Māris Krautmanis / Viedokļi

46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu. Pašvaldības pauž, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.

Koalīciju veidojošās partijas pirmdien sadarbības sanāksmē konceptuāli vienojušās Rīgā attīstīt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu valsts AS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) piederošajā teritorijā Elizabetes ielā 2 pie Kronvalda parka, nojaucot bijušo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, kur tagad ir Pasaules tirdzniecības centrs.

Latvija ir zaudējusi stāstu par dižu komercbanku centru, tāpat arī tranzīts iet uz galu, nav arī kādas varenas ražošanas. Tāpēc Latvijā ir maz naudas, un naudas nav tāpēc, ka nav naudas. Šajā apburtajā lokā nav naudas tāpēc, ka maz eksportējam un daudz importējam.

Pēc neredzēti spraigām diskusijām Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par”) ilgi sapņoto administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Rīgas rātsnamā visi kabineti ir sen izvēdināti un grīdas izslaucītas tā, ka tur nevar vairs atrast pat ne kaķa spalvu.

Valdība ir konceptuāli atbalstījusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna sen sapņoto jaunā Liepājas cietuma būvniecības plānu.

Tieslietu padome pirmdien par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) nupat ir izdevies izstumt cauri valdībai uz Saeimu grozījumu projektu Augstskolu likumā, kuri, ja tos pieņems, faktiski likvidēs Latvijas augstāko mācību iestāžu autonomiju.

„Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas tagad izsekos visu, ko darām un nedarām, mūsu labos un ne tik labos sapņus, mūsu domas un gaitas. Citplanētieši un viņu pakalpiņi no Bilderbergas kluba un vietējās filiāles Pokaiņos beidzot ir atraduši veidu, kā pakļaut mūsu prātus un uzzināt mūsu visslēptākās vēlmes, vest mūs apgrēcībā pret mūsu gribu un piesmiet mūsu vislabākos nodomus,” savā „Facebook” kontā raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķiem ir tendence normatīvos aktus grozīt atbilstīgi savām viendienīgām vajadzībiņām un kaprīzēm, taču tur, kur tiešām varēja un vajadzēja reaģēt uz jauno informāciju tehnoģiju laikmeta reālijām, viņi nav vīžojuši pakustināt pirkstiņu. Tāpēc ir diezgan liela juridiska ķeza, ko valdošās partijas gan izliekas neredzam.

„Mobilās lietotnes, kas tiek izstrādātas, lai apzinātu Covid-19 slimniekus un kontaktpersonas, ir veids, kā sabiedrību varēs palaist brīvībā,” preses konferencē reģionālajiem medijiem 15. maijā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nenotika ne 25. aprīlī, ne 2. maijā, nenotiks arī 20. jūnijā. Tās ir pārceltas uz 29. augustu, un arī vēl nevar zināt, vai tās varēs notikt. Varbūt varēs, ja nenotiks spējš koronavīrusa uzliesmojums.

„Senie latvieši jau izsenis mātes godājuši kā spēcīgas un varenas būtnes, un vēstures ritējumā Latvijas sievietes vienmēr uzņēmušās galveno atbildību par tautas dzīvot spēju,” savā Mātes dienas apsveikumā pauda Valsts prezidents Egils Levits.

28. aprīlī Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu.

Kad 2007. gadā 9. Saeima svītroja no Satversmes 81. pantu, tas bija ļoti nepareizi darīts. Tādā veidā jaunlaiku politiķi demonstrēja necieņu pret Satversmes tēviem un savu iedomu, ka ir gudrāki par Satversmes sapulces locekļiem, kuri Jāņa Čakstes vadībā neba tāpat vien aiz gara laika bija 81. pantu iekļāvuši pamatlikumā. Tas paredzēja, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.

Jādomā, ka dakeris Pēteris Apinis pats ļoti priecāsies, ja nepiepildīsies viņa drūmā prognoze par 60 – 70 procentiem pasaules iedzīvotāju, kuriem nāksies pārciest jaunā koronavīrusa Covid - 19 slimību. Viņš gan piebilst, ka liela daļa pārslimos asimptomātiski jeb pat nejutīs, ka slimojuši.

Tūkstošiem cilvēku pašlaik ir palikuši bez darba un ienākumiem pandēmijas ierobežojumu un ekonomiskās krīzes dēļ. Cilvēkiem nav uzkrājumu, kas rada neizturamu stresu. Taču valsts varas attieksme šo izmisumu vēl tikai vairo – dažs dīkstāves pabalsta lūdzējs ir saņēmis 4,60 eiro vai 20 eiro. Labi vismaz, ka šī ņirgāšanās ir beigta un noteikta pabalstu «grīda» 180 eiro apmērā. Tas nav daudz, bet vismaz kaut kas.

«Eiropas Savienības valstu saimē šobrīd formējas autokrātija. Diemžēl Latvija un mūsu politiķi līdz šim par to izrādījuši remdenu attieksmi. Vai mūs Latvijā apmierinātu situācija, ka turpmāk neierobežota vara pieder valdībai, izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu?» Šo apgalvojumu un retoriskā jautājuma autore ir deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (Attīstībai/Par, AP).

Elektorāta atmiņa esot īsa kā zelta zivtiņai, taču, iespējams, tuvākajos gados šī tēze nebūs īsti spēkā. Šis dramatiskais laiks liks cilvēkiem ilgi atcerēties, kā deputāti un amatpersonas izturējās – vai viņi rīkojās visu sabiedrības grupu interesēs vai kā egoistiski neģēļi un marodieri.

Skolēni, kad noskatās attālināto mācību stundas televīzijas kanālos Re TV un Sporta centrs, uz zilā ekrāna redz beigu titrus, kur lasāmi idejas autoru, producenta, mūzikas autora un citu projekta darbinieku vārdi. Tos redz arī bērnu vecāki, kas šajā karantīnas un pašizolācijas laikā spiesti daudz piedalīties savu atvašu izglītības procesā.

Jaunā slimība Covid-19 ir izrādījusies daudz lipīgāka un nāvējošāka, nekā varēja šķist vēl pirms pāris mēnešiem. Izskatās, ka sērgas plosīšanās nebeigsies drīz un arī ekonomiskā krīze būs smaga. Cietusi ir aviācija, tūrisms, viesmīlība, sabiedriskā ēdināšana, bet nav jau tikpat kā nevienas nozares un dzīves jomas, uz kuru vīruss neatstātu negatīvu iespaidu. Reklāmu apjoms visu veidu medijos ir krasi samazinājies. Arī mediji cieš milzīgus zaudējumus un grūtības savā darbā.