ietekmē ne tik daudz pakalpojuma kā tāda pieejamība (kvotas u.tml.), bet vasaras atvaļinājumi. “Rindas uz mamogrāfiju ir tikai atsevišķās iestādēs, bet kopumā nav nekādu problēmu bez rindas saņemt šo izmeklējumu,” uzsver L. Gaigala.
Nacionālā veselības dienesta speciāliste cer, ka situācija uzlabosies. “Man gribētos ticēt, ka gada laikā šie rādītāji izlīdzināsies un kopējie atsaucības rādītāji būs augstāki. Gadā, kad mums kavējās vēstuļu izsūtīšana iepirkuma procedūru dēļ - bija apstrīdēti konkursa rezultāti par to, kurš uzņēmums sūtīs iedzīvotājiem skrīninga vēstules -, apsīka izmeklējumi, bet, atjaunojoties vēstuļu sūtīšanai, arī iedzīvotāju atsaucība pieauga. Ir ļoti grūti prognozēt, vai un kā Covid-19 ietekmēs vēža skrīningu turpmāk. Sekosim epidemiologu ieteikumiem.”
