Bens Latkovskis / Viedokļi

Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU – Zbroinije sili Ukraini) 6. augusta rītā izvērstais plaša mēroga iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā bija milzu pārsteigums burtiski visiem. To bez izņēmuma atzīst visi militāri apskatnieki, kuri diendienā profesionāli analizē neskaitāmus ar telefonu uzņemtus video, studē dažādus ierakstus “telegram-kanālos” un sociālajos tīklos. Par oficiālajiem aizsardzības ministriju un citu struktūru paziņojumiem nemaz nerunājot. Visi ir vienisprātis: šādu pavērsienu karadarbībā neviens nebija gaidījis.

Samērā plašais Ukrainas bruņoto spēku grupējuma iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, ir ne tikai negaidīts, bet arī visnotaļ efektīvs. Galvenokārt tieši tajā ziņā, ka lauž jau iecementējušos šablonus par Krievijas – Ukrainas kara gaitu.

Kopš pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens izstājās no cīņas par iespēju arī turpmākos četrus gadus saimniekot Baltajā namā un viņa vietā stājās pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, galvenā ASV prezidenta vēlēšanu intriga bija – kurš kļūs par Herisas tandēma otru partneri.

Valsts kontrole publicējusi savu jaunāko revīzijas ziņojumu uz 82 lappusēm: “Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība dotētajos maršrutos”.

Dzelzceļa “Rail Baltica” projekts pamazām kļūst par Latvijas politiskās dzīves karstāko kartupeli. Tas gan bija ne tikai sagaidāms. Tas bija nenovēršams, jo projekts jau no paša sākuma balstījās nevis uz stabila, racionāla pamata, bet gan uz emocionālās bāzes: uz acis priecējošas animācijas, sirdi sildošiem stāstiem par Eiropu, uz mūžīgo vēlmi, lai būtu kā “ārzemēs”.

Pagājušajā nedēļā notika vēsturiska ieslodzīto apmaiņa. Desmit Kremļa slepkavas, spiegus, hakerus un diversantus, kuri sēdēja Rietumu valstu cietumos, apmainīja pret 16 ASV, Vācijas un Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekus Krievijas režīms bija sagrābis kā ķīlniekus un uz pilnībā vai daļēji safabricētu apsūdzību pamata turēja cietumos. Krievijas pilsoņi bija vairāk vai mazāk pazīstami cīnītāji pret Putina varu.

KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.

Ir izsludināts konkurss uz apvienotā sabiedriskā medija valdi piecu cilvēku sastāvā. Konkursā jāpiesakās līdz šā gada 23. augustam. Tieši līdz tam pašam datumam jāpiesakās arī uz cita “Vienotības” varas stūrakmens – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) – vadītāja amatu. Par to citu reizi. Šoreiz par sabiedriskā medija valdes izvēlēšanu.

Šajās dienās sociālajos tīklos izplatījās divi ieraksti, kuri, lai gan izrādījās daļēji nepatiesi, precīzi atspoguļo šodienas Rietumu (tātad arī mūsu) kultūras problēmas. Runa ir par Liverpūles piepilsētas Sautportas bērnu slepkavu un sieviešu boksa turnīru Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Parīzes olimpisko spēļu atklāšana sacēlusi plašu diskusiju sociālajos tīklos par publisko izrāžu pieļaujamības robežām. Vieniem šī atklāšanas ceremonija šķita krāšņākā, oriģinālākā un interesantākā visā olimpiskās kustības vēsturē, bet citiem kā perversitātes un nenormālības triumfa parāde.

Svētdienas pievakarē pēc Latvijas laika ASV prezidents Džo Baidens sociālajā vietnē “X” (tviterī) publicēja paziņojumu, kurā teikts – “es izstājos no vēlēšanu cīņas”. Šo viņa paziņojumu gaidīja jau sen, un daudzi to uztvēra ar neslēptu prieku un atvieglojumu.

Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Latvijā kopš nullto gadu otrās puses ir izkristalizējusies izteikta valdošā politiskā šķira, kuru iemieso “Vienotība” tās plašākajā izpratnē. Vecrīgas kafejnīcu “valdību stādītāji” var zīmēt visdažādākās kombinācijas, bet realitātē nevienu valdību bez “Vienotības” izveidot nevar. Kā tai izdevies uzbūvēt tik dzelžainu, savu komfortablo vietu uz politiskās skatuves nodrošinošu konstrukciju?

Izbeidzies vēl viens drukātais laikraksts latviešu valodā – “Ludzas Zeme”. Varētu jau teikt, nuja, tādi laiki. Pasaule iet uz digitalizāciju. Kurš šodien vairs lasa avīzes drukātā formā? Vēl jo vairāk dziļā provincē, latviešu valodā.

Donalda Trampa pieaugošās izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanas šā gada 5. novembrī un Trampa viceprezidenta izvēle par labu aktīvam ASV palīdzības Ukrainai noliedzējam un NATO nedraugam Džei Dī Vensam aktualizē jautājumu, kurš kopš 2022. gada 24. februāri nebeidz virmot gaisā: ar ko NATO 5. pants atšķiras no Budapeštas memoranda?

Vakar Milvoki pilsētā Viskonsinas pavalstī sākās republikāņu partijas kongress, kura galvenais uzdevums būs nominēt priekšvēlēšanu sacensībā (“primaries”) uzvarējušo Donaldu Trampu par oficiālo partijas kandidātu šā gada 5. novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās. Tā kā šajā jautājumā nav ne mazāko neskaidrību, tad galvenais kongresa notikums būs Trampa izvēle – kuru ņemt par viceprezidentu.

Piektdien pēcpusdienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izplatīja informāciju, ka nav apstiprinājusies aplokšņu algu maksāšana partijas "Vienotība" birojā, par ko bija 11 personu iesniegumi. Tāpat nav konstatētas nelikumības saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu.

Atentāts pret Trampu viņa priekšvēlēšanu mītiņā Pensilvānijas pilsētā Butlerā izvērtās traģisks. Uz vietas tika nošauts viens skatītājs, divi smagi ievainoti. Pats Tramps tika cauri ar sašautu ausi un izbīli. Par to pretī iegūstot gluži vai ikoniskas bildes, kurās izskatās kā varonis cīnītājs uz ASV zvaigžņsvītrotā karoga fona. Nošauts arī pats šāvējs, 20 gadus vecais Tomass Metjū Kruks, kurš uz Trampu šāvis no netālu esošās ēkas jumta.

“Norauts jumts Pamūšas skolai, Bauskas stadiona manēžai, privātmājām, “aiznestas” siltumnīcas, sagāzti koki, izdauzīti logi, pārbiedēti ļaudis – tāda ceturtdien, 11. jūlijā, pavērās aina Bauskas pilsētā un apkārtnē,” raksta “Bauskas Dzīve”.

NATO Vašingtonas jubilejas samits tika gaidīts bez jebkādām ilūzijām. Ja pērn pirms Viļņas samita bija nelielas cerības, ka tajā tiks pieņemti kādi vēsturiski lēmumi, tad šoreiz šādu cerību nebija nemaz. Drīzāk bija bažas, ka šīs samits izvērtīsies par apkaunojošu gļēvulības un neizlēmības demonstrāciju.

Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls nebeidz rimties. Tas turpina atsegt arvien jaunas, arvien neglītākas birokrātiskās varas mašinērijas šķautnes un tagad jau draud mest tumšu ēnu arī uz Evikas Siliņas valdību.

Šī nedēļa sākās ar tik necilvēcīgu kara noziegumu, ka tas jau ir ārpus labā un ļaunā. Raķetes X-101 trieciens pa Kijivas lielāko bērnu slimnīcu, kur par savu dzīvību cīnās bērni, padara šī nozieguma nodarītājus vienkārši par izdzimteņiem, kuri nav cilvēka vārda cienīgi.