Prāgas dome pieņem vēsturisku lēmumu, kas skars apmēram 5000 pilsētas iedzīvotāju

© IMAGO/Focus Images/Scanpix/Leta

Prāgas pilsētas dome ir nolēmusi pārdēvēt ielu, kas ir nosaukta padomju armijas maršala Ivana Koņeva vārdā, un šis lēmums skars apmēram 5000 šīs ielas iedzīvotājus, pirmdien paziņoja domes preses sekretārs.

Koņeva iela (Konevova ulice) no oktobra tiks pārdēvēta Krievijas kara pret Ukrainu dēļ.

3,4 kilometrus garās ielas iedzīvotājiem šis lēmums radīs neērtības, jo viņiem sešu mēnešu laikā vajadzēs nomainīt personas apliecības un citus dokumentus. Tas skars arī simtiem uzņēmumu un veikalu šajā ielā.

Līdzšinējā Koņeva iela turpmāk būs Hartiga iela (Hartigova ulice), kas nosaukta bijušā Žižkovas mēra Karela Hartiga vārdā. Žižkova ir bijusī pilsēta, kas 1922.gadā tika pievienota Prāgai. Hartigs, kurš dzimis 1833. un miris 1905.gadā, 19.gadsimta otrajā pusē kā pirmais Žižkovas mērs panāca daudzu ielu un laukumu nosaukšanu slavenu čehu vārdos.

Koņevs, kurš dzimis 1897. un miris 1973.gadā, piedalījās Prāgas, Polijas, Silēzijas un Saksijas atbrīvošanā no nacistiem. Viņš saņēma Prāgas goda pilsoņa titulu 1945.gada 6.jūnijā - mēnesi pēc pilsētas atbrīvošanas.

Koņevs vadīja Ungārijas sacelšanās asiņaino apspiešanu 1956.gadā. Viņš dienēja Austrumberlīnē 1961. un 1962.gadā, un šajā laikā tika uzcelts Berlīnes mūris.

Prāgā 1980.gadā tika uzcelts Koņeva piemineklis, kas 2020.gadā tika demontēts. Pērnā gada maijā Prāgas pašvaldība atņēma Koņevam Prāgas goda pilsoņa titulu, kā iemeslu minot dažus aplamus Koņeva lēmumus, tostarp neizskaidroto Mlada Boleslavas pilsētas bombardēšanu 1945.gada 9.maijā un piedalīšanos Ungārijas sacelšanās apspiešanā 1956.gadā.

Pasaulē

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais