Lielās intervijas

27.apr
Kas patiesībā notiek ap “Jauno vienotību” un pašā “Jaunajā vienotībā”, vai par izskanējušajiem apgalvojumiem par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu interesējas arī izmeklēšanas iestādes un kādas darbības šobrīd tiek veiktas patiesības noskaidrošanai – “Neatkarīgās” saruna ar partijas “Jaunā vienotība” ģenerālsekretāri Signi Jantoni.
26.apr
Kāds būs otrā pensiju līmeņa liktenis; par cik pieaug vidējā pensija un vai pieaug pensionāru skaits; par sociālo iemaksu samērīgumu; vai iedzīvotāji steidz būt trešā pensiju līmeņa dalībnieki; vai palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem nodrošina iespēju uzkrāt pensiju; kas valdībai būtu jādara un ko tā dara, lai iedzīvotāji saņemtu cilvēka cienīgu pensiju – intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.
25.apr
Latvijas pensiju sistēma ir dzīvotspējīga, to pierāda tās stabila darbība jau trīsdesmit gadu garumā. Tomēr šajā laikā ir bijuši vairāki nepārdomāti lēmumi, kas pensiju sistēmas stabilitāti ietekmē. Ņemot vērā neiepriecinošos demogrāfiskos rādītājus, Latvijai jādomā, kā nodrošināt pensiju izmaksu nākotnē, jo vienā brīdī ar esošo strādājošo rokām un viņu veiktajām sociālajām iemaksām būs par maz, lai izmaksātu pensijas. Par pensiju sistēmu Latvijā, pasaulē, par uzkrājumiem pensiju fondos, pensionēšanās vecumu “Neatkarīgās” intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.
25.apr
Cik pamatota ir jezga ap konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu – ir vai nav ekonomikas ministram jāuzņemas politiskā atbildība par LIAA darba rezultātiem un kādēļ tāds satraukums par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmumu konkursu apturēt – “Neatkarīgās” saruna ar V. Valaini.
24.apr
Par atrašanos Ukrainā frontes līnijā, par svaigu elpu Ogres muzejā, par to, kāpēc jālej vīns svešiem cilvēkiem uz galvas, par to, kāpēc Ogrē uzcēla jaunu skolu, kamēr citas tiek likvidētas, par to, ko daudzi gaida no Nacionālās apvienības, par Suvalku koridoru kā lamatām un par daudz ko citu: TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada pašvaldības vadītāju Egilu Helmani (NA).
23.apr
Ļoti vilinoši skan valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa uzskaitītais, ka “Altum” ir programmas aizdevumiem par zemām likmēm, ka “Altum” strādā ar tādiem klientiem, kuriem ir labi projekti, bet trūkst ķīlas, ka “Altum” var prasīt no saviem parādniekiem mazāku līdzfinansējumu un finansēt jaunus uzņēmumus bez kredītvēstures.
22.apr
Par priekšlikumu paaugstināt valsts finanšu institūcijas “Altum” statusu līdz valstij piederošai bankai “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš var izteikties tikai kā nozares eksperts. Par “Altum” statusu jālemj tā īpašniecei valstij, kas deleģējusi īpašumtiesību izmantošanu trijām - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām jeb partijām, kurām valdošajā koalīcijā attiecīgo ministru vietas. “Altum” statusa maiņa noteikti prasītu visas koalīcijas vienošanos un Ministru kabineta lēmumu. Kāpēc šāda maiņa tiek apspriesta Saeimas komisiju līmenī, kāpēc tā nevirzās tālāk?
21.apr
Kā sargāsim un vai kara apstākļos nosargāsim mūsu muzeju krājumus – saruna ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu.
19.apr
Kā tas nākas, ka prokuratūra Saeimā panāk sev vēlamos likumu grozījumus bez iebildumiem, bet advokātu iebildumus politiķi “laiž gar ausīm”? Vai nav tā, ka Latvijas tiesiskajā vidē indivīds pamazām kļūst aizvien neaizsargātāks, bet valsts vara pastiprina presingu? Kādu bīstamību rada topošie Krimināllikuma 323. panta grozījumi, kas parlamentā jau pieņemti otrajā lasījumā? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.
18.apr
Vai bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci.
17.apr
Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
17.apr
LTV raidījumā “Kultūršoks”, kas nonāca ēterā marta sākumā, par saviem piedzīvojumiem runāja septiņas anonīmas studentes, kuras esot cietušas no pasniedzēju seksuālas uzmākšanās, izraisot vispārēju morālo haosu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā viņas mācījušās. Patlaban joprojām notiek izmeklēšana, taču sabiedriskajai linča tiesai jau ir savi augļi: par atkāpšanos no amata paziņojis rektors Guntars Prānis.
