Ilze Zonne / Autori

Gāju, gāju, paslīdēju, atjēdzos ieģipsēts... tik īss situācijas raksturojums ir vienīgi anekdotēs. Tie, kuriem šoziem jau iznācis satraumēties, nelaimīgi krītot slidenajās ielās, gan zinās teikt, ka dzīvē viss nav tik vienkārši. Anekdotes nestāsta par sāpēm, ilgo ārstēšanos, izjukušiem plāniem, materiāliem zaudējumiem un negatīvo emociju gūzmu, ko šāda trauma nes sev līdzi realitātē.

At­šķi­rī­bā no da­žā­dos sa­mu­dži­nā­tos vār­dos dē­vē­tām me­to­dēm mū­zi­kas te­ra­pi­ja iz­klau­sās sa­pro­ta­ma: acīm­re­dzot tā ār­stē ar mū­zi­ku. Bet, kā īs­ti tas no­tiek un ar kā­du mēr­ķi, dau­dziem nav skaidrs.

Ko va­rē­tu ap­ēst, lai uz­la­bo­tu sa­vu no­ska­ņo­ju­mu? Psiho­lo­gi sa­ka: ja tā­da do­ma nāk prā­tā pā­rāk bie­ži – esiet uz­ma­nī­gi, jo stre­sa, kreņ­ķu un da­žā­du pro­blē­mu no­ēša­na nav labs ri­si­nā­jums, lai tik­tu ar tām ga­lā. Ta­ču šo­reiz nav ru­na par sis­te­mā­tis­ku pār­ēša­nos, glāb­jo­ties no sprie­dzes dar­bā, vai par pus­tor­tes no­tie­sā­ša­nu, lai at­gū­tu sirds­mie­ru pēc ne­veik­smēm mī­las fron­tē. Cil­vē­ki, ku­ri pie­vērš lie­lu uz­ma­nī­bu tam, ko ēd, zi­na no pie­re­dzes, ka da­ži pro­duk­ti uz­la­bo ga­ra­stā­vok­li vai­rāk ne­kā ci­ti. Rei­zēm pa­ma­to­ju­mu tam at­rod arī pēt­nie­ki.

Jau pērn Māja līdz ar citiem medijiem informēja, ka 2015. gads Latvijā pasludināts par Pretvēža gadu. Onkoloģisko slimību pacientu organizāciju pārstāvji un mediķi, kuri viņus ārstē un aprūpē, pauda cerību, ka tobrīd vēl topošā valdība izpratīs stāvokļa nopietnību: saslimstība ar vēzi valstī turpina pieaugt, joprojām augsts īpatsvars ir vēlīnās stadijās atklātiem gadījumiem, turklāt Latvija atpaliek no citām Eiropas valstīm mūsdienīgu medikamentu lietošanā, ārstējot ļaundabīgos audzējus.

Sistematizēt ēdājus kaut kādās kategorijās ir sarežģīts uzdevums, bet tā pavisam vienkāršoti pieejot: ir konservatīvie un inovatīvie ēdāji.

He­mo­ro­idā­lā sli­mī­ba lie­lā­kā vai ma­zā­kā mē­rā bo­jā dzī­ves kva­li­tā­ti gan­drīz pus­ei eiro­pie­šu, un Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji ša­jā zi­ņā nav iz­ņē­mums. Me­di­cī­na mek­lē šai ak­tu­āla­jai pro­blē­mai ar­vien jaun­us ri­si­nā­ju­mus, sā­kot no zā­lēm un bei­dzot ar ope­rā­ci­jām.

Kaut ko par Dakteriem Klauniem Latvijā nu jau dzirdējis katrs, arī gada nogalē ekrānos nereti redzēja pazibam ļaudis ar sarkanajiem klaunu deguniem. Mājai radās interese par to, kas īsti ir Dr. Klauni un kā viņi strādā ikdienā. Gatavojoties šai sarunai, pajautājām dažiem nejauši sastaptiem cilvēkiem, ko viņi zina par Dr. Klauniem. Daži domāja, ka tie ir ārsti, citi – ka medmāsas vai medicīnas studenti, vēl citi minēja, ka tā laikam piepelnoties iesācēji aktieri, bet droši nezināja neviens.

Ne­trūkst cil­vē­ku, ku­ri ga­du­mi­jā zem eg­lī­tes at­ra­da uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus. Vi­ņi šo dā­va­nu dro­ši vien at­zi­na par no­de­rī­gu un uz­tvē­ra kā la­bas ve­se­lī­bas vē­lē­ju­mu no dā­vi­nā­tā­ja.

