Ilze Zonne / Autori

Dodoties piknikā vai laivu braucienā, uz zaļumballi vai jebkuru citu pasākumu, kas saistīts ar uzturēšanos brīvā dabā, jāatceras paņemt līdzi kaut ko pret odiem. Jo nejaukie kukaiņi būs klāt kā likts.

Žurnālā Māja jau vairākkārt stāstīts par gēnu testiem, kurus veic akreditēta klīniski diagnostiskā laboratorija GenEra. Tagad izmeklējumu klāstu papildinājušas jaunas analīzes. Kādas tās ir un kādam nolūkam tiek veiktas – stāsta laboratorijas vadītāja Inta Vasiļjeva un SIA GenEra valdes priekšsēdētājs Juris Šteinbergs.

Bērnu traumatisma rādītāji Latvijā joprojām liek bažīties gan ekspertiem, gan vecākiem. Vismazāk raizējas paši bērni, jo viņi bieži vien neapzinās savas rīcības sekas. Dzirdot par kārtējo gadījumu, kad mazulis applaucējies, sniedzoties pēc karstas tējas krūzes, kas atstāta pārāk tuvu galda malai, vai guvis kādu traumu rotaļu laukumā, mēs reaģējam dažādi.

«Cilvēki zina, ka uz organismu kaitīgu iespaidu atstāj izplūdes gāzes vai dažādas ķīmiskas vielas, ko izmanto rūpniecībā, lauksaimniecībā un celtniecībā. Tajā pašā laikā arī katrā vidusmēra iedzīvotāju mājoklī ir diezgan daudz dažādu ķīmisku vielu, kuras viņi nemaz par tādām neuzskata,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma valdes priekšsēdētājs.

Dzirdes traucējumi ir viena no pasaulē izplatītākajām veselības problēmām, taču daudzi cilvēki nesteidzas to tūlīt risināt. Izpētīts, ka vidēji paiet septiņi gadi, līdz viņi meklē dzirdes speciālistu palīdzību, nereti tuvinieku mudināti. Sākot lietot dzirdes tehnoloģijas, absolūtais vairākums atzīst, ka dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Arī Latvijā ir ne mazums cilvēku, kuriem aktuāls jautājums par dzirdes rehabilitāciju.

Vēl pirms pāris gadiem cilvēki, ierodoties uz ādas veidojumu izmeklēšanu ar dermatoskopijas metodi, ārsta kabinetā lūkojās apkārt: kur tad ir tas dermatoskops? Daži juta skepsi, kad domātā lielgabarīta aparāta vietā dermatologs ņēma rokā pavisam nelielu ierīci, kas atgādina lupu, kaut ko pagaismoja un pavēstīja labas vai ne tik labas ziņas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs ir Galvas un kakla ķirurģijas nodaļa. Kādus pacientus tur ārstē un kādas ir viņu izredzes – par to mūsu saruna ar nodaļas vadītāju Juri Tāru. Kā jau liecina nodaļas nosaukums, šeit ārstē galvas un kakla audzējus.

Ādas vēzis varbūt ir pēdējais, par ko gribas domāt, gaidot saulainu vasaru. Tomēr tas uzglūn. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstība ar dažādām ādas vēža formām Latvijā arvien pieaug, turklāt pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas – melanomas – 15 gadu laikā mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies.

Jūs jau zināt, ka arī veselīga uztura jomā ir sava mode: laiku pa laikam te viens, te cits produkts tiek pasludināts par īpaši vērtīgu, bet jau nākamajā sezonā topā nonāk kāds cits. Savukārt spirulīna veselīgu produktu sarakstā iekarojusi paliekošas pozīcijas. Vēl pirms gadiem desmit spirulīnas nosaukums vairumam Latvijas iedzīvotāju neizteica gandrīz neko. Vēlāk, arvien biežāk ievērojot šo sastāvdaļu dažādos veselību veicinošos produktos, patērētāji sāka par to interesēties vairāk, un tagad jau daudzi zina, ka spirulīna ir zilzaļa siltūdeņu mikroaļģe, kas izcili bagāta ar vērtīgām uzturvielām. Savu nosaukumu tā ieguvusi, pateicoties spirālveida formai. Reizēm spirulīna tiek dēvēta par nākotnes produktu un zaļo zeltu.

Mediķi ne velti apgalvo, ka stress ir šī gadsimta pats nozīmīgākais slimību rašanās cēlonis. Nopietnu iespaidu tas atstāj arī uz sirds un asinsvadu slimībām. Par to saruna ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu Andri Skridi.

Ar vārdu «gulta» cilvēki visbiežāk saprot vienu kopumu un neiedomājas par to, ka gulta sastāv no trim galvenajām daļām. «Ir rāmis, uz kura viss balstās, ir restes, uz kā tiek likts matracis, un trešā daļa – pats matracis. Rāmis ir tas, ko cilvēki redz un novērtē, bet tieši pārējās divas daļas nodrošina gulētāja sajūtas,» stāsta veikala Matracis Tev vadītājs Māris Kalniņš. Čehijas ražotājs Gumotex pazīstams Eiropas tirgū jau vairāk nekā 60 gadus un iemantojis labu reputāciju. Zīmola jaunais nosaukums ir Moravia Komfort. Iespējams izgatavot jebkura izmēra matraci un nodrošināt tam arī atbilstošas restes un rāmi.

