Vakara Ziņas

«Man bieži uznāk tas, ka es cilvēkiem varu pateikt sejā, ko es par viņiem domāju, un ļoti aizvainot viņus. Tas mans stulbais paradums,» kādā intervijā teikusi kosmētikas veikala īpašniece Olga Kambala.

Viens no latviešu farmaceitu vecākās paaudzes pārstāvjiem ir Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļas profesors, farmācijas goda doktors Jānis Kupcis (01.03.1871.–29.04.1936.).

Ieva Anže sevi dēvē par keramikas entuziasti, kura attīsta savu zīmolu «A Ceramics». Godīgums ir viņas vērtību skalas augšpusē, bet lielākās bailes ir pazust visās pasaules taisnībās un nezināt savu. Māksliniece cer, ka kādu dienu pasaulē būs mazāk netaisnības, jo tā diemžēl mēdz skart pat visspēcīgākos.

Nesen feisbukā tika publiskota ziņa – šā gada pavasarī (1. aprīlī) ievērojamā latviešu izcelsmes amerikāņu gleznotāja Raimonda Staprāna glezna «Zilā laiva» 8. Kalifornijas mākslinieku izsolē Losandželosā nosolīta par 87 500 dolāru (ap 85 000 eiro). 1994. gadā tapušo Staprāna (1926) darbu izsolei «Made in California: Contemporary Art» piedāvājis izsoļu nams «Bonhams». 

Mirdza Zīverei vissvarīgākās ir vispārcilvēciskas lietas – godīgums un, protams, ģimene. «Tāpēc, pirms trīsdesmit gadiem pārtraucot aktīvās skatuves gaitas, es absolūti nejūtos kaut ko zaudējusi vai ziedojusi, jo radošo darbu gan režijā, gan producēšanā man nav trūcis, turklāt dzīvē ir dažādi posmi, kas jāizdzīvo, un es gribēju šo laiku veltīt ģimenei un bērniem,» kādā brīdī intervijā teic dziedātāja. 

 Aktierim Andrim Bulim pašreiz ir daudz citu radošu projektu, piemēram, kopā ar kolēģi Gintu Grāveli izveidotā programma, ar kuru abi apceļo Latviju.

«Vispār šim laikam un laikmetam ir visas krāsas. Ir ļoti daudz kas, par ko jāsmejas, bieži vien – rūgti; ir arī patiesa drāma un traģēdija, kā tagad redzam. Kas tad cits ir tas drausmīgais karš, ja ne visīstākā cilvēces traģēdija?» teic izcilais režisors Edmunds Freibergs, kurš «Spēlmaņu naktī», kad tiks svinēta arī režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas diena, saņems balvu par mūža ieguldījumu. Savukārt, ja viņam būtu jāiestudē izrāde par pašreiz pasaulē notiekošo, visticamāk, tā būtu traģikomēdija, jo tas esot viens no viņa mīļākajiem žanriem. «Taču tas varētu būt arī farss, jo pašreiz ir ļoti daudz šādu situāciju,» spriež režisors.

Pienāca pagājušā gadsimta 80. gadu otrā puse, gaisā vējoja pārmaiņas, un kāds nesen pilngadību sasniedzis puisis vārdā Genādijs Večirko ļoti alka piedzīvojumus. Puisim bezgala laimējās, jo arī viņa draugam Viktoram Sviridovam bija uz mata tādas intereses. Taču bez alkām dzīvot viņam piemita nenovērtējama dzīves pieredze, jo savos 22 gados Viktoram bija arī cietuma pieredze. Viņš saistībā ar zādzībām tur paguvis pabūt jau divas reizes. Balakovas pilsētā pie Volgas upes, kur abi toreiz dzīvoja, absolūta garlaicība. Arī strādāt negribējās ne vienam, ne otram, tāpēc puiši nolēma aizbraukt «viesizrādēs» uz Rīgu. Domāts, darīts. Gena paņēma sava tēva moskviču, un – aidā! – piedzīvojumi varēja sākties.

Lielai daļai cilvēku novembris saistās ne tikai ar Latvijas dzimšanas dienu. Ar teātra mākslu saistītiem ļaudīm ne mazāk svarīgs datums ir 23. novembris, kad pieminam leģendāro režisoru Eduardu Smiļģi un skatāmies «Spēlmaņu nakts» teātra balvu pasniegšanas ceremoniju. Tāpēc jo īpaši rodas vēlme uzzināt, ko šajā nemierīgajā laikā dara un jūt cilvēki, kuriem teātra māksla ir visa viņu dzīve. Viena no tādām personībām ir ilggadēja Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kura arī bijusi viena no laimīgajām «Spēlmaņu nakts» balvas laureātēm nominācijās «Gada labākā aktrise» (1998/99) un «Gada labākā aktrise otrā plāna lomā» (2014/15 un 2018/19). Ar mākslinieci tiekamies pašā Rīgas sirdī – netālu no Raiņa pieminekļa. Neuzkrītoši noskatāmies, kā garām piemineklim dodas gājēji, un runājam par šī brīža izjūtām un izaicinājumiem, ar ko saskārusies Lolita Cauka.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Nupat klajā nākusi hiroloģes Maijas Irbītes grāmata «Hiromantijas rokasgrāmata katram». Kā Maija pati atzīst, tā ir viņas pirmā un vienīgā grāmata, citu vairs nebūšot. Viņa piebilst, ka izdevums ir domāts ikvienam interesentam kā rokasgrāmata. Ja cilvēks šos pamatus apgūst, var tālāk doties dažādos virzienos. «Hiromantijā galvenais – ir jābūt godīgam. Ko tu redzi, to arī saki. Protams, ir pazīmes, kuras liecina, ka viens cilvēks vieglāk visam tiek pāri, cits smagāk. Es parasti saku: varu jums izstāstīt, ko redzu rokās, bet pašam ir jādomā ar savu galvu. Varat pieņemt vai nepieņemt to, ko es saku. Varbūt turpmāk dzīvē noderēs kāda manis izteikta atziņa,» Maija ir atklāta.

