Aisma Orupe / Autori

Latviešu valodu ārpus Latvijas robežām var apgūt 23 valstīs apmēram 100 nedēļas nogales skolās. Šim nolūkam Izglītības un zinātnes ministrija ik gadu paredz noteiktu summu gan šo skolu materiālajam atbalstam, gan nometņu un citu pasākumu rīkošanai, un arī šogad Latviešu valodas aģentūrai (LVA) piešķirti 200 000 eiro.

Nākamgad slēdzamo un reorganizējamo izglītības iestāžu saraksts palēnām piepildās. Vairākos novados (piemēram, Madonas, Saldus, Smiltenes) ķērušies pie vidusskolu apvienošanas. Šīs pārmaiņas nebūt nenotiek gludi, un daudzviet kaislības met augstu vilni, jo neapmierināti ir gan pedagogi, gan vecāki.

Kad Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs vēra durvis pirms vairāk nekā 45 gadiem, tā atklāšanas dienā no visas Latvijas sabrauca vairāk nekā pusotrs tūkstotis viesu.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle šā gada sākumā saņēma Ministru kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu izglītības sistēmas attīstībā. Viņas viedoklī ieklausās gan pedagogi, gan citi nozarē strādājošie, un arī Neatkarīgā ne reizi vien ir lūgusi viņu izteikt domas par nozares aktualitātēm. Arī šoreiz viņai ir savs skatījums gan par jauno algu modeli, gan skolu tīkla sakārtošanu, gan citiem jautājumiem.

Valsts policijā (VP) arvien vairāk trūkst augsti kvalificētu speciālistu, un galvenais iemesls tam ir Policijas akadēmijas likvidēšana. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sagatavotie vecākie virsnieki – juriskonsulti diemžēl lielākoties pēc studijām izvēlas strādāt privātstruktūrās, atstājot VP bešā.

Pie jūras dzīve mana... tā varētu dziedāt arī jūrmalnieks Voldemārs Rains. Dzimis un audzis pie jūras, izmācījies par jūrnieku, nirēju, vēsturnieku un zemūdens arheologu, dzelmei atdevis teju 50 gadus. Viņa zināšanu pūrs ir ļoti daudzpusīgs, un viņš netur sveci zem tā – labprāt stāsta par piedzīvoto un rāda zemūdens atradumus.

Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašniece – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – ilgstoši nav nodrošinājusi efektīvu kapitālsabiedrības uzraudzību, kas novedis pie nelietderīgi iztērētiem līdzekļiem teju 250 000 eiro apmērā. Skolas attīstība tikusi bremzēta, par ko liecina arvien sarūkošais audzēkņu skaits, pārbaudē secinājusi Valsts kontrole (VK), informējot par pieļautajiem pārkāpumiem arī prokuratūru.

Latvijas pārtikas nozares uzņēmēji arvien biežāk izmanto zinātnieku padomu, izstrādājot konkurētspējīgus un veselīgus produktus. Par šādu veiksmīgas sadarbības paraugu izvērtušās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku un uzņēmuma Milzu! radītās graudaugu pārslas. Tās iekļuvušas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 11 pērnā gada labāko pētījumu vidū.

Latvijas valstij lielāks akcents jāliek ne tik daudz uz reemigrāciju, cik uz atbalstu diasporai, lai tā nezaudētu saikni ar dzimteni, uzskata ārzemēs dzīvojošie tautieši. Līdz šim darbā traucējis tas, ka par minēto jomu atbild dažādas institūcijas, tāpēc svarīgi būtu to deleģēt vienai.

Šobrīd Latvijas izglītības iestādes neapmeklē 15 912 te deklarēto skolas vecuma bērnu, kas ir par 219 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa no tiem (12 965) atrodas ārzemēs, bet ir arī vairāk nekā pustūkstoša bērnu, par kuriem teju pusei Latvijas pašvaldību nav nekādas informācijas, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati.

Lapmežciema pamatskolas skolēni atgriezušies savos solos pēc skolas ēkā notikušās avārijas. Būveksperti atzinuši, ka nekāda apdraudējuma nav. Zaudējumi gan mērāmi tūkstošos, un sekas tiks novērstas pakāpeniski.

