Baiba Lulle / Autori

Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi fundamentālu spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei un arī citiem starptautiskajiem dokumentiem atzīst Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. ST atspēkojusi prasības iesniedzēju pārmetumus faktiski visos punktos (izņemot jautājumu par privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu, ko skatīs citā lietā): ir ievērotas tiesības uz izglītību, mazākumtautību identitātes saglabāšanu, nediskriminēšanu. Spriedums skaidrs un nepārsūdzams, bet ne mūžseno etnisko polemiku beidzošs un problēmas atrisinošs.

Rīt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) spriedīs, vai rīkot atkārtotu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursu un ko, iespējams, darīt citādi, vai gaidīt jauno Sabiedrisko mediju likumu, kurā valdes vietā paredzēts ģenerāldirektors. Par LTV valdes konkursa izgāšanās iemesliem, turpmākajiem scenārijiem, politisko spiedienu, veco un jauno spēku ietekmi NEPLP Neatkarīgās intervija ar padomes vadītāju Daci Ķezberi.

Noraidot pārmetumus par prieškvēlēšanu solījumu nepildīšanu, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis bilda, ka opozīcija «piesienas programmai», un kā «strauji padarītos» darbus uzskatīja jauno ministru no amatiem atbrīvotos cilvēkus. Ar šo bezkompromisu politisko tīrīšanu partijai veicas daudz labāk nekā ar programmas pildīšanu, līdzīgi arī citiem varas jaunieguvējiem. Jāsteidz sadalīt laupījums, pārņemt ietekmi, kas zina, cik ilgi šī dīvainā koalīcija darbosies!

KPV LV rindas pēc tās spilgtās, bezkaunīgi atraktīvās priekšvēlēšanu kampaņas, ar kuras palīdzību tika pievilināti partijas atbalstītāji vēlēšanās, kļuvušas acīmredzami šķidrākas. Bīstami šķidras.

Cerības uz apvienoto pašvaldību ekonomiskās varēšanas pieaugumu pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ir baltiem, kožu saēstiem diegiem šūtas.

Cik politisks vai nepolitisks ir bijis ministra Jura Pūces lēmums par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanu no amata, un kā tas ietekmēs abu pārstāvēto partiju izredzes maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visdrīzāk, šajā divkaujā uzvarētājs būs «upuris», bet – vai uzvara būs arī karā? Jāteic, upura izredzes palielina uzbrucēja pieļautās kļūdas.

Nauda nesmird, un jebkāds tās avots ir valstij pieņemams, ka tikai valsts budžets papildinās un tiek iegūta nauda problēmu risināšanai? Vai tomēr valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, kur galvenais ir peļņa? Šādas pārdomas rosināja Finanšu ministrijas (FM) aprēķins par to, kādu robu valsts budžetā iecirstu azartspēļu vietu slēgšana.

Par vēl līdz galam neizspēlēto politisko pokeru Valsts prezidenta, eirokomisāra izvēlē, Rīgas varas un pašvaldības uzraugošās ministrijas simbiotiskajās attiecībās, gaidāmo Rīgas mēra Nila Ušakova atbrīvošanu no amata un nosēšanos Eiroparlamentā līdz ar citiem politiķiem Neatkarīgās diskusija ar ekspertiem – Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ilgu Kreitusi un politologu, sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

«Eiropa ir nogurusi». Šādi ievadvārdi lasāmi Attīstībai/Par! (AP!) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu programmā. Palasot arī citas Saeimā ievēlēto partiju programmas, jāteic, ka mūsu partijas pēc kaujas par Saeimu ir vēl vairāk nogurušas.

Šķiet, premjers Krišjānis Kariņš un viņa koalīcijas partneri nesaprot, ka ticēšanas laiks priekšvēlēšanu solījumiem ir beidzies un jāsākas darīšanas laikam.

Nodokļu reforma, gada ienākumu deklarācijas ar grūti izprotamo nodokļa parāda vai pārmaksas aprēķinu izsauca karstu reformas kritiku, kuru vēl pastiprināja Tiesībsarga biroja un Latvijas Universitātes pētnieku pētījuma atklāsmes, ka virkne nabadzīgo tās rezultātā ir nevis ieguvēji, bet zaudētāji. Skaidrot situāciju, kā arī problēmu mazināšanos bērnu institūcijās un citās jomās Neatkarīgā aicināja tiesībsargu Juri Jansonu.

