Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savulaik tika izveidots kā speciāla viena politiskā spēka – Jaunā laika – slepenpolicija, kā represīvs instruments, ar kuru populistiski diskreditēt visas citas partijas un celt ļaužu acīs «pareizo partiju».
Vairāk nekā desmit gadu KNAB ir bijis iestādījums, kas «mauc nagus» Jaunā laika un Vienotības konkurentiem un tajā pašā laikā piesedz paša šā politiskā veidojuma ne visai skaistos darījumus, korupciju un partiju finansēšanas likumu pārkāpumus.
Taču jau pašā sākumā kaut kā neviļus sanāca tā, ka jaunlaicīgi pareizā Juta Strīķe nevarēja ieņemt biroja vadītājas posteni. Vai tas bija tāpēc, ka viņa patiesībā ir Anna Potapova, vai kādi citi iemesli ar izglītību un kompetenci, bet par priekšnieci viņu neielika. Tāpēc vajadzēja kaut kādas liekulīgas spēles. Par KNAB priekšnieku sākumā tika ielikts Aleksejs Loskutovs. Lai gan Loskutovs ir caur un cauri jaunlaicīgs un vienotīgs, taču pa daļai viņš ir arī jurists. Būt juristam un vienlaikus politiskam draņķim Loskutovam diezko nepavedās. Strīķe viņu izēda.
Nākamais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis bija naivi iedomājies, ka viņam uzticēts darbs cīnīties pret korupciju, taču uzreiz saskārās ar realitāti, ka pret korupciju jācīnās partijiski. Vilnīša laikā KNAB jau bija kļuvis ne vairs par parastu iestādi, bet par kantori, kurā darbinieki bez kaunēšanās lietoja uzņēmējiem atņemtu naudu saviem privātiem darījumiem, viltoja pierādījumus un baltiem diegiem šuva krimināllietas pret visiem, ko iedomājās kā sliktos.
Droši vien, ka uzņēmēja Ināra Vilkaste un viņas dzīvesbiedrs Vladimirs Vaškevičs nevar pretendēt uz Latvijas godīgāko personu nomināciju, taču KNAB ir pret viņiem rīkojies īpaši nekrietnā, pilnīgi juridiski atsaldētā formā - terorizējot visu viņu apkārtni, safabricējot pierādījumus, iespaidojot cilvēkus, lai viņi liecina pret Vilkasti, nepamatoti saucot pie kriminālatbildības ļaudis, kam ar Vilkastes un Vaškeviča darījumiem nav sakara. Krimināllieta tika sadzejota pat pret Vilkastes mājkalpotāju, kurai teju vai 90 gadu, pret Vaškeviča attālu paziņu Vladimiru Oderovu, kam bija sacerētas pat četras krimināllietas, no kurām visas vēlāk tiesā izrādījās absolūti nepamatotas. Tik nekvalitatīvi nedrīkst strādāt. Pat, ja ir pārliecība, ka ļaudis, pret kuriem ir cīnīšanās, ir sliktie.
KNAB Strīķe un viņas komanda daudzu gadu garumā ir strādājusi tā, it kā viņi būtu kāda Krievijas kriminālseriāla varoņi - tādi, kas var nogalināt ļaunos un visus, kas nejauši pagadās pa ceļam, kas var diezgan labi sadarboties ar bandītiem un reketieriem, kas paši darbojas kā bandīti Krimināllikuma izpratnē. Filmas ir filmas, taču īstajā dzīvē kas tāds nav pieļaujams. Noziegums, ko veic cilvēks, kam jānovērš noziegumi, ir noziegums dubulti.
Gan Loskutovs, gan Vilnītis, gan Streļčenoks ir mēģinājuši KNAB ievirzīt normālā, juridiskā gultnē, taču nekas labs viņiem nav sanācis. Tikmēr skaistie filmu varoņi ar mirdzošajām zilajām acīm viņus ir prasmīgi pratuši diskreditēt.
Taču dzīve nav filma, Latvijai vajag nevis sadomātu cīņu pret sadomātu korupciju, bet īstu cīņu pret īstu korupciju. Amerikāņi un Brisele jau nemāca kaut ko nepareizu, taču izpildījums sanāk dikti tāds kā Krievijā vai Ziemeļkorejā.
KNAB ir izveidots galīgi garām, pilnīgi ārpus normālas jurisdikcijas, kā pakļaušanās kādiem ārpus Latvijas padomdevējiem no Eiropas un Amerikas. Taču tad tomēr nedrīkst pārkāpt tos pašus cilvēktiesību pamatus, ar kuriem viscaur uz priekšu brauc un visus pamāca amerikāņi un Brisele.
Nedrīkst būt tā, ka kāds jaunais KNAB priekšnieks izpatīk vienai, diezgan jau izvirtušajai, korumpētajai un tagad jau arī ļaužu uzticību izzaudējušajai Vienotībai. Ja KNAB nevar likvidēt, tad to vajadzētu iekļaut kaut cik saprotamā, pārredzamā tiesiski pamatotā plauktā. Vajag, lai jaunais KNAB vadītājs ir politiski neitrāls. Vismaz kaut cik neitrāls.
Kaut cik neitrāls varētu būt līdzšinējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, taču pret viņu jau skan milzu bļaušana. Viņš it kā nevarot būt priekšnieks, jo viņam nevedas vadīt KNAB komandu. Bet tad ko Streļčenokam vajadzēja vadīt - reketieru palīgus, vienas partijas sabiedrisko attiecību izpalīgus, bandītus? Streļčenoks uz ko tādu neparakstās. Vēl uz KNAB priekšnieka posteni pretendē vairāki cienījami cilvēki. Redzēs, kurš no viņiem būs. Taču Strīķes kompānijas kadriem jau nu gan vajadzētu beidzot saprast, ka nevarēs vairs tik dikti bezkaunīgi ālēties. Vienreiz derētu pierauties. Ja kādreiz nāks pār Latviju sauklī «viens likums visiem, viena taisnība visiem» ietvertā ideja, tad viņiem diez cik labi vairs nevajadzētu klāties.