Kurš nopirks likumu?
1980. gadā Latvijā nebija ne Sabiedrības integrācijas fonda, ne Papardes zieda, arī par Sorostētiņu nebija pat nojausmas. Toties bija skolas, parastas padomju laika skolas, kurās mācījās parasti pusaudži, kas nereti mēdza uzdot jautājumus, uz kuriem nebija standarta atbilžu.
Reiz 9. klases meitenes uzrunāja jauno skolotāju, sak, vai jūs nevarētu ar mums parunāt par to, par ko vecāki ar mums negrib runāt? Nu, par attiecībām... Gribam parunāt bez puišu klātbūtnes, viņas teica. Saruna izvērtās gara un interesanta. Skolotāja un meitenes nolēma, ka šādas audzināšanas stundas notiks katru nedēļu. Vēlāk atklājās, ka klases zēni tieši tādā pašā veidā bija uzrunājuši jauno darbmācības skolotāju.
Kas maksā, tas pasūta mūziku. Kāda būs tā mūzika - bail pat iedomāties
Abi jaunie skolotāji vēl nezināja, ka pēc daždesmit gadiem tiesības runāt ar skolēniem par attiecībām, kristīgajām un tradicionālajām vērtībām, par latvisko dzīvesziņu un tikumības jautājumiem mēģinās uzurpēt dažādi sorosītpulciņi, kurus dāsni algos trekni savairojušās «atvērtās sabiedrības» un citi apšaubāmi «pilsoniski» veidojumi.
Ir pagājuši divi gadi kopš brīža, kad Saeimā tika apstiprināts Izglītības likuma 10.1. pants, kas noteica, ka «izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisku audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene». It kā viss saprotams, vai ne? Taču ik pa laikam notiek uzbrukumi šim likumam, un tos veic biedrība Papardes zieds, kuru finansē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Open Society Foundation (starptautiskā afērista Džordža Sorosa dibināts fonds). Notiek masīva informatīvā kampaņa, tiek īstenots projekts REACH. MOVE CHANGE - ar mērķi «līdz 2018. gada parlamenta vēlēšanām panākt Izglītības likuma «tikumības grozījumu» atkārtotu pacelšanu politisko debašu dienaskārtībā ar mērķi veicināt šo grozījumu atcelšanu esošās vai nākamās Saeimas sasaukumā».
Biedrības Papardes zieds darbības pārskats liecina, ka šā mērķa īstenošanai jau 2016. gadā minētais Sorosa fonds ziedam pārskaitījis 58 702 eiro. Līdztekus Sorosa «atvērtās sabiedrības» dāsnumam ievērojama bija arī valsts budžeta atvērtība: 2016. gadā SIF atbalstīja divus projektus - ar 5913,79 eiro un 9729,19 eiro, 2017. gadā - ar 7994,39 eiro, 2018. gadā - ar 13 978,66 eiro, kas aizgāja projektam Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību interešu aizstāvība laikā pirms Saeimas vēlēšanām (! - E.V.).
Ņemot vērā minētās «antitikumības» aktivitātes, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (Saskaņa) adresēja pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), uzdodot viņam dažus jautājumus. Pirmkārt, vai šīs NVO aktivitātes, ko apmaksājis ārvalstu privātpersonas dibināts fonds un kuras vērstas uz LR konkrēta likuma destrukciju, nav uzskatāmas par iejaukšanos valsts iekšējās lietās? Vēl jo vairāk, ka viens no projekta uzdevumiem ir pastiprinātas aktivitātes priekšvēlēšanu laikā... Otrkārt, vai tad tas nav dubultais finansējums - vienlaikus gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan no ārvalstu organizācijas? Treškārt, vai SIF ir piešķīris valsts budžeta, ES vai ārvalstu privātpersonu finansējumu arī citām NVO, kuru mērķis ir panākt kāda cita LR likuma atcelšanu - piemēram, saistībā ar OIK, nodokļiem vai veselības reformu? Vai Izglītības likums ir vienīgais, kuru tik cītīgi diskreditē SIF?
Saeimas Pieprasījumu komisija saņēma Kārļa Šadurska (Vienotība) atbildi uz augšminēto Jūlijas Stepaņenko (un vēl 10 deputātu) vēstuli. Divarpus lapas ar bla-bla-bla spriedelējumiem par to, kas ir NVO, kāpēc ir tik zems sabiedrības iesaistīšanās procents un kāpēc ir tik stingra prasība uz visiem izmaksas pamatojošajiem dokumentiem norādīt projekta īstenošanas līguma numuru... Un nevienas atbildes uz konkrētajiem jautājumiem. Spožs birokrātiskas atrakstīšanās paraugs.
Šodien Saeimā tiks apspriests Pieprasījumu komisijas lēmums, kas skan: neatbalstīt Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu premjeram Kučinskim. Pietrūka vienas balss. Deputāte cer, ka premjers tomēr sadzirdēs viņas jautājumus, bet Saeimā raisīsies debates. Citādi nostiprināsies viedoklis, ka likumus var nopirkt ikviens - starptautiski un vietēja mēroga afēristi, apšaubāmas organizācijas, ārzemju privātpersonas... Bet - kas maksā, tas pasūta mūziku. Kāda būs tā mūzika - bail pat iedomāties. Jebkuri «tikumības grozījumi» vienkārši nobālēs.