Omega-3 taukskābes – atbalsts gadalaiku maiņas periodā

© depositphotos.com

Mēs esam tik dažādi: viens nekad mūžā nav izjutis pavasara nogurumu un viegli pārcieš arī gadskārtējo pulksteņa pagriešanu par stundu uz priekšu, kamēr cits vairākas nedēļas jūtas gluži kā salauzts. Kamēr organisms ceļā no ziemas uz vasaru pārkārto un saskaņo visu sistēmu darbu, tas ir vairāk pakļauts dažādu nelabvēlīgu ārēju faktoru ietekmei, tāpēc ir vieglāk saslimt ar elpceļu infekcijām, dažādiem iekaisumiem, biežāk uzliesmo alerģija.

Hronobioloģija pavasara nogurumu skaidro ar to, ka šajā gadalaikā cilvēka organismā strauji paplašinās daudzu orgānu un orgānu sistēmu bioritmu amplitūda - tā mūsu iekšējais bioloģiskais pulkstenis reaģē uz dienas pagarināšanos, pastiprināto Saules aktivitāti un norisēm Zemes magnētiskajā laukā. Lai saglabātu možumu un sagaidītu pavasari ar labu veselību, liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam, kas ietver arī pareizu uzturu.

Pavasara ēdienkarte

Pavasarī ir īpaši svarīgi uzņemt pietiekami daudz C, D un arī B grupas vitamīnus. Ziemā cilvēki biežāk lieto konservētus, treknus un sāļus ēdienus. No šīs tendences jācenšas atbrīvoties un iespēju robežās vēlams ēst dārzeņus, augļus, zaļumus, dīgstus, veselīgas pilngraudu putras un pākšaugus - pupas, zirņus, lēcas u.c. Pavasara ēdienkartē iekļaujami arī jogurti ar labajām baktērijām, joprojām vērtīgi būs skābētie kāposti, rudzu maize, tofu, olas, rieksti un sēkliņas, putnu gaļa un treknās zivis, kas ir neaizstājamo omega3 taukskābju avots. Par neaizstājamām sauc tādas taukskābes, kuras organisms pats nespēj sintezēt un var uzņemt vienīgi no ārpuses, ar uzturu.

Jāatzīst, ka reizēm pat sabalansēts, ar mīlestību gatavots ēdiens organismam nevar dot to, ko sniedz kvalitatīvs uztura bagātinātājs. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā ziņā ir zivju eļļa, kuru lietojam, lai pietiekamā daudzumā uzņemtu omega3 taukskābes. Tipiskā mūsdienu Latvijas iedzīvotāju ēdienkarte, kurā ir salīdzinoši daudz gaļas un kartupeļu, bet maz zivju un jūras produktu, nenodrošina pietiekamu šo taukskābju daudzumu. Daļa cilvēku nevar zivis atļauties dārdzības dēļ, citiem tās negaršo, citi baidās, ka zivis varētu saturēt kaitīgas vielas, kas tajās nonāk no piesārņotās vides. Ja cilvēks ēd zivis reizi desmit dienās, tad viņš nesaņem pat piekto daļu no nepieciešamā polinepiesātināto omega3 taukskābju daudzuma. Omega3 taukskābes atrodamas arī linsēklās, valriekstos un citos augu produktos, taču tās nedod tādu pašu efektu kā zivīs sastopamās, jo organismam vēl jāpārveido tās izmantojamā formā, kas prasa laiku.

***

Der zināt:

• Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir noteikusi omega3 polinepiesātināto taukskābju dienas devas, kas ir fizioloģiski nozīmīgas un rada pozitīvu ietekmi uz veselību: EPS un DHS maisījumam (vai tikai DHS) tie ir 250 miligramu, bet uz asinspiedienu un triglicerīdu līmeni tie ir 3000 mg.

• Pieaugušam cilvēkam veselības uzturēšanai diennaktī ieteicams uzņemt aptuveni vienu gramu omega3 taukskābju, kas nāk no zivīm un jūras produktiem.

• Par to, kādas zivju eļļas devas dot bērnam, noteikti jāapspriežas ar ārstu, kurš novēro viņa attīstību.

• Pērkot zivju eļļu, uzmanība jāpievērš omega3 taukskābju koncentrācijai katrā devā. Tai jābūt norādītai uz produkta iepakojuma. Nopietni ražotāji marķējumā sniedz informāciju par EPS un DHS daudzumu savā produktā.

• Par vislabāk uzņemamām tiek uzskatītas omega3 taukskābes, kas ir dabisku triglicerīdu formā.

**

Vienkārši soļi pretī pavasarim

• Izmantot gaismas spēku. Kad dienas kļūst garākas un gaismas ir vairāk, arī pašsajūta it kā pati no sevis uzlabojas. Gaisma nav medikaments, taču tā stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru un veicina pašatveseļošanos.

• Piesardzīgi ķert pirmo saulīti. Saprātīgās devās sauļošanās ir lietderīga, jo, uzturoties saulē, ādā ultravioleto B staru ietekmē norisinās strauja D vitamīna sintēze (D vitamīna līmenis asinīs pieaug 3-7 reizes). Dienā pietiek uzturēties mērenā saulītē 15 minūšu ar atsegtām plaukstām un seju. Izņēmums ir tie cilvēki, kuriem sauļoties aizliedzis ārsts.

• Lietot bišu produktus. Nav grūti katru dienu apēst pa karotītei medus. Var arī pirms gulētiešanas izdzert pusglāzi ūdens, kur izšķīdināta tējkarote medus un pievienots nedaudz citronu sulas. Vērtīgi ir arī ziedputekšņi un bišu māšu peru pieniņš.

• Ierīkot asnu dārziņu uz palodzes. Diedzēti graudi, sēkliņas un dīgsti ir mazkalorisks un koncentrēts fermentu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, hlorofila un šķiedrvielu avots.

• Atrast dzīvespriecīgu aromātu. Ir zinātniski pierādīts, ka kvalitatīvi dabiski aromaterapijas produkti - ēteriskās eļļas, to maisījumi, izsmidzināmie līdzekļi u.c. - spēj labvēlīgi iedarboties uz cilvēku.

• Pastaigāties. Staigāšana labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas; intensīvi soļojot, paātrinās un padziļinās elpošana, uzlabojas plaušu ventilācija un organisma apgāde ar skābekli, vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem.

• Nenogulēt sulu laiku. Svaigi tecinātās kļavu un bērzu sulās molekulas sakārtojušās tā, ka organismam ir vieglāk uzņemt visas vērtīgās vielas, kas tur atrodamas, kaut arī nelielās devās.

• Pareizi elpot. Jāelpo brīvi, mierīgi un dziļi. Ja ieelpa ir pārāk sekla vai cilvēks elpo caur muti, plaušu ventilācija ir nepietiekama. Reizēm ieteicams ieelpas laikā iztaisnot ķermeni un pacelt rokas virs galvas, bet izelpas laikā nolaist rokas un noliekties uz priekšu.

• Dāvāt sirds dāsnumu. Psihologi izdomājuši interesantu metodi: ja tu jūties paguris un iztukšots, centies būt labvēlīgāks un dvēseliski dāsnāks pret apkārtējiem. Arī visparastākajā sveicienā, sastopot kolēģus vai kaimiņus, centies ielikt labo enerģiju. Cilvēki, kuriem tas izdodas, teic, ka nogurums patiešām atkāpjas un viņi jūtas moži, optimistiski un spēkpilni. Sevišķi efektīvi tas darbojas gadījumos, kad nogurums vairāk ir emocionāls, nevis fizisks.

• Smaidīt! Sāc smaidīt kaut vai māksloti, tad smadzeņu garoza uztvers mīmikas signālu un liks pasmaidīt no sirds. Un pavasarī taču var atrast daudz jauku lietu, par ko pasmaidīt.

***

Kādēļ vajadzīgas omega3 taukskābes:

• Sirds un asinsvadu sistēmai. Eikazopentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS) sargā artērijas no aterosklerozes, ko tautā sauc par asinsvadu aizkaļķošanos, līdz ar to mazina trombu veidošanās risku un apdraudējumu orgāniem, kurus apasiņo bojātie asinsvadi.

• Redzei. DHS ir svarīga redzei neatkarīgi no vecuma, tai ir īpaša nozīme tīklenes veselības uzturēšanā. Visaugstākais DHS sastāvs mūsu organismā ir acu audos.

• Smadzenēm. Izpētīts, ka smadzenes ir viens no galvenajiem DHS patērētājiem. Lietojot zivju eļļu, daudzi atzīst, ka uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas, jo omega3 taukskābes sekmē smadzeņu asinsapgādi. Omega3 taukskābju trūkums tiek saistīts arī ar tādām problēmām kā nomāktība, garastāvokļa svārstības.

• Bērnu attīstībai. Omega3 taukskābēm ir ļoti liela loma bērna smadzeņu attīstībā. Omega3 taukskābju trūkumu novēro hiperaktīviem bērniem. Lietojot omega3 taukskābes grūtniecības laikā, mātes DHS veicina normālu augļa un zīdaiņa smadzeņu un acu attīstību. Pietiekams DHS daudzums mātes pienā nodrošina bērna nervu šūnu, smadzeņu, acu audu un dažādu dzīvībai svarīgu orgānu pareizu attīstību.

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) pagājušonedēļ veiksmīgi aizvadīts vēdera aortas skrīninga popularizācijas pasākums, kura laikā lielās atsaucības dēļ iepriekš plānoto 50 izmeklējumu vietā ultrasonogrāfijas bezmaksas izmeklējums veikts gandrīz trīsreiz lielākam riska grupas pacientu skaitam. Skrīninga laikā izmeklējot 136 cilvēkus, divi pacienti ar aortas aneirismu novirzīti ārstēšanas procesa uzsākšanai un operācijas plānošanai Austrumu slimnīcā jau tuvākajā laikā. Savukārt trīs pacientiem konstatēta līdz piecu centimetru diametram paplašināta aorta, un viņiem nepieciešama turpmāka novērošana ģimenes ārsta uzraudzībā, kā arī periodiska izmeklējumu veikšana.