Ilze Zonne / Autori

«Mūsu apstākļos, kur raksturīgs augsts gaisa mitrums un biežas temperatūras svārstības, saaukstēšanās un klepus ir un būs. Taču daba, kas sagādājusi mums šādu klimatu, vienlaikus arī audzē daudz vērtīgu ārstniecības augu, kas palīdz mums cīnīties ar klepu un citām veselības problēmām, ko ietekmē nemīlīgie laika apstākļi,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs.

Rudenī, tāpat kā pavasarī, daļa ādas slimību mēdz saasināties. Klasiskajā Rietumu medicīnā šīm problēmām ir savi risinājumi, bet tradicionālajā ķīniešu medicīnā – savi. Par abiem novirzieniem kopīgo un atšķirīgo ādas slimību ārstēšanā stāsta klīnikas Ķīniešu medicīna akupunktūras ārste Dana Misiņa.

Alerģija. Laimīgie, kuriem ar to nekad nav nācies saskarties, bieži domā, ka alerģija tāds nieks vien ir – nu, pašķaudīs cilvēks brītiņu vai uzmetīsies viņam uz ādas kāda pumpiņa, iedzers zāles, un viss pāries.

Cept mājās maizi pēdējā laikā kļuvis stilīgi. Lielākie pašceptās maizes fani iegādājas maizes mašīnas, kuras pašas sajauc visas mīklai nepieciešamās sastāvdaļas, to uzraudzē un izcep. Citi saglabājuši vai atjaunojuši maizes krāsni savās lauku mājās.

Kādu dienu sieviete ievēro, ka pēc matu sukāšanas ķemmē palicis vairāk matu nekā parasti. Tas ikreiz rada zināmu satraukumu, bet vispirms mierīgi jāpārdomā – vai tiešām mati kļūst plānāki?

«Ne visas slimības jāārstē tikai ar medicīniskiem paņēmieniem,» saka MFD veselības centra Pārdaugava psihoterapeite Natālija Volperte.

Kad latvietim vaicā viedokli par jēra gaļu, vērtējums ir pretrunīgs – no «ļoti garšo» līdz «nevaru ciest». Tiesa, pēdējā laikā daudzi ceļotāji un arī mājās palicēji smeļ ierosmi austrumu un dienvidu tautu virtuves tradīcijās, kur jēra gaļu izmanto daudz plašāk.

Ir zināms, ka aptuveni 90% no visiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kurus piemeklējušas iesnas, ārstējas simptomātiski: lieto preparātus, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un līdz ar to uz kādu laiku atvieglo elpošanu.

«Sadzīvē mēs jēdzienu imunitāte saprotam vienkāršoti un par to atceramies galvenokārt saistībā ar elpceļu vīrusiem, kaut gan šis jēdziens ir daudz plašāks.

Vistu šķiņķīši ir ērta izvēle ikdienas maltītei – nav ne dārgi, ne stundām ilgi šