Baiba Lulle / Autori

Šleseršovs Arēnā Rīga pamudināja pārskatīt populāro animācijas filmu Simpsoni, jo, šķiet, tieši no tās šova veidotāji smēlušies idejas.

Pretēji pašas varas iepriekš sarakstītajām koncepcijām, ilgtermiņa attīstības stratēģijām, ar budžeta grozījumiem tiek ņemts nost tieši no tām grupām, kas uzskatītas par valsts nākotnes balstu. Griežot piemirsts arī par dažādu grupu solidaritātes principu, kas, vismaz vārdos, tika sludināts kā sociālās grupas asas reakcijas novērsējs.

Uz vispārējā valstiskā pesimisma fona Latvijā parādījušās pozitīvas emocijas, ticība un cerība – pateicoties Latvijas hokeja izlases sniegumam pasaules čempionātā hokejā.

Tatjana Verjē, Edgars Jaunups, Sandra Kalniete, Mārtiņš Zemītis, Aigars Štokenbergs, Inese Vaidere, Pēteris Viņķelis, Olafs Pulks, Artis Pabriks, Ervins Labanovskis, Pēteris Zilgalvis, Jānis Urbanovičs, Jānis Straume, Ansis Dobelis, Elīna Melngaile, Kārlis Šadurskis, Ainārs Latkovskis, Edgars Jansons, Atis Lejiņš, Mārtiņš Kālis...

Vispirms partijas bija gatavas saplosīt satiksmes ministra krēslu un tam piesietos beņķīšus, tad mētāja apkārt Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, tad strīdējās par LPP/LC un Godmaņa vēlamību vai nevēlamību valdībā.

Gluži vai kā ASV pirms valsts prezidenta vēlēšanām, arī Latvijā tika sarīkotas divu premjera amata kandidātu publiskas diskusijas, kas ļāva spriest par kandidātiem ne tikai partejiskās piederības, oficiālā CV un fasādes izskata kategorijās.

Daba tukšumu nemīl. Kamēr LTV un TV3 stīvējas ar seriāla Neprāta cena turpmāku pārraidīšanu, tā vietā jau radīts cits seriāls, arī tikai un vietējā pašmāju ražojuma un tikai latviešiem saprotamais.

"Apprecējos pirms pusotra gada. Vīrs dzer un sit mani, noņem visu naudu, nodzer un nospēlē, draud, ka nositīs! Man pieder dzīvoklis, kurā viņu deklarēju, tagad viņš mani dzen ārā! Vēlos šķirties!..."

Apsveicami, ka Labklājības ministrija (LM) un tās padotības iestādes ne tikai regulāri monitorē situāciju nodarbinātības jomā, bet par to arī informē medijus, tos bagātīgi aplaimojot ar aktuālo statistiku un informāciju par plānotajiem pasākumiem.

Politiķi cits pēc cita skandē atklāsmi, ka pārāk maz cilvēku iesaistās politikā, tikai skatās no malas un kritizē, kas arī esot viens no lielajiem sabiedrības neuzticēšanās iemesliem valsts varas institūtiem un atsevišķiem politiķiem. Pašam secinājumam nav ne vainas, tikai, pasakot A, vajadzētu pateikt arī B un piedāvāt sabiedrībai pieņemamu mehānismu, kā politikā iesaistīties, un vienlaikus analizēt nevēlēšanās iesaistīties politikā iemeslus.

Spēcīgākais karaspēks un centrālie resursi tiks virzīti uz Rīgu, reģioni vairāk vai mazāk kulsies paši, Eiroparlaments – tā jau tāda zemākā līga – šo vēlēšanu kandidāti labi ja tiek pamazām apzināti aizkulisēs.

Vēl pirms laika valdošie politiķi skandēja, ka ķeršanās klāt nodokļiem nav prāta darbs, to palielināšana automātiski nenozīmē lielāku naudas ieplūšanu valsts kasē.

Pirms referenduma vēlētājiem solīto "kvalitatīvo" Satversmes grozījumu vietā par Saeimas atlaišanas mehānismiem partijas pēc ilgākas pauzes demonstrē vien darbības imitāciju un nespēju vienoties un argumentēt.

Var jau saprast, ka šķobīgajā ekonomiskajā un finanšu situācijā visām valsts instancēm jāraujas melnām mutēm, bet, ja skaidrojošajam darbam, komunikācijai ar sabiedrību un uzticības tiltiņu mešanai netiks pievērsta pietiekama uzmanība, pārējam darbam būs maza jēga. Ja vispār būs. To lieku reizi apliecināja kārtējās baumas par lata devalvāciju.

Tikai tagad, apmēram divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas un lietas ierosināšanas, līdz ar Augstākās tiesas Senāta Balvu rajona Kubulu pagasta padomes bijušā priekšsēdētāja, Saeimas deputāta Jura Boldāna kasācijas sūdzības noraidīšanu pārtraukta algas izmaksāšana cilvēkam par darbu, kuru viņš nestrādāja.

Pie frakcijām vairs nepiederošo deputātu Visvaldi Lāci Saeima pirms nedēļas pazemināja amatā no Aizsardzības komisijas sekretāra uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu.

Lielām karotēm strebjot budžeta un ekonomiskās un nu jau arī draudošo finanšu krīzes putru, piemirstas citas pašu politiķu savulaik rosinātas lietas.

Likumdevēji atkal kā karstu kartupeli mētā politisko reklāmu uzraudzību, jo īpaši to, ko īsteno trešās personas. It kā gribas tās ierobežot un uzskaitīt, bet nezina – kā. Un tad radošajās mokās tiek piedāvāti ieroči, ar kuriem, sitot peli, var nosist kaķi. Tad peles varēs netraucēti dancot pa galdu.

Sešus gadus pēc darba grāmatiņu izskaušanas atkal uzbangojušas runas par to atjaunošanu. Vasarā šādus priekšlikumus izteica uzņēmēji un darba devēji, kas jautājumu nu cenšas atkal aktualizēt.

Es dotu valsts naudu nevis par katru partiju vēlēšanās saņemto vēlētāju balsi, bet gan par katru partijai piesaistīto cilvēku. Tas drīzāk ārstētu mūsu partiju sistēmas un demokrātijas kaites.

Pēdējā laikā augstās valsts amatpersonas aktīvi sacenšas biedēšanā, kura uzzīmēs baisāku nākamā gada iedzīvotāju un atsevišķu sabiedrības grupu materiālās situācijas ainu.

Daudzu eiropiešu neizpratni raisa jautājums, kāpēc Gruzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību bez Krievijas atzinusi arī tālā Centrālamerikas valsts Nikaragva?