Līdz­jū­tī­gus ska­tie­nus dzim­tas pul­cē­ša­nās rei­zē iz­pel­nās cil­vēks, ku­ram ir dzir­des pro­blē­mas: viņš it kā at­ro­das šeit, starp sa­vē­jiem, bet ta­jā pa­šā lai­kā jū­tas izo­lēts. Šis ģi­me­nes lo­cek­lis, vis­bie­žāk – cil­vēks cie­nī­ja­mā ve­cu­mā, bet rei­zēm arī jauns, glu­ži vien­kār­ši ne­spēj sa­dzir­dēt, ko ci­ti sa­ka. Trok­šņai­nā vi­de vēl vai­rāk ap­grū­ti­na dzir­da­mī­bu, ne­ko ne­līdz arī pār­jau­tā­ša­na, un ga­lu ga­lā viņš vairs ne­mē­ģi­na ie­sais­tī­ties sa­ru­nās un kļūst ar­vien skum­jāks...

Kāds Ad­ven­tes lai­kā pie­vēr­šas ga­rī­gām lie­tām, kāds cen­šas sa­kār­tot prā­tu, un vien­lai­kus der pa­do­māt arī par mie­su. «Šīs lie­tas ir vērts ska­tīt ne­vis at­rau­ti ci­tu no ci­tas, bet gan ko­pu­mā, kā to da­ra ķī­nie­šu me­di­cī­na,» sa­ka aku­pun­ktū­ras ār­ste un ģi­me­nes ār­ste Da­na Mi­si­ņa (klī­ni­ka Ķī­nie­šu me­di­cī­na). As­pek­ti te var būt vis­da­žā­dā­kie, bet šo­reiz pie­vēr­sī­si­mies vie­nam kon­krē­tam – mū­su ķer­me­ņa ma­sai. Gai­dot svēt­kus, šis jau­tā­jums ir ak­tu­āls dau­dziem cil­vē­kiem, gan tiem, ku­ri at­klā­ju­ši, ka ie­ce­rē­tais svēt­ku tērps kļu­vis par šau­ru, gan tiem, ku­ri ar ba­žām do­mā par tra­di­ci­onā­la­jiem de­vi­ņiem Zie­mas­svēt­ku ēdie­niem, kas draud at­nest gre­mo­ša­nas pro­blē­mas un vēl kā­du lie­ku ki­lo­gra­mu. Bet ne­drīkst aiz­mirst, ka lie­kais svars un ap­tau­ko­ša­nās ra­da ve­se­lī­bai arī ilg­ter­mi­ņa drau­dus, kas ir daudz no­piet­nā­ki par vē­der­grai­zēm.

Kad ies­nas pie­me­tas, jā­os­ta kar­sta mai­ze, arī zvir­bu­ļu mēs­li, ap de­gu­nu jā­ap­sien kar­sti kā­pos­ti – vēs­ta tau­tas ti­cē­jums. Ir vēl sav­da­bī­gā­ki ie­tei­ku­mi, pie­mē­ram, sa­de­dzi­nāt zi­lu dzi­ju un pel­nus ie­kai­sīt de­gu­nā vai arī pī­pēt nāt­ru stub­lā­jus. Fol­klo­ras pa­do­mus gan ne­iz­man­to­sim prak­tis­ki, bet tie lie­ci­na, ka arī mū­su sen­či ir pa­zi­nu­ši ies­nas. Grū­ti spriest, cik bie­ži tās pie­mek­lē­ja ļau­dis pirms vai­rā­kiem gad­sim­tiem, bet šo­dien ap­rē­ķi­nāts, ka mū­su kli­ma­tā katrs cil­vēks ar šo pro­blē­mu sa­ska­ras di­vas līdz pie­cas rei­zes ga­dā.

Mēs gai­dām svēt­kus un lab­prāt vē­la­mies tos pa­stiept ga­ru­mā, tā­pēc Zie­mas­svēt­kiem un jaun­ā ga­da gai­dī­ša­nai vel­tī­ti pa­sā­ku­mi tiek rī­ko­ti vi­su de­cem­bri un ne­re­ti tur­pi­nās vēl jan­vā­rī. Un, ko tur lieg­ties, kur svēt­ki, tur arī ba­gā­tī­ga mal­tī­te ar sal­diem un trek­niem ēdie­niem, kā arī kāds stip­rāks malks. Ga­ta­vo­ša­nās svēt­kiem ir arī at­tais­no­jums vai drī­zāk ie­gansts ne­do­ties uz vin­gro­ša­nu. Tās vie­tā sa­nāk kro­siņš pa vei­ka­liem, dā­va­nas mek­lē­jot. Bie­ži mēdz ga­dī­ties, ka no ļau­žu pil­na­jām tirdz­nie­cī­bas vie­tām tiek pār­nests arī kāds elp­ce­ļu vī­russ, bet, tā kā nav lai­ka ļau­ties sli­mī­bai, cil­vē­ki cen­šas to ie­dzīt pa­grī­dē, lie­to­jot zā­les, kas no­māc trau­cē­jo­šos sim­pto­mus. Cits iz­vē­las at­mest tam vis­am ar ro­ku un do­ties ce­ļo­ju­mā uz tā­lām zem­ēm, lai iz­bau­dī­tu ek­so­ti­ku. Ko par to vi­su sa­cīs ak­nas?

