Ik gada nogali Neatkarīgā valstī vadošajai pētnieciskajai kompānijai SKDS pasūta pētījumu par politiķu un augstāko valsts amatpersonu vērtējumu sabiedrības acīs. Šī gada sākumā šis pētījums vēstīja, ka sabiedrība ir vīlusies Valsts prezidentā Egilā Levitā. Diemžēl nu jau aizritējušajā gadā nekas nav mainījies. Valsts pirmās amatpersonas snieguma vērtējums visu gadu kļuvis aizvien zemāks un zemāks.
Te gan jāuzsver, ka Neatkarīgās pasūtītā pētījuma dati vēl tikai tiek apkopoti, bet SKDS vadītājam Arnim Kaktiņam nav ne mazāko šaubu, ka aizvien mazāk un mazāk cilvēku E. Levitā redz to, ko pirms viņa ievēlēšanas augstākajā valsts amatā pareģoja valsts inteliģences zieds.
“Kopš viņa stāšanās amatā lielās līnijās viņa reitingi ir gājuši tikai uz leju. Ne tā lineāri, gadās, ka svārstās, gāzelējas, bet vektora virziens līdz šim bijis pārliecinoši uz leju,” saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Sociologs uzskata, ka sabiedrība ir vīlusies - nav saņēmusi to, ko solīja E. Levita kandidatūras atbalstītāji politiķu un inteliģences aprindās. Citiem vārdiem - nav realizējušās “iedomas un fantāzijas”. Sava nozīme varētu būt arī pandēmijas radītajai krīzei, kas mudina ļaudis vēlēties izteiktu līderi, bet E. Levits tāda cienīgas īpašības līdz šim nav demonstrējis.
Politologs Filips Rajevskis savukārt uzskata, ka E. Levita rūkošo reitingu pamatā ir fakts, ka neveiksmīgi aizsāktu pilnvaru termiņu sabiedrības acīs padarīt tīkamāku ir ārkārtīgi grūti - negatīvam reitingam ir krietni lielāka inerce nekā pozitīvam.
“Ar reitingiem ir tā. Ja ieej kaut kādā “trendā”, ir ļoti grūti to salauzt. Ja viņš pandēmijas pirmajā posmā, kad valdības darbā īpašas problēmas vēl neizgaismojās, aizgāja otrajā plānā, tad, problēmām parādoties, viņš pārāk atbalstīja problēmas radošo valdību. Tas ir cienījami kā valstsvīram kopumā, bet sabiedrību tas nepārliecina. Rezultātā viņš uz sevi paņēma daļu negāciju pret valdību un šo negatīvo trendu,” saka eksperts.
Uz E. Levita problēmām komunikācijā norāda arī opozīcijā strādājošās “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs. “Viņš prot sarežģīti izteikties par vienkāršām lietām, un tas iet komplektā ar viņa bezkompromisa atbalstu valdībai. Tieši tas rada tādu rezervētu attieksmi. Bet pirmais ir komunikācijas veids, kas cilvēkiem ir neparasts. Es arī katru reizi brīnos, kā viņš prot par tik vienkāršām lietām izteikties tik sarežģīti,” saka J. Urbanovičs.
Savs - nedaudz saudzīgāks - skaidrojums E. Levita vērtējumam sabiedrības acīs ir arī viņu ievēlējušās Jaunās konservatīvās partijas pārstāvim Krišjānim Feldmanam. Arī viņš uzskata, ka Valsts prezidents nav mācējis uzrunāt sabiedrību tai saprotamā formā.
“Man liekas, ka sabiedrībai ir kaut kādi notikumi un komunikācija no Valsts prezidenta puses, kas licis domāt, ka viņš ne līdz galam saprot vidējā iedzīvotāja problēmas, viņa ikdienas rūpes, ar kurām sabiedrības loceklis sastopas mūsdienās,” saka K. Feldmans. Politiķis gan uzsver, ka tā noteikti nav tikai E. Levita problēma. K. Feldmans pieļauj, ka atbildība gulstas arī uz prezidenta komandu, kurā, visticamāk, esot kāds vājais posms, kas ir pārlieku attālināts no realitātes.
****
Egila Levita zvaigzne norietējusi?