16.apr
Jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, profesors, Dr. sc. admin. Gundars Bērziņš TV intervijā “Nra.lv sarunas” stāsta par gaidāmām reformām Latvijas Universitātē (LU), par studiju saturu, kvalitāti, daudzveidību, par studiju sasaisti ar zinātni pētniecību un akadēmisko rezultātu praktisko pielietojamību; rektors atklāj, kur Latvijas Universitātē atrodas tas, kas vairo patriotismu un cementē valstiskuma apziņu.
15.apr
Vai gaidāms jauns administratīvi teritoriālās reformas vilnis; kas notiks ar Rēzeknes pašvaldības vadību; vai ir plāns, kā apturēt Latvijas iztukšošanos no cilvēkiem; cik pretimnākošas ir pašvaldības skolu reformu jautājumos; vai ir iespējams mazināt plaisu starp nabagajām un bagātajām pašvaldībām – TV intervijas turpinājums ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).
13.apr
Satiksmes ministrijas uzmanību un Latvijas valstij pieejamo naudu nākas koncentrēt tam, lai Latvija neizgāztos ar nespēju īstenot “Rail Baltica” plānus un saistības, bet kādi būs Latvijas ceļi cilvēkiem pārskatāmā apkārtnē un tuvāko gadu laikā? Kā strādās sabiedriskais transports un kādi vilcieni ripos pa dzelzceļa sliedēm?   Intervijas turpinājums TV ciklā “nra.lv sarunas” ar satiksmes ministra Kaspara Briškena padomnieku Edgaru Klētnieku.
13.apr
Kādēļ VARAM jākļūst par DARĀM, un kādēļ DARAM nepārcelsies uz Kuldīgu; vai būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi arī pēc 2027. gada, kā Latvijai sokas ar Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanu, un kur redzami rezultāti; kā risināt Rīgas bedraino ielu jautājumu – par šīm un citām tēmām TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).
12.apr
Ekonomika jāpārkārto uz kara režīmu: ja Eiropa būs tikpat spēcīga militāri, cik ekonomiski un finansiāli, neviens neizlems spert agresīvus soļus. Taču šo līmeni nevar sasniegt, ja nepalielina militāro potenciālu, īpaši tas attiecas uz munīcijas ražošanu. Tādas domas un atziņas šobrīd valda Polijā: par to ziņo žurnālisti interneta vietnē “wpn.pl”. Kas šajā aspektā notiek Latvijā? Vai mūsu valsts seko Polijas piemēram? Ko par to domā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts?
9.apr
Laima Letiņa kopš 2. aprīļa ir galvenā valsts notāre. Viņa ir sākusi savu karjeru 2013. gadā, strādājot Uzņēmumu reģistrā (UR) par juristi, vēlāk par UR Juridiskās daļas vadītāja vietnieci, pēc tam arī par eksperti juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem apkarošanas jomā. Realizējusi tādus nozīmīgus projektus kā uzņēmumu reģistrācijas informācijas izsniegšanas kārtības maiņa, kas padarīja informāciju publiski pieejamu. Strādājusi arī pie projektiem, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju reģistra ieviešanu un UR informācijas sistēmas modernizāciju. Darbojusies arī “Moneyval” Latvijas delegācijā, lai pierādītu starptautiskajiem partneriem, ka Latviju nevajag iekļaut “pelēkajā sarakstā” un ka informācija par juridiskajām personām Latvijā ir labi redzama un tiek kontrolēta. Kādu laiku darbojusies privātajā sektorā – Finanšu nozares asociācijā. Viņa ir apņēmusies uzņēmumu reģistrācijas procesā mazināt administratīvo slogu, bet nemazināt valsts drošības lietu uzraudzību. Par to, kā tiks apvienota sloga mazināšana ar drošības nemazināšanu, “Neatkarīgās” saruna ar galveno valsts notāri Laimu Letiņu.
9.apr
Par medikamentu pārdošanu Krievijai, par to, kāpēc paši neražojam šļirces un adatas, par filigrānas politikas trūkumu “Jaunajā vienotībā”, par kāpostiem un eklēriem, par to, kad drīkst bučot roku un kad – vaigu. “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar ārstu, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.
8.apr
Valsts iet pret iedzīvotāju izteikto vēlmi nodrošināt migrēnas pacientiem kompensējamos medikamentus. No vienas puses, valdība ar labu žestu parāda, ka zāles tiks apmaksātas, un formāli jau gandrīz pusgadu “skaitās”, ka migrēnas pacientiem medikamenti tiek kompensēti. Taču faktiski neviens migrēnas pacients kompensējamas zāles vēl nav redzējis, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības valdes priekšsēdētāja Karīna Zaņģe.