“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.
Par to, kāpēc šī valdība ir iestigusi un kāpēc premjerei Siliņai ir nesekmīgs vērtējums, par to, kāpēc ministri valdības sēžu laikā “sēž” telefonos un kāpēc Briškens ir ideāls ministrs – un vēl par daudz ko citu intervijā ar politologu Filipu Rajevski.
Divi melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt Food” mugursomām uz pleciem nodemonstrēja perfektu attieksmi pret ēstgribētājiem: viens no viņiem izņēma no mugursomas kaut ko no ēdiena, kas jāpiegādā pasūtītājam, otrs tikmēr knakstījās gar savām ģenitālijām. Joprojām vēlaties saņemt garšīgos ēdienus no kurjeriem “boltiem” un kurjeriem “woltiem”?
“Mūzikas akadēmijā morālā gaisotne šobrīd ir smaga,” teic kāda akadēmijas darbiniece, kura kategoriski nevēlējās publiskot savu vārdu, jo baidās to darīt: tad varot būt represijas līdz pat atlaišanai no darba. Baidās, jo tagad ikvienam ir iespējams apmelot ikvienu, balstoties tikai uz tenkām. Situāciju noskaidrot ir neiespējami: neviens nevēlas neko publiski stāstīt. Taču ir zināms, ka 2. oktobrī notiks tiesas sēde, kurā skatīs no akadēmijas padzītā pasniedzēja un diriģenta Māra Kupča lietu. Un padzina viņu par it kā notikušu seksuālo uzmākšanos.
“Izglāb mani! Mums ir dots laiks – viens mēnesis… Aizkrauklē tiek likvidēta kaķu biedrība “Felida”, jo pašvaldību neinteresē šo kaķīšu liktenis,” tīmeklī atrodam sūru ierakstu un kaķu skumjās acis, kas lūdz – izglāb mani! Ikviens, kuram sirds krūtīs, zina, cik reizēm ir grūti izglābt dzīvniekus. Bet glābšanu mūsu mazie brāļi ir pelnījuši tikpat daudz kā cilvēki. Vienkāršāk, protams, ir novērsties. Kāda situācija ir Aizkrauklē – novēršanās vai palīdzība?
“Vai sabiedroto iznīcinātāji netiek izmantoti Krievijas dronu notriekšanai tāpēc, ka tas ir ļoti dārgs “prieks”?” – mums lasītāji uzdod šādus jautājumus. Ko nozīmē militārā lidaparāta gaisa operācija un cik tā izmaksā – skaidro Juris Dalbiņš, NBS komandieris no 1994. līdz 1998. gadam, patlaban – atvaļināts pulkvedis.
Tīmeklī piektdien, 13. septembrī, izplatījās ziņa: sestdien visiem jābūt gataviem, ka visā Latvijā uz nenoteiktu laiku pazudīšot elektroapgāde. Tas esot saistīts ar to, ka Kaļiņingradas apgabals tikšot atslēgts no Eiropas elektrotīkla. Tāpēc: pielejiet pilnas degvielas bākas, pielādējiet telefonus, salejiet burkās ūdeni utt. Visticamāk: melu ziņa panikas celšanai, kārtējais hibrīdkara elements. Skaidrojam patiesību Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Nīderlande un Lielbritānija jau ir atļāvušas Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes. ASV joprojām kavējas. Kāpēc? NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts šo situāciju skaidro ar ASV priekšvēlēšanu cīņu, kas ir visai asa. Par to un par daudz ko citu – mūsu saruna.
Ir nopietnas cerības, ka ukraiņiem beidzot atļaus izmantot tālas darbības raķetes, kas sasniegs mērķus dziļāk Krievijā. Vai tas mainīs kara gaitu un dos stratēģiskus panākumus? Par to “Neatkarīgajai” stāsta divi militārie speciālisti – Jānis Garisons un Juris Maklakovs.
Vai daugavpilieši biežāk paceļ acis uz debesīm? Nē, ne tāpēc, ka mākoņus tur gribētu saskaitīt, bet lai pārliecinātos, ka tur no Baltkrievijas nelido kāds “nomaldījies” drons. Un kā jūtas ludzānieši? Un kas mūs sagaida nākotnē?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs komentē “Neatkarīgajai” sestdien Latvijā ielidojušā drona konsekvences, mūsu aizsardzības spēku iespējas un nākotni.
Nacionālo bruņoto spēku vadība pirmdien paziņoja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. Tas NATO valsts teritorijā mierīgi nolidoja ap 100 kilometriem, tādējādi testējot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas acīmredzami ir nekāda.
Publikācija “Neatkarīgajā” par Nacionālo mākslu vidusskolas jauniecelto direktori Jolantu Vjaksi izsauca rezonansi ne tikai šīs skolas pedagogu rindās, bet arī izglītības sistēmā iesaistītajos.
Pēteris Sproģis, bīskaps emeritus, Tēva dienā runā par saviem bērniem; par to, cik nozīmīgi ir saprast, kas ir svarīgākais katra cilvēka dzīvē; ko nozīmē tēvs; ko nozīmē – nezaudēt izpratni, kas ir sieviete un kas – vīrietis.
Par to, vai virs ministra Briškena galvas savelkas melni mākoņi, par to, vai mums “jāpavelkas” uz ambīcijām par lielāko aviokompāniju Ziemeļeiropā, par to, kā padomju un valžu locekļi pāriet no vienas treknas siles uz nākamo, par Latvijas tiesiskuma atavismiem un par to, kāpēc igauņi par mums smejas, kā arī par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar sociologu Aigaru Freimani.
“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?
No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns sarunā ar “Neatkarīgo” izstāsta daudz interesanta par šīm mācībām.
No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”
“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?
Krievija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991. gada 24. augustā, taču Krievijas karaspēks no mūsu valsts tika izvests pirms 30 gadiem – tikai 1994. gada 31. augustā. Tās bija padomju okupācijas īstās beigas, un tikai šis beigu punkts deva iespēju Latvijai iestāties ES un NATO. Līdz tam Latvijā bāzējās no 50 000, iespējams, līdz pat 100 000 krievu militārpersonu (to skaits nemitīgi mainījās), karaspēka daļas atradās 24 no 26 administratīvajiem Latvijas rajoniem. Šis melnais pūlis bija reāls drauds mūsu neatkarībai. Krievijas armijas izvešana nenotika vienkārši.
1994. gada 31. augusts ir atzīmējams kā svētku diena: ir pagājuši 30 gadi kopš krievu armijas izvešanas no Latvijas. Negāja viegli, tomēr pat krievu propagandisti sūrojas, ka pārāk vienkārši viss noticis, vajadzēja iespītēties un nepamest okupētās Baltijas valstis.
Nav skaidrs, kāpēc ASV neļauj ukraiņiem veikt triecienus pa tālākiem mērķiem, kas atrodas Krievijā. Iestājies pamanāms jūklis: vienubrīd amerikāņi it kā atļauj ukraiņiem mērķēt un šaut uz Krievijā esošiem militārajiem objektiem, citubrīd tas tiek noliegts. Kas īsti notiek? Par to runājam ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.