Cienītāji iesaka: dzer kakao, kad esi saaukstējies, noguris vai noskumis, vakarā dzer to, lai labāk aizmigtu, bet no rīta – lai labāk pamostos. Un ir tikai viens veids, lai noskaidrotu, vai tas tiesa, – dzert kakao!

Kādas tur brokastis – iedzeru kafiju vai tēju un steidzos uz darbu, saka daudzi aktīvi strādājoši cilvēki.

Suņi un kaķi daudzējādā ziņā ir līdzīgi saviem saimniekiem, arī viņiem tāpat kā cilvēkiem vajadzīga laba dzīves kvalitāte un laba veselība, zināmas ērtības un drošība. Par dažiem risinājumiem, kas ļauj uzlabot šos mājas mīluļiem tik svarīgos dzīves aspektus, stāsta eksperte Vineta Damberga.

Pienā ir vairākas cilvēka organismam vērtīgas vielas.

14. novembris ir Pasaules diabēta diena, kura pēc Starptautiskās diabēta federācijas un Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvas tiek rīkota kopš 1991. gada. Tieši šis datums izvēlēts par godu Frederikam Bantingam, vienam no insulīna atklājējiem, kurš dzimis 14. novembrī. Šī diena domāta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai ļoti izplatītajai slimībai.

Dateles sauc arī par tuksneša maizi un dzīvības ogām, jo tās spēj nodrošināt cilvēku ar daudzām svarīgām uzturvielām.

Prātīgi sastādīta ēdienkarte palīdz saglabāt labu veselību arī cienījamā vecumā. Pat ja maciņš paplāns, savu iespēju robežās jācenšas, lai uzturs būtu sabalansēts un daudzveidīgs. Zināmu vietu tajā ieņem arī piena produkti.

Dabas noteiktā kārtība ir tāda, ka viena minerālviela vienlaikus iesaistīta daudzās organisma norisēs. Piemēram, magnijam mūsu organismā ir ap trijiem simtiem funkciju un tā trūkumam var būt daudzveidīgas, ne vienmēr uzreiz saprotamas izpausmes. Diez vai kādam ir vēlēšanās tās izbaudīt uz savas ādas, tāpēc ir vērts diendienā rūpēties, lai magnija uzņemšana vienmēr būtu pietiekama.

Reimatoīdais artrīts ir autoimūna slimība, kas skar gan jaunus cilvēkus, gan sirmgalvjus. Daudzi lasītāji droši vien jau zina, ka par reimatoīdo artrītu var liecināt locītavu sāpes un pietūkums sīkajās roku un kāju locītavās, stīvums un kustību ierobežojumi. Pirmais likumsakarīgais solis ar šādām sūdzībām ir doties pie ārsta.

Sa­run­va­lo­dai ne­pie­cie­ša­mās ska­ņas ie­zī­mē gra­fi­kā, bet lī­ni­jai, kas ap­vil­kta ap tām, ir ba­nā­na for­ma. Tā­dēļ ru­nas un dzir­des spe­ci­ālis­ti to ie­dē­vē­ju­ši par ru­nas ba­nā­nu. Gra­fi­kā uz ho­ri­zon­tā­lās ass at­tē­lots ska­ņu augs­tums, kas iz­teikts her­cos (Hz), sa­vu­kārt uz ot­ras ass – ska­ņas in­ten­si­tā­te, vien­kār­šāk sa­kot – ska­ļums, kas iz­teikts de­ci­be­los (dB). «Iz­man­to­jot ru­nas ba­nā­nu un klien­ta dzir­des līk­nes, dzir­des spe­ci­ālists var iz­vēr­tēt dzir­des iz­mai­ņu ie­tek­mi uz ru­nas uz­tve­ri ik­die­nā un sniegt ie­tei­ku­mus,» stās­ta ārst­nie­cī­bas ie­stā­des Dzir­des sis­tē­mas kon­sul­tan­te audio­lo­go­pē­de An­na Si­lan­tje­va.