Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pārī ar savu kuratoru un dažbrīd arī konkurentu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir izdevies nodarīt lielus zaudējumus Latvijai, Lietuvai un Polijai, piespiežot tās nocietināt savas robežas pret nelegālu cilvēku plūsmu.
Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi praktiski neatvieglo tas, ka tieši šodien Lietuva ar NordPool elektrības biržas cenas rekordu 478,16 eiro par megavatstundu mazliet pārspēj Latviju ar 470,38 eiro par megavatstundu.
Uz Latvijas valdības un partijas “Jaunā Vienotība” vadonim Krišjāni Kariņu gulstas atbildība par to, ka Latvijas valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric” (GE).
Nekustamā īpašuma attīstītāji šonedēļ piespieda uz 14. Saeimu sataisījušos politiķus kaunēties, taisnoties un apsolīties labot situāciju, ka no 2011. gada līdz 2022. gada pirmajai pusei Latvijā uzbūvēti 16 000 jaunu dzīvokļu, kamēr Igaunijā vairāk nekā 31 000 un Lietuvā vairāk nekā 44 000.
Sensācija ar 2022. gada pavērsienu Latvijas iedzīvotāju kopskaita palielināšanās virzienā ir tik caurskatāma un nesaistīta ar pašu Latviju, ka neviens politiķis vai partija pat nemēģina ar to lepoties vai kā savādāk izmantot priekšvēlēšanu cīņā par 14. Saeimu.
No 2022. gada sākuma līdz šai baltai dienai turpinās iedzīvotāju skaita palielināšanās valstī, kurā tas iepriekš sarucis kopš pirmās dienas, kad valsts pastāv savā tagadējā teritorijā un lielā mērā ar to pašu cilvēku sastāvu, kura vārdā 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.
No Krievijas izsprukt gribošajiem krieviem jāatgādina pasaulei par par Hitlera Vācijā iesprostoto ebreju nogalināšanu, bet Latvijas krieviem jābrīdina latvieši neatkārtot viņu 1914. gada gaviles par vāciešu un ebreju deportēšanu, kas drīz vien pārvērtās vaimanās par pašu latviešu deportēšanu.
Tagadējie Latvijas iedzīvotāji var priecāties vismaz par to, ka viņiem piestādītais 2,1 miljona rēķins par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir daudz mazāks nekā Latvijas PSR iedzīvotāju izdevumi par šī paša pieminekļa uzcelšanu.
Bezskaidrās naudas izkrāpšana kļuvusi par globālu industriju, kas strādā bez brīvdienām u.c. darba laika ierobežojumiem, bet ne visi tās produkti vienlaicīgi tiek noformēti atbilstoši Latvijas iedzīvotāju profilam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs vakar publiski virknēja bargus vārdus un raidīja niknu skatienu uz Daugavpili, no kurienes bija saņēmis negatīvu atbildi uz viņa 25. augusta vēstulē Daugavpils pašvaldībai izteikto prasību demontēt padomju varu slavinošos pieminekļus šīs pašvaldības teritorijā.
Lāča pakalpojumu pats sev un visiem Latvijas putinistiem izdarījis viņu aktīvists Andrejs Pagors ar 2019. gada 23. jūlija publikāciju “Stāvēsim dienu un nakti: krievi neļaus nojaukt Uzvaras pieminekli”.
Kā viens no galvenajiem galvenajiem visu valdošās koalīcijas partiju trikiem pirms 14. Saeimas vēlēšanām tiek izmantots skaļš, bet tukšs solījums izdzīt no Latvijas visus krievus ar Krievijas pilsonību un baltkrievus piedevām.
Latvijas valsts iestādēm nav ne sajēgas, ne gribas izmainīt situāciju, ka skolēnu zināšanas matemātikā un dabaszinības kļūst aizvien vājākas gan par spīti tam, gan tieši tāpēc, ka strauji pieaug atalgojums tiem, kam kaut minimālas zināšanas un spējas strādāt profesijās, kur vajadzīgas prasmes rēķināt un rēķināties ar dabas spēku un vielu īpašībām.
Krievijas agresijas propagandistes Darjas Duginas nogalināšanu nevajag noniecināt ar tādiem vārdiem, ka viņas propaganda esot mazvērtīgāka par spridzekli, kas tika pielipināts viņas automašīnai.
Krievijai piederošais uzņēmums “Latvijas gāze” ir cienīgs pretinieks Latvijas valstij sacensībā par to, kurš kuru pārkliegs ar paziņojumiem, ka gāzes krājumi Inčukalnā ir vai ka nekādu krājumu tur nav.
Nākamajā ziemā eiropiešus (mūs!) sildīs nevis Krievijas gāze, bet iespējas noskatīties, kā krievus sakrāmē vagonos, kastēs vai kolonnās sūtīšanai uz Krieviju.
Ak, kāpēc gan Krievijas ekonomika kopumā nepiedzīvo tādu pašu sabrukumu kā vieglo automobiļu ražošana, kas šā gada pirmo pusgadu noslēdza ar desmitkārtīgu saražoto automobiļu skaita samazinājumu jūnijā pret 2021. gada jūniju?
Aizejošās Latvijas valdības partiju priekšvēlēšanu triks ir solījums beidzot tomēr izpildīt pirms četriem gadiem jau doto solījumu OIK elektrības lietotājiem, bet aizkulisēs top OIK līdzīgs maksājums visu citu preču pircējiem.
Par uzvaru karā ar Krieviju Ukraina samaksās ar tik lielu iedzīvotāju skaita zaudējumu, ka nespēs pienācīgā veidā apsaimniekot šo uzvaru jeb, pieticīgāk sakot, savu nosargāto un atgūto teritoriju.
Tas ir ļoti interesanti, ka līdz ausīm karā iestigusī Krievija un mierīgu dzīvi vedošā Latvija uzrāda praktiski vienādu mirstības samazinājumu 2022. gada pirmajā pusē pret 2021. gada pirmo pusi.
Mierinājums Latvijai par dzimstības samazināšanos 2022. gada pirmajā pusē ir tāds, šis samazinājums izrādās lēnākais Baltijā un lēnāks arī kā Krievijā.