Vakara Ziņas

Ieva Ņevečorova, kas Ungurmuižā saimnieko jau gadus desmit, atzīst, ka muiža viņai ir kļuvusi par sirds vietu. «Mēs bieži vien vēlamies doties uz otru pasaules malu, lai ieraudzītu ko skaistu un nebijušu, bet aizmirstam, cik daudz brīnišķīgu vietu ir mums līdzās. Šeit nav liekas greznības un smalkuma, jo viss ir apkārtējā dabā iederīgs, autentisks un nesamākslots. Viesi, kas atgriežas atkal un atkal, ir lielākā atzinība darbam, ko darām.»

Ģeniālais fiziķis un fizikas teorētiķis Stīvens Hokings, kurš nomira 76 gadu vecumā 2018. gada 14. martā, ne reizi vien biedējis ar savām prognozēm. Hokings ieteicis raudzīties nākotnē bez lieka optimisma: cilvēces izredzes nomirt palielinās. Vēl joprojām viņa pesimistiskie un biedējošie nākotnes scenāriji pievērš īpašu uzmanību, vēsta Igaunijas interneta portāls «postimees.ee». Atšķirībā no daudziem pareģotājiem Hokings piedāvājis nopietnu teorētisku pamatojumu. Viņš runājis par to, ko nevarēja zinātniski atspēkot.

Līdz šā gada martam ne reizi nebiju pat ieskatījusies Andreja Upīša memoriālajā muzejā – viņa Rīgas dzīvoklī Brīvības ielā 38. Domāju: ko nu tur redzēt. Pret Upīti man aizspriedumu nebija un nav, tikai stereotipu uzliktās klapes, sak, būs gaidāms apnicīgs stāstījums par klasiķi un viņa darbiem. Par laimi, vīlos. Par to paldies Rīgas domei un biedrībai «Publiskās atmiņas centrs». Nebūtu ķērušies klāt Upīša piemineklim Rīgā, es, iespējams, nekad pat neuzkāptu Brīvības ielas nama trešajā stāvā, kur joprojām ir saglabāts Upīša dzīvoklis tādā iekārtojumā, kāds tas bija, viņam aizejot citā saulē. Tomēr vislielākā memoriālā muzeja vērtība, pēc manām domām, ir zinošs stāstnieks. Tāds, kurš nevairās arī no netīkamiem notikumiem slavena cilvēka biogrāfijā, izstāstot faktos balstītu informāciju. Kurš ir arī mazliet advokāts un aizstāv guļošo, kad to nepelnīti sit. Man un fotogrāfam Kasparam tāds bija Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists, literatūrzinātnieks un kritiķis, monogrāfijas «Lielais noliedzējs» autors Arnis Koroševskis.

Krievijas karš Ukrainā atkal pierādījis, ka ir jāatgādina valstij un tautai nozīmīgi notikumi. Latvijai viens no tādiem ir 1949. gada 25. marta izsūtīšanas, kam tika dots nosaukums «Krasta banga».

Grupas «Apvedceļš» basģitāristam un Ropažu novada Kultūras un sporta nodaļas kultūras speciālistam Armandam Leimanim šis pavasaris ir noslogots. «Atkal tiek domāts par tradicionālā Diksilendu mūzikas festivāla rīkošanu, jo vairākus gadus pandēmijas dēļ šis pasākums izpalika. Reizēm mēs aizmirstam priecāties un svinēt, bet tas mums ļoti patīk, tādēļ aicinām draugus un skatītājus svinēt dzīvi!» saka Armands.

Pirms apmēram 27 gadiem uguns liesmas nopostīja vienu no Vidzemes Šveices lepnumiem – Siguldas Purva velnu, kurš tāpat kā slavenais Siguldas spieķītis un gaisa vagoniņš pretendēja uz Siguldas atpazīstamības simbola godu. Savulaik tas bija uzdrukāts pat uz Siguldas pagasta vimpeļiem.

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) saviem klientiem piedāvā jaunu tiešsaistes saziņas platformu – virtuālo asistentu Juri, kas sniegs atbildes par kopības lēmumu pieņemšanu, norēķiniem, īpašumtiesību maiņu, reģistrēs avārijas pieteikumu vai nodrošinās saziņu ar klientu centru.

Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, un tas nozīmē, ka augstskolās drīz būs jāaizstāv bakalaura un maģistra darbi. Taču, lai tiktu pie kārotā studiju finiša, augstākās izglītības un gandarījuma, laimes un citām prieka emocijām, viss nav vienkārši. Piedāvājam patiesu stāstu, kas apliecina, ka viena kļūda var maksāt daudz. Ne tikai vējā palaistus studiju gadus, naudu, bet arī pašu galveno – sirdsapziņu. «Šī kļūda bija neapzināta, diemžēl sekas tā nemazināja. Arī depresijas izraisītās blaknes pēc tās,» atklāj Liāna, kas paklupa pašā finiša taisnē. Vārds ir mainīts, kā arī augstskolas nosaukumu stāsta varone lūdza neatklāt. Taču viņas pieredze varētu pasargāt kādu topošo augstskolas absolventu.

«Mana mamma ir dabīga 100 % rudmate, mans tēvs bija dabīgs 100 % blondīns ar rudu toni. Manī ir kaut kas no abiem,» saka aktrise, modele un influencere Ieva Florence-Vīksne.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

«Mazliet ir savāda sajūta atgriezties šajā sociālajā platformā, no kuras es ar tādu prieku biju sevi izdzēsusi un 200 dienas mierīgi iztikusi,» atgriezusies feisbukā, saka dizainere Diāna Urtāne-Zlidne.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Viens no veiksmīgākajiem un spilgtākajiem mūziķiem 20. un 21. gadsimta mijā ir dziedātājs Robijs Viljamss. Par to bija iespējams pārliecināties arī Latvijā, jo 9. martā Rīgā šī superzvaigzne iepriecināja Latvijas un Baltijas fanus, sniedzot vērienīgu šovu.

«Ja man tagad būtu 20–25 gadi, bet šī mirkļa prāts, es ļoti daudzas lietas dzīvē būtu darījis citādi. Noteikti!» atzīst populārais dziedātājs Andris Ērglis.

Grāmatu apskats

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Dvīņumāsas Lauma Ozola un Lelde Haritonova, kas ikdienā sevi izaicina uz skatuves duetā «Vada dvīnes», vadot dažādus pasākumus, atzīst, ka visi mīluļi, kam ir ne tikai četras, bet arī divas kājas, jāmīl vienādi. «Mēs abas esam meitenes no laukiem, un tas nozīmē, ka mājās dzīvnieki bija un vēl aizvien ir daļa no mūsu dzīves, par ko tikai priecājamies.»

Jurists, bijušais tiesnesis, kopš 2020. gada ģenerālprokurors. Patlaban nonācis dažu mediju uzmanības lokā saistībā ar divu bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu intervijām, kurās tās stāsta par iespējamo dažādu lietu safabricēšanu pret atsevišķām nevēlamām personām un par «savējo» piesegšanu VID. Kā vēsta «Neatkarīgā», ģenerālprokurors neesot atbildējis uz žurnālistes Elitas Veidemanes lūgumu komentēt prettiesiskus un pretlikumīgus VID amatpersonu rīkojumus, kuros atklājās «neaizskaramās» amatpersonas». Dažādi pārmetumi izskanējuši arī no žurnālista Lato Lapsas puses.

Kad Dace Gaile pirms vairāk nekā astoņpadsmit gadiem pārcēlās uz Angliju, viņai pat prātā nenāca, ka pēc vairākiem gadiem kļūs par ļoti veiksmīgu uzņēmēju, apgādājot visdažādāko pasākumu rīkotājus ar spīguļsienām (jeb flitersienām), par kuru rakstīs vai visi lielākie Apvienotās Karalistes biznesa (un ne tikai) laikraksti.

Noras Bumbieres māsa Māra Zustrupa atzīst, ka viņu mudinot uzrakstīt atmiņas grāmatā, bet viņa atzīst, ka neesot tam gatava, jo nav ne rakstītāja, ne runātāja, bet gan darītāja.

«Savas dzimšanas dienas es nesvinu, jo uzskatu, ka katra diena ir kā jauns sākums – kā dzimšanas svētki, kurā ir svarīgi novērtēt katru brīdi,» saka aktrise, dziedātāja, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Vita Baļčunaite. 23. martā viņai 40. šūpuļsvētki.

Tādas tēmas kā slimības, invaliditāte, nāve un citi kutelīgi jautājumi ir būtiska daļa no melnajā humorā apspēlētām tēmām. Jāteic, ka joki par tām pieprasīti ne tikai dzīvē, bet arī seriālos un filmās, vēsta kanāls «Fox Life». 2017. gadā žurnālā «Cognitive Processing» publicētajā pētījumā pierādīts, ka cilvēki, kuri priekšroku dod melnajam humoram, ir ar augstāku intelektuālās attīstības koeficientu jeb IQ līmeni. Zinātnieki vēl atklājuši, ka šāda humora piekritēji ir mazāk tendēti uz agresivitāti.