Dziedātāja Beāte Zviedre stāsta, ka savus digitālos albumus pāršķirstījusi vai piecsimt reižu, līdz izvēlējusies fotogrāfiju, kura viņai izraisa vissiltākās jūtas, jo tajā iemūžinātā situācija un brīdis, kad no Valmieras uz Rīgu pārcēlās kaķenīte Pūka, dziedātājas dzīvi mainījis patiešām kardināli.

Irīna Abakoka kopā ar savu jaunāko meitu Lieni Beāti, kura palīdzēja piepildīt sapni par sanbernāru, audzina mīluli Belluči. Turklāt ģimene ir pārliecināta, ka satikšanās ar Belluči bija nejaušība, tomēr vienlaikus  plānota, jo domas mēdz īstenoties. Ir tikai jāsagaida īstais mirklis.

Ilze Liepa ir latviešu izcelsmes baletdejotāja, PSRS Tautas skatuves mākslinieka, Maskavas liela teātra solista Māra Liepas meita. Latvija lepojās, ka ir mums tāds talants! Māris Liepa bija spožs, un tikt uzaicinātam strādāt Maskavā tolaik skaitījās goda lieta. Tur laulībā ar krievu teātra un kino aktrisi Margaritu Žigunovu pasaulē nāca divi bērni – Andris un Ilze. Abi talantīgi baletdejotāji.

  Ja gribētu ticēt tauriņa efektam (koncepcija, kas paredz, ka maziem cēloņiem var būt liela ietekme – tauriņa spārnu vēziens vienā pasaules malā var izraisīt tornado otrā pasaules malā), tad šajā laikā prātā nāk Berta Pīpiņa. Kāpēc?

Jēkabpils novada Goda pilsoņa titulu šogad 18. novembrī saņēma Gundars Kalve. Tas pats, kuram prokuratūra cēla apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, koku bojāšanu parkā un par kapa apgānīšanu, nolaupot (!) uz tā novietoto Otrā pasaules kara lielgabalu Jēkabpilī. Tas pats zemnieks, uzņēmējs un karavīrs, kurš brīvprātīgi karojis Ukrainā.

Losandželosā dzimušās zvaigznes filmogrāfija, apbalvojumi un nominācijas liek noelsties un apbrīnot cilvēka izvēles, kas strauji mainījušas dzīves ritējumu. Turklāt šodien, kad Holivuda ir pārbagāta ar jaunajiem kino censoņiem, viņš spēcīgi notur savas pozīcijas. Par to jāpateicas di Kaprio gēniem, kam bijusi liela nozīme. Arī neatlaidība un sīkstums lomu izvēlē nesis reiz tik ļoti kāroto uzvaru – finansiālu neatkarību, kā arī slavu un tās sekas. Šobrīd Leonardo di Kaprio pārliecinoši ir viens no veiksmīgākajiem savas jomas pārstāvjiem, kurš uz ekrāniem nebeidz pārsteigt.

Daudzus no Latvijā dzimušajiem un pasaulē savu nospiedumu atstājušos mēs joprojām atceramies, par citiem esam piemirsuši, bet, pateicoties viņiem visiem, pasaulē izskan arī Latvijas vārds.

17. novembris kopš 1941. gada ir pasludināts par Starptautisko studentu dienu, tāpēc »Vakara Ziņas« ielūkojās jautros, nostalģiskos, nerātnos vai citādi atmiņā palikušos stāstos par studentu gadiem.

Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pētījumu un konsultāciju kompānijas «Kantar TNS» veiktajā aptaujā norādījuši, ka viņiem nav sava latviešu tautastērpa, bet viņi tādu sev vēlētos. Savukārt vairāk nekā puse jeb 60 procenti iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņiem nav sava latviešu tautastērpa un viņi tādu sev arī nevēlas. Tautastērps ir vien sešiem procentiem Latvijas iedzīvotāju. Bet kas ir tautastērps?

Pagājusī Simjūda diena, ko svešmēlē dēvē par Halovīnu, atgādināja par pigoriem, kas saistīti ar zīlēšanu un garu saukšanu. Oi, jau mūsu senčiem bijuši visdažādākie ticējumi pūrā un zināmi visādi zīlēšanas paņēmieni, tāpēc interese par to ir bijusi un laikam arī būs. Cita lieta, kā pret to izturamies.

Lielbritānijas olimpiskais čempions Toms Deilijs ir sajūsminājis gan savus sportu mīlošos fanus, gan tos, kuri viņa nesportisko hobiju ieraudzīja pirmoreiz. Skatoties sieviešu sinhronās daiļlēkšanas finālu Tokijas olimpiskajās spēlēs, sportists... adīja. Viņš atzinies, ka tādā veidā mazina spriedzi pirms sacensībām.