Virsstundu darba samaksas jomā iet kā fabulā par vezuma vilkšanu – katrs uz savu pusi, kamēr vezums nekust no vietas. Katram vezuma vilcējam savas intereses un sava taisnība – vai strīdu atkal spēs izšķirt tikai Satversmes tiesa (ST)?

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.

Tā nu izrādījies, ka jaunās varas sabiedrībā augstāk novērtētākie politiķi ir veco partiju pārstāvji, kamēr lielāko pārmaiņu lielākajiem solītājiem tauta zaudē ticību. Uzticības kredīts jau sācis pamatīgi dilt.

Cik glābjams ir Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS), cik tālu ar uzņēmuma reorganizāciju vai neizdevīgu līgumu piesegšanu gatavi iet uzņēmuma akcionāri un esošā valde, kādu kori diriģējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētais Aleksandrs Brandavs? Neatkarīgās intervija ar bijušo pašvaldības uzņēmuma pagaidu valdes vadītāju Anriju Matīsu, kurš amatā tika iecelts pērn decembrī pēc tam, kad KNAB sāka kriminālprocesu par RS iepirkumiem un tika aizturēts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka veselības aprūpe ir cilvēktiesības, nevis ekstra. Kā šo cilvēktiesību nodrošināšanu viņa sekmēs, esot amatā, padarot medicīnu pieejamāku – ar mazākām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, zemākām zāļu cenām, mainītu apdrošināto personu pakalpojumu grozu un sistēmu, ar mediķu pietiekamību un viņu normālu atalgojumu. Neatkarīgās intervija ar I. Viņķeli (Attīstībai/Par!).

Kāpēc Saeimas atbildīgās komisijas deputātus neapmierina labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) darbs, kādus uzlabojumus varētu un nevarētu sagaidīt labklājības jomā, kādi būtu darbi, kas jāpadara šodien, lai vismaz nākamgad situācija uzlabotos, Neatkarīgās intervija ar ilggadējo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andreju Klementjevu (Saskaņa).

Atverot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavoto gada ienākumu deklarācijas sagatavi, biju patīkami pārsteigta – 220 eiro nodokļu pārmaksa! Diemžēl ne visi deklarācijas iesniedzēji jutās tāpat – daudziem, kā lēsts, ap 60 000 strādājošo, aprēķināts nodokļu parāds desmitos, simtos, dažam pat tūkstošos eiro. Lai gan amatpersonas konsekventi izvairās šos cilvēkus dēvēt par parādniekiem, vārdu izvēle būtību nemaina un cilvēku sašutumu un neizpratni nemazina.

Latvijas politikā norisinās kārtējā ķīlnieku krīze. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš plāta rokas – naudas iepriekš apstiprinātajam pedagogu algu paaugstināšanas grafikam šā gada «tehniskajā» budžetā nav, ietaupīt no skolu tīkla reorganizācijas būtiski neizdodas – pedagogi kļuvuši par situācijas «ķīlniekiem».

Līdz šim nesekmīgie mēģinājumi partijām pasmelties vairāk naudas no valsts budžeta jaunās varas pārstāvjos varētu rast dzirdīgākas ausis. Kā nu ne – virkne tās pirmo soļu liecina nevis par rūpēm par tautu, bet varas resursu pārdali. Tauta pagaidīs.

Par iepriekšējās valdības atstāto mantojumu valsts budžetā cīņā ar ēnu ekonomiku un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un jaunās valdības jaunās politikas neesamību Neatkarīgās intervija ar bijušo finanšu ministri, pašlaik Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu.

Cerams, ka parlamentāriešu un valdības attieksme pret tiem savas personīgās dzīves, vajadzības un ambīcijas malā nolikušajiem cilvēkiem, kas kopj bērnus invalīdus, nepaliks tajā stadijā, ko aprakstījis Eduards Veidenbaums: «Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi: Dzird par grūtdienīšu raudām, Tūdaļ kabatā bāž roku, Izvelk savu – nēzdodziņu».