Interese par svara samazināšanas paņēmieniem ir noturīga, un allaž atrodas kāds, kurš notic izplatītāju solījumiem desmit dienu laikā atbrīvot klientu no desmit liekiem kilogramiem, neliekot mainīt ēšanas un dzīvesveida paradumus. «Loģiski domājošiem cilvēkiem tomēr ir skaidrs, ka nav tādu brīnumlīdzekļu, kas ļautu dažās dienās zaudēt liekos kilogramus, kas krāti gadiem,» norāda ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos Pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Pēc skleroterapijas, gaidot bērnu, darbā, sportā...Visās minētajās situācijās tiek valkātas kompresijas zeķes. Ko tās dod, kādi ir kompresijas zeķu veidi, kādos gadījumos tās ir obligātas un kādos – vienkārši ieteicamas – par to Māja izvaicāja Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgu flebologu Retu Vīgantu.

Ērce – mazs kukainītis, kas spēj radīt lielas nepatikšanas. Cilvēki, kuri reiz izslimojuši ērču pārnēsātās infekcijas slimības, parasti iesaka citiem neriskēt un darīt visu iespējamo, lai no tām izsargātos. Šobrīd ērču aktivitātes sezona jau sākusies, turklāt nav pamata cerēt, ka ērču būs maz, jo aizvadīto silto ziemu tās pārlaidušas viegli.

Vai zinājāt, ka 70% no hroniskām sāpēm ir tieši muguras sāpes? Statistikas dati gan ir vājš mierinājums muguras sāpju mocītajiem, bet var dot vielu pārdomām pārējiem, arī tiem, kuri visgudri klāsta, ka sāpes esot tikai galvā. «Tam es nekādā gadījumā nepiekrītu,» saka Lāzermedicīnas klīnikas anestezioloģe, reanimatoloģe un algoloģe, medicīnas zinātņu doktore Iveta Golubovska.

Vai zināt, ka marta trešā ceturtdiena ir Pasaules Nieru diena? Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību nieru nozīmei mūsu organismā un tam, kas darāms, lai nieres būtu veselas. Pasaules Nieru diena notiek kopš 2006. gada, un ikreiz tai tiek izraudzīta jauna devīze, šogad: «Nieru veselība visiem». Tam, kurš ir labi informēts un pastāvīgi rūpējas par savu veselību, šāda speciāla diena varbūt arī nebūtu vajadzīga, taču samērā daudzi cilvēki zina vien to, ka nieres viņiem ir divas.

Plūškoks Latvijas iedzīvotājiem lielākoties vēl pasvešs, kaut arī redzēts – ja ne kādā dārzā, tad vismaz bildēs. Interese par plūškoku aug ne tikai dārzkopju aprindās, bet arī veselīgu produktu cienītāju vidū, jo tas ir viens no pasaulē pazīstamākajiem ārstniecības augiem.

Žāvēti augļi vienlīdz labi noder aizņemtajiem un garlaikotajiem, fiziski aktīvajiem un dīvānā zvilnētājiem, pavārmākslas meistariem un tiem, kurus virtuvē labāk neielaist. Iespējas patiešām plašas: ēst vienkārši tāpat, likt kompotā, ziemīgā tējā vai karstvīnā, cept kēksus, pudiņus un augļu maizes, pievienot gaļas un dārzeņu ēdieniem, sacepumiem, sautējumiem vai dažnedažādiem virumiem. Nereti dzirdam arī aicinājumu neveselīgos saldumus aizstāt ar žāvētiem augļiem – dabas dotām konfektēm.

Tuvredzības korekcijas metodi, kuras zinātniskais nosaukums ir ortokeratoloģija, lietotāji sauc vienkārši par nakts lēcām.

Ar veselīgu uzturu ir tā: jo vairāk tu par to interesējies un lasi, jo vairāk rodas jautājumu un šaubu. Ļoti jau gribētos salikt pa plauktiņiem – tas veselīgs, tas neveselīgs, un viss. Bet nāk jauni atklājumi, jauni uzskati, izplatās jaunas kaites, mainās cilvēku dzīvesveids un produktu apstrādes tehnoloģijas, un tas atstāj pēdas arī speciālistu atzinumos par to, ko katrs produkts dod veselībai un cik daudz to ieteicams patērēt.

Nēģi ir produkts, kurš spēj ļoti garšot vai ļoti negaršot un radīt tik spēcīgas gastronomiskas kaislības kā reti kurš cits.

Atšķirībā no mūsdienām, kad ar vārdu «sviests» sarunu valodā apzīmē kaut ko nejēdzīgu un nesakarīgu, senāk tam šādas nozīmes nebija. Ja teica: iet kā pa sviestu, tas nozīmēja – iet labi, viss sokas gludi un saskanīgi.