Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātās globālās reformas izglītības sistēmu vēl neskars, taču ir vairāki jaunumi, ko ieviesīs jau šogad – viens no tiem: saruks otrgadnieku skaits, bet uz trešo gadu neatstās nevienu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, jauno mācību gadu sākot, nācis klajā ar kārtējo paziņojumu: Latvijā ir pārāk daudz augstskolu, tāpēc 2/3 no tām būtu jāslēdz vai jāapvieno.
Mācību līdzekļi un bezmaksas izglītība joprojām ir pedagogu viskarstāk apspriesto jautājumu lokā, jo nav saprotams, kas slēpjas aiz šiem vārdiem. Tas dodot vielu bezgalīgām interpretācijām, skolas jūtoties kā ķīlnieki un direktori nesaprot – ko darīt, jo pašvaldības nespēs iegādāties visus skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus.
Rīgas ielās velosipēdistu skaits arvien pieaug, un bieži vien viņiem nākas dalīt brauktuvi ar pilsētas sabiedrisko transportu. Ne vienmēr sadzīvošana izdodas koleģiāla, un katrai no pusēm ir savi argumenti – kāpēc. SIA Rīgas satiksme mēģina spert soli sapratnes virzienā.
Šajā mācību gadā Rīgas skolēni varēs sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, izmantojot e–kartes. Ar laiku tām būs arī citas funkcijas, taču tuvākajā laikā tās darbosies gan kā sabiedriskā transporta e–talons, gan audzēkņa apliecība.
Šogad Rīgā mācības nenotiks divās vidusskolās, bet divās nebūs 10. klases. Ar 10. klašu nokomplektēšanu problēmas radušās arī citās galvaspilsētas mācību iestādēs. Lai gan šobrīd pašvaldība tās vēl netaisās reorganizēt, skolu direktoriem jārēķinās ar to, ka vidusskolēnu skaits tuvākajos gados saruks vēl vairāk.
Ap fotoradariem notiekošajam ir mazs sakars ar satiksmes drošību un prevenciju, bet gan ir un paliek tikai naudas pelnīšanas avots, uzskata eksperti. To apstiprinot arī ceļu negadījumu skaits, kas līdz šim nav samazinājies, un tas taču bija to uzstādīšanas galvenais mērķis.
Valdība vakar pilnvaroja valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām iegādāties dzīvokli prestižā namā Rīgas klusajā centrā – Elizabetes ielā 17, kas pieder uzņēmējai Irēnai Pulkinenai. Valdības lēmums gan nenozīmē, ka jau šodien VNĪ var slēgt līgumu ar dzīvokļa īpašnieci.
Augusts tuvojas beigām, un daudzi dodas no savām vasaras mītnēm uz pilsētu. Diemžēl ne visi paņem līdzi savus mājdzīvniekus, un galu galā vairākums no tiem nokļūst patversmēs.
Bolderāja ir viens no Rīgas reģioniem, kas regulāri rada galvassāpes ne tikai drošībsargājošajām instancēm, bet arī tur dzīvojošajiem. Lai apspriestu šo un citus Bolderājai svarīgus jautājumus, turp kopā ar Valsts policijas un Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvjiem devās Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks, domnieki Dainis Turlais un Eiženija Aldermane.
Rēzeknē šogad durvis vērs divi ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu tapuši kultūras un izglītības objekti: Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs.
Fotoradaru uzstādītājs Vitronic Baltica un partneri iesniedzis Valsts policijai (VP) paskaidrojumu par līgumsaistību nepildīšanas iemesliem un priekšlikumus situācijas risināšanai. VP sola izskatīt apjomīgo materiālu un sniegt atbildi līdz 3. septembrim.
Ik gadu pieaug agresīvu skolēnu skaits, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumus, kas aizliegtu šādiem bērniem atrasties mācību iestādē. Lai gan sabiedrības vairākums, kā liecina aptaujas, atbalsta šādu soli, izglītības sistēmā strādājošie gan apšauba šāda risinājuma efektivitāti, uzskatot, ka pašlaik tas viss rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Šomēnes kļūs zināms sabiedrības viedoklis par jaunā sabiedriskā elektroniskā medija misiju, vīziju un mērķi, bet decembrī būs skaidrs, kāds izskatīsies tā modelis. Pats medijs varētu sākt darboties 2018. gadā vai pat agrāk, sola Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Trešā latgaliešu pasaules saieta rezolūcijā Latvijas valdībai tika izvirzīti vairāki mērķi un prasības. Viens no tiem – publiskos nosaukumus rakstīt arī latgaliski.
Skolu direktori neredz pamatu izglītības ministra ieteikumam ieviest terminētus līgumus. Viņi uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem skolu vadības darba uzlabošanā būtu amata vērtēšanas kritēriju izstrāde – veidojot šo sistēmu kā motivējošu un algas lielumu ietekmējošu.
Līdz šim lielākā daļa Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļu aizgājusi Rīgā tapušu projektu īstenošanai, bet reģioniem tikusi vien piektā daļa no kopējās summas. Lai mainītu šo tradīciju, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende ieteikusi jaunajā VKKF stratēģijā paredzēt četru biroju izveidi, lai reģionos lemtu par tiem nozīmīgiem kultūras notikumiem. Izrādās, ka tas nav nekas neparasts – šādu praksi jau gadiem īsteno Igaunijā.
Pašlaik liela daļa augstskolu jau beigušas uzņemšanu uz pamata studiju vietām, un, kā rāda mācību iestāžu apkopotie dati, šogad lielākais pieteikumu skaits un sīvākā spēkošanās par budžeta vietām bijusi medicīnas, ekonomikas un vadības, tiesību un arī sociālo zinātņu programmās.
Mārtiņa Pļaviņa sieva Liene un meitiņa Kate, kuru tētis nodēvējis par savu veiksmes talismanu, olimpiādē notiekošajam seko līdzi Londonā. «Domāju, ka savējo klātbūtne viņam ir ļoti svarīga,» atzīst Liene, kas ir ne tikai emocionāla, bet arī profesionāla spēļu vērotāja, jo pati labprāt spēlējot volejbolu.
Pludmales volejbolista Jāņa Šmēdiņa vecāki – Andris un Daiga – sava dēla spēli ar amerikāņiem Gibsu un Rozentālu bija spiesti noskatīties internetā, jo viņu dzīvesvietai Kuldīgā pāri ejošais negaiss pabojājis televīzijas sakarus.