Ilze Veģe / Autori

Izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, paredzot jaunu prasību par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) piemērošanu arī mopēdiem un specializētajiem tūristu transportlīdzekļiem.

Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (Saskaņas centrs), kuram ir problēmas ar valsts valodas lietošanu, šodien pirmo reizi devās Saeimas tribīnē, lai runātu par iesniegtajām likumdošanas izmaiņām.

Saeimas šodien bez jebkādām debatēm un vilcināšanās pirmajā lasījumā atbalstīja valdības sagatavotos grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2011. gadam". Plānots, ka otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima šo dokumentu varētu pieņemt jau pēc nedēļas, t.i., 14.aprīlī.

Saeima šorīt noraidīja Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kas tostarp paredzēja tautas vēlētu prezidentu.

Parlamenta Juridiskā komisija lūgs visām Saeimas frakcijām divu nedēļu laikā izteikt viedokli par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātajām prezidenta pilnvaru izmaiņām, kā arī konceptuālu skatījumu par prezidenta vēlēšanu sistēmas nodošanu tautai, Neatkarīgajai apliecināja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība), kuras vadībā vakar sākts darbs pie Satversmes grozījumiem.

Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtos parakstus par izglītību latviešu valodā. Savukārt par krievu valodu kā otru valsts valodu parakstus nodevuši pieci tūkstoši iedzīvotāju, un krievu valodas aizstāvji ir pārliecināti, ka līdz 9. maija Uzvaras svētkiem tiks savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu, lai rosinātu tālāko procedūru krievu valodas nostiprināšanai Satversmē. Tāpat drīz vien varētu sākties parakstu vākšana arī par grozījumiem Satversmē, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Parlaments sācis darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nosakot kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie latvieši un viņu pēcnācēji būs tiesīgi iegūt dubultpilsonību. Tiesa, dubultpilsonība varētu nebūt vienīgais smagais jautājums, ko šī likuma kontekstā nāksies skatīt deputātiem. Kreisi orientētie spēki jau pieteikuši vēlmi Pilsonības likuma ietvaros risināt arī nepilsoņu bērnu reģistrācijas jautājumu.

Vairāk nekā 40 pasaules valstis nolēmušas turpināt militāro operāciju Lībijā, kā arī izveidot starptautisku koordinācijas grupu, kas izstrādātu plānu par Lībijas nākotni pēc Muammara Kadāfi režīma krišanas.

19. aprīlī pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izklāstīs savu darbības programmu nākamajiem četriem gadiem. Ap šo laiku kopīgu tikšanos ar V. Zatleru plāno arī abi koalīcijas spēki, t. i., apvienība Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība.

Strukturālo reformu koncepcija noslīkusi dažādu birokrātisku solījumu gūzmā, tā arī nesniedzot atbildes uz konkrētiem jautājumiem: kā tiks mazināts ierēdņu aparāts, kur valsts taupīs budžeta līdzekļus, no kādām funkcijām tā gatava atteikties un tamlīdzīgi.

Pēdējo mēnešu laikā Ministru kabinets nenogurdināmi piesauc strukturālās reformas, kas ļaušot atslābināt nodokļu slogu un prātīgāk tērēt budžeta naudu, tomēr valdība joprojām nespēj skaidri definēt, kas jau ir izdarīts un kādi ir turpmākie plāni.

Publicēti pirmie fotoattēli no Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni orģijām, kam dots nosaukums "Bunga banga". Tā vēsta portāls news.ru, atsaucoties uz britu laikrakstu The Daily Telegraph. Apsūdzošajos failos, kas tika atrasti premjera klēpjdatoros un kamerās, redzamas desmitiem sieviešu, kas apmeklēja S. Berluskoni villu.

2012. gada valsts budžeta konsolidācijas kopīgās aprises būs zināmam pēc tam, kad Latvijā darbu beigs starptautisko aizdevēju misija, kas mūsu valstī ieradīsies aprīļa sākumā. To šorīt medijiem apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeima izveidoja īpašu izmeklēšanas komisiju, kas pētīs Parex bankas restrukturizāciju, tomēr deputāti neslēpj, ka, lai arī jautājums ir ļoti svarīgs un saistās ar simtiem miljonu latu, politiķu diametrāli pretējie uzskati komisijas darbu varētu padarīt destruktīvu.

Lai gan pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers nācis klajā ar paziņojumu, ka ir gatavs kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, vasarā gaidāmo prezidenta vēlēšanu scenārijs joprojām ir visnotaļ neskaidrs: koalīcijas partijas nedz skaidri apliecina atbalstu V. Zatleram, nedz izvirza kādu citu pretendentu, mēģinot šo vilcināšanos pamatot arī ar savstarpēju neuzticību.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska nonākšana Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta krēslā politiskajā vidē radījusi dažādu attieksmi. Daļa parlamentāriešu to uzskata par klaji nekorektu rīcību, kas vēl vairāk palielinās banku spiedienu uz likumdevējiem, un pat tie politiķi, kuri šajā darbības jomu maiņā nesaskata neko nosodošu, tomēr atzīst, ka līdz ar M. Bičevska pāriešanu ierakumu otrajā pusē banku lobijs jūtami nostiprināsies.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nolēmusi pārcelt Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa sabiedriskās padomes izveidi. Lai gan sākotnēji tika plānots, ka šī komisija sāks savu darbu jau marta sākumā un vērtēs potenciālos Valsts prezidenta amata kandidātus, šodien S. Āboltiņa paziņoja, ka padomes izveide atlikta līdz rudenim.

Politologi ir pārliecināti, ka sabiedrība pašreizējo Valts prezidentu Valdi Zatleru uzskata par labāko kandidātu uz augsto amatu tikai tāpēc, ka publiskai apspriešanai vēl nav nodoti citi pretendenti.

Saeima vērtēs opozīcijas pārmetumus ekonomikas ministram Artim Kamparam par viņa nekompetenci saistībā ar datu drošības pārkāpumiem tautas skaitīšanas procesā. Tikmēr pats ekonomikas ministrs ir uzdevis sākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija atbildīgas par tautas skaitīšanas procesa risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu.

Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa atkal un atkal atliek solījumus atklāt Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanas komitejas sastāvu. Arī pārējās partijas prezidentūras sakarā gan pagaidām klusē, neatklājot, kādus kandidātus apspriež kuluāros.

Gan partija Visu Latvijai! (VL!), gan vakar no tās aizgājušais Saeimas deputāts Visvaldis Lācis dzelžaini nevēlas izpaust domstarpību iemeslu. VL! līderis Raivis Dzintars šo klusēšanu sauc par «džentlmenisku vienošanos», taču politiskajos kuluāros baumo, ka domstarpības esot par V. Lāča parlamentāriešiem piešķiramajām kompensācijām.

Valsts budžeta ieņēmumi gada pirmajos divos mēnešos bijuši 572,7 miljoni latu, bet izdevumi – 696,3 miljoni latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 123,6 miljonus latu liels deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati. Kopumā nodokļu iekasēšana sokas veiksmīgi, jo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto ieņēmumu plāns februārī izpildīts par 103,5%, bet janvārī – par 113,5%.