Mežaparka Lielo estrādi, visticamāk, rekonstruēs divās daļās – līdz Latvijas valsts simtgadei plānojot daļēji pārbūvēt skatītāju laukumu un skatuvi, bet pilnībā darbus iecerēts pabeigt līdz 2023. gadam – dziesmu svētku 150 gadu jubilejai. Šo projektu uzņēmusies īstenot Rīgas pašvaldība, ja tai atļaus ņemt aizdevumu Valsts kasē – kopumā 34 miljonus eiro.

Kurš gan ne­zi­na, kā smar­žo ro­ze vai cit­rons? Ta­ču to, ka to aro­mā­tis­kās ēte­ris­kās eļ­ļas var ār­stēt gan cil­vē­ka mie­su, gan ga­ru – ne vi­si zi­na. Bet to zi­nā­ja se­na­jā Ēģip­tē jau pirms 5000 ga­diem, kad mek­lē­ja­mi arom­te­ra­pi­jas aiz­sā­ku­mi. Tad to aiz­mir­sa, un 19. un 20. gad­sim­ta mi­jā to no jaun­a at­klā­ja fran­ču zi­nāt­nieks Re­nē Mo­riss Ga­te­foss, sa­vu iz­pē­ti sā­kot ar la­van­du, kas, kā iz­rā­dās, ir viens no augu augiem, ku­ru eļ­ļai va­ja­dzē­tu būt kat­rā ap­tie­ci­ņā.

Latvijas Universitāte (LU) gājusi inovāciju virzienā un kopš pērnā gada piedāvā ājurvēdas profesionālās pilnveides studiju programmu. Tā ir licencēta, un to realizē LU Komplementārās medicīnas centrs sadarbībā ar ājurvēdas izglītības un pētniecības tīkliem Indijā Arya Vaidya Chikitsalayam Clinic & Research Institute (AVP).

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) vakar sveica 2015. gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus. Šoreiz 11 labāko un inovatīvāko vidū iekļuvuši gan pētījumi par Šekspīru un tā lugu iestudējumiem, gan pretvēža zāļu vielu izstrādē, gan šķiedrvielām bagātīgu pārslu pagatavošanā, gan daudzās citās jomās.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, būtu nepieciešami plašāki pētījumi valodniecībā, izvērtējot, kāds ir latviešu valodas stāvoklis. Pašlaik viedokļi par to ir visai atšķirīgi, bet, lai noskaidrotu, kā tad patiesībā ir, vajadzētu paredzēt lielāku finansējumu.

Šo gadu Latvijā atkal ir iespēja pavadīt spilgtas personības zīmē. Ja pērn tie bija dzejnieki Rainis un Aspazija, tad nu ar plašu programmu svinēta 150. jubileja vienam no ievērojamajiem latviešu gleznotājiem Janim Rozentālam.

Rīgas Centrālo staciju kā ilgstošas uzturēšanās vietu iecienījuši bezpajumtnieki, kuri nereti traucē pārējos apmeklētājus ar savu uzvedību un nesakopto izskatu. Cīņa ar šiem ļaudīm ir visai bezcerīga, un, lai gan apsardzes firma viņus regulāri «tramda», tai nav tiesību tos no publiskas vietas izraidīt, ja netiek pārkāptas sabiedriskās kārtības normas.

Mediju politikas dokumentā nākamajos piecos gados plānots lielāku uzmanību veltīt ārvalstu, visvairāk jau Krievijas, propagandas ierobežošanā.

Arī šajā akadēmiskajā gadā Latvijā studējošo skaits kopumā ir samazinājies, tiesa, kritums nav bijis tik liels kā iepriekš: ja pērn tas bija četri procenti, tad šogad – vien divi procenti.

Humanitāro un sociālo nozaru jaunajiem doktorantiem rast līdzekļus, lai strādātu zinātnes laukā, ir teju neiespējami. Valsts atbalsts niecīgs, arī Eiropas Savienības (ES) fondu naudas pēcdoktorantūras pētniecībā paredzētas lielākoties viedās specializācijas jomai.

Jaunajā, vairāk nekā pusgadu tapušajā mediju politikas dokumentā, ko izstrādāja Kultūras ministrija, liels uzsvars gan likts uz reklāmas tirgus sakārtošanu.