Veselība

Farmācijas uzņēmumi samazina medikamentu pieejamību Latvijā. Milzīgais pieprasījums pēc pretsāpju un pretsaaukstēšanās zālēm šajā ziemā un  farmācijas uzņēmumu nespēja saražot un piegādāt pietiekami daudz medikamentu nav vienīgie iemesli zāļu pieejamības apgrūtinājumiem.

Kamēr premjerministrs Krišjānis Kariņš aicina reformām negatavos ministrus demisionēt, slimnīcas un mediķi sākuši gatavoties ārkārtas situācijai veselības aprūpē, ko, visticamāk, izraisīs nepietiekamais valsts finansējums.

Tikai puse Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ir vakcinēti pret difteriju. Valsts pilnībā apmaksā vakcīnu, taču atsaucība vakcinācijai ir kritiskā līmenī.

Pašlaik ir skaidrs, ka Latvija nevarēs pilnībā atteikties no pieteiktajām vakcīnām, kā arī nevarēs par šo naudu iegādāties citas zāles, jo tam nepiekrīt farmācijas uzņēmums, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija. Tomēr ir arī kāda laba ziņa: visas pieteiktās vakcīnas nebūs jāizpērk, un tas nebūs jādara viena gada laikā.

Valdības deklarācijā ir apņemšanās mazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu Latvijas iedzīvotājiem, tomēr 2023. gada valsts budžetā sirds un asinsvadu slimību mazināšanai nav paredzēti nekādi papildu līdzekļi, “Neatkarīgajai” apliecina Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.

Atbildību par medikamentu cenu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa zālēm samazinājumu, politiķi uzliek Veselības ministrijai, tomēr tieši no valdību veidojošo partiju sadarbības un vienota uzskata par nodokļu sistēmu ir atkarīgs, vai zālēm šogad būs iespējams samazināt vismaz nodokli, kas pašlaik ir augstākais Baltijas valstīs.

Zāļu valsts aģentūra līdz šim pieņēmusi lēmumu kompensācijās par Covid-19 vakcinācijas radīto zaudējumu izmaksāt jau vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Divos gadījumos tā ir bijusi maksimālā summa, ko var izmaksāt par smagu veselībai nodarītu kaitējumu vakcīnas dēļ. Zāļu valsts aģentūras izskatīšanā pašlaik ir vēl 25 pieteikumi kompensācijai.

Onkoloģijas plāna īstenošanai 2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valdības iezīmētais papildu finansējums zālēm vēža pacientiem ir vien astoņi miljoni eiro, un šādu budžeta piedāvājumu 22. februārī plāno akceptēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Reto slimību pacientiem par izdzīvošanu šā gada veselības nozares budžeta gaisotnē būs jāpacīnās, jo papildus piešķirtais finansējums ir tikai neliela daļa no kopumā nepieciešamā. Latvijā ir reģistrētas vairākas retās slimības, un ne visu slimību pacienti laikus var saņemt dzīvībai nepieciešamos medikamentus.

Latvijā vēža pacientiem ļoti svarīgi ir laikus saņemt adekvātu ārstēšanu, tomēr tikpat būtisks ir sociālais atbalsts, ko pacientiem var sniegt līdzcilvēki. Diemžēl nereti vēža pacienti baidās lūgt palīdzību, un to var izskaidrot ar joprojām pastāvošo stigmu pret vēža slimību un grūtībām uzrunāt vēža pacientus.

Covid-19 pandēmijas karstākajā laikā šķita, ka veselības nozare piedzīvo visšausmīgākos mirkļus – piepildītas slimnīcas, noguruši un pārstrādājušies mediķi, smagi slimi un mirstoši pacienti. Pašlaik veselības nozare – tikai citu iemeslu dēļ – atkal atrodas krīzes priekšvakarā, un diemžēl izskatās, ka nevienam pagaidām tas īsti nerūp.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina diskusijas par jauniem noteikumiem Tabakas ierobežošanas likumā un pašlaik ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus un elektroniskās cigaretes personām, kuras ir jaunākas par 19 gadiem. Tas nozīmē, ka par vienu gadu tiek paaugstināts vecuma slieksnis personām, kas var iegādāties gan tabakas izstrādājumus, gan elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Ļoti maz ir Latvijas iedzīvotāju, kuri nekad nebūtu mērījuši asinsspiedienu vai nebūtu nodevuši asins analīzes, tomēr liela daļa cilvēku to dara reti vai ir darījuši pirms daudziem gadiem. Asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir izmērījuši tikai 63 procenti iedzīvotāju, lai gan tas būtu jāmēra regulāri un vismaz vienu reizi gadā.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais sieviešu nāves iemesls pasaulē un Latvijā. Gadā no asinsrites slimībām nomirst ap 10 000 sieviešu. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, runātu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Stradiņa slimnīcu februārī organizē Sievietes sirds veselības dienas.

Lai risinātu situāciju ar antibiotiku un pretvīrusu medikamentu trūkumu, Zāļu valsts aģentūra izsniegusi nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļaujas, paralēlā importa atļaujas un atļāvusi piegādāt zāles citas valsts tirgum paredzētā iepakojumā. Zāļu pieejamība uzlabojas, jo samazinās arī inficēšanās gadījumu skaits ar akūtām saaukstēšanās slimībām – gripu un citām.

Ar veselības nozarei papildus plānoto naudu medicīnas jomas finansējums šogad nokritīsies zemāk par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pretēji valdošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem arī konkrētos miljonos eiro tas būs ievērojami mazāks nekā 2022. gadā.

Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.

Latvija līdz šim ziedojusi citām valstīm Covid-19 vakcīnas par daudziem miljoniem eiro, taču cer, ka turpmāk pieteiktajām, bet vēl neiepirktajām vakcīnām paredzēto finansējumu varēs novirzīt citu medikamentu iegādei.

Pretēji pacientu un ģimenes ārstu novērojumiem, Veselības ministrija secina, ka situācija ar zāļu pieejamību nav kritiska, jo saaukstēšanās zāles, pretsāpju līdzekļi un antibiotikas nav pieejamas īslaicīgi. Skaidrojot apstākļus, ministrija uzsver, ka tā situācijai nepārtraukti seko līdzi, bet speciāla krīzes plāna nav un pašlaik nav vajadzīgs, jo ir iespējams izmantot ierasto mehānismu. Piemēram, ļaut komersantiem ievest Latvijā nereģistrētas zāles.

Lai arī pacientu skaits ar Covid-19 infekciju samazinās visā Latvijā un pagaidām netiek prognozēts jauns koronavīrusa epidēmijas vilnis, valdība turpinās īpaši apmaksāt tieši Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, tam atvēlot papildu finansējumu. Pagaidām šā gada trīs mēnešos vien Covid-19 uzraudzībai plānoti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā ārkārtas režīmā, virknē stacionāru ieviesti dažādi ierobežojumi gan lielā pacientu pieplūduma, gan pašu mediķu augstās saslimstības dēļ. Pacientus aicina nezvanīt neatliekamās medicīnas dienestam, nedoties uz slimnīcām, tajā pašā laikā saņemt ģimenes ārsta konsultāciju ir sarežģīti, jo arī ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas.

Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas ārsti šodien sapulcē nolēmuši izteikt neapmierinātību ar Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, izvirzot vairākas prasības, kuru neizpildes gadījumā darbu klīnikā varētu atstāt visi ķirurgi, Neatkarīgajai apstiprināja Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.