Vairāk nekā 160 miljoni eiro – tik liels pašlaik ir finansiālais iztrūkums veselības nozarē. Veselības ministrija to vairs nesauc pat par kritisku situāciju, bet salīdzinājumā ar sauso un karsto laiku mežā, kur pat vismazākā dzirkstele vai izraisīt postošu ugunsnelaimi, lieto vārdu savienojumu “degošas vajadzības”.
Šāds finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu situācijas nepasliktināšanos, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins un nozares eksperti.
Slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un nepieciešamos izmeklējumus visu diennakti. Tāpat stacionāros nav vienotas izpratnes par veselības aprūpes pakalpojumu profila saturu un tā izpildi, kas neapšaubāmi ietekmē arī veselības aprūpes kvalitāti.
Latvijā valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai pagaidām ir vāji rezultāti, jo tikai trešā daļa aicināto sieviešu atsaucas uzaicinājumam un veic krūšu pārbaudi.
Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.
Ja nebūs papildu finansējuma kompensējamo zāļu apmaksai, gada beigās deficīta dēļ būs jāsamazina kompensācijas apmēri un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
Sarunā ar premjerministru Krišjāni Kariņu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gaida konkrētu risinājumu – kā valdība šogad plāno risināt problēmsituācijas veselības aprūpē, jo līdzšinējie soļi neliecina par patiesu situācijas izpratni.
Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs neuzskata, ka no saules iedarbības ir jāsargā āda, bet trešdaļa iedomājas, ka to dara, bet patiesībā – āda no tiešu saules staru iedarbības paliek nesargāta, un tas ir milzīgs risks veidoties ādas vēzim.
Veselības ministrija rosina atcelt obligātu prasību par sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs. Slimnīcas, poliklīnikas un pansionāti bija Covid-19 masku pēdējie “bastioni”.
Tajā pašā laikā izglītības iestādes saņēmušas jaunu brīdinājumu, ka koronavīruss nekur nav pazudis un jāsaglabā prasība aizdomu gadījumā skolēniem un skolotājiem veikt paštestus.
Kad pēc nepilnu četru gadu braukāšanas pie dažādiem ārstiem un speciālistiem Gunita ar mammu beidzot bija nonākušas īstajā kabinetā, kurā ārsts vienā teikumā noteica diagnozi, slimība jau diemžēl bija smagā pakāpē. Līdzīgi kā daudziem pulmonālās hipertensijas pacientiem arī Gunitas mammai slimību atklāja novēloti.
Eiropas Savienībā reģistrētās zāles joprojām nesasniedz pacientus pietiekami ātri un nav pieejamas visās dalībvalstīs. Augstas cenas par inovatīvu ārstēšanu un zāļu trūkums rada nopietnas bažas pacientiem un veselības aprūpes sistēmai.
Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā tika reģistrēts difterijas gadījums. Tāpat šogad, arī pēc trīs gadu pārtraukuma, ir reģistrēts jauns masalu saslimšanas gadījums. Samazinoties kopējam imunizācijas līmenim valstī, “mostas” tādas infekciju slimības, ar kurām bērni līdz šim gadu desmitiem neslimoja vai slimoja ļoti, ļoti reti.
Tikai trešā daļa uz krūts vēža skrīninga izmeklējumu – mamogrāfiju – aicināto sieviešu pagājušajā gadā ir atsaukušās uzaicinājumam un veikušas šo veselībai tik būtisko pārbaudi. Skrīninga rezultāti Latvijā klibo, un diemžēl pēc Covid-19 pandēmijas tie ir vēl bēdīgāki.
Pirms diviem gadiem Latvija dāvinājumā no Lietuvas saņēma Covid-19 vakcīnas ar domu, ka, tiklīdz Lietuva pieprasīs, Latvijai būs vakcīnas jāatdod. Ņemot vērā lielo vakcīnu pārpalikumu, Lietuva, protams, vakcīnas neatprasīs, taču valdībai bija jāpieņem īpašs lēmums šajā jautājumā, ko Ministru kabinets arī vakar paveica.
Lai diagnosticētu miega slimības, pašlaik Latvijā pieaugušajiem netiek apmaksāti miega izmeklējumi. Šīs slimības neārstēšana rada būtisku riska faktoru visām citām slimībām un cilvēka veselībai kopumā.
Kamēr būs spēkā pašreizējais līgums ar vakcīnu piegādātāju, Nacionālajam veselības dienestam nav nekāda pamatojuma to izbeigt, pat ja Imunizācijas valsts padome ieteikusi vakcinēt bērnus ar citu vakcīnu pret pneimokoku infekciju. Tomēr turpmākajos vakcīnu iepirkumos dienests varētu iepirkt vakcīnas, kuras bērnu aizsargātu lielākā mērā, tiesa, tas būtu reāli tikai tad, ja Veselības ministrijai būs papildu finansējums. Šogad acīmredzot nē.
Pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā pieaug saslimstība ar tuberkulozi, turklāt arvien vairāk pacientu slimnīcā nonāk ar ielaistu slimību. Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem tuberkulozes izplatības rādītājiem Eiropas Savienībā, kas ļauj sasaistīt kopējo situāciju veselības aprūpē ar iedzīvotāju veselības rādītājiem.
Šodien norit Latvijā pirmais sarunu forums par hospisa aprūpi, aktualizējot mūsu valstī aktuālu un joprojām neatrisinātu jautājumu par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par situāciju Latvijā, hospisa idejas attīstību, problēmjautājumiem Neatkarīgās Rīta Avīzes saruna ar sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” valdes locekli Žaneti Jansoni.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šā gada sākumā nonāca bērns, kuram tika konstatēta invazīvā pneimokoku infekcija, un, lai arī bērns bija vakcinēts, viņš smagās infekcijas dēļ nomira.
Kad tie labie gadi bija, kad tas kreņģeļlietiņš lija, ārsti naudu neprasīja. Valsts kopējie izdevumi par aklās zarnas operāciju skaitījās 40 rubļi un par dzemdībām - 60 rubļi. Tagad dzemdības valstij izmaksā, sākot no 660 eiro, bet par pašu vienkāršāko operāciju uzskatītā aklās zarnas izgriešana prasa 1 228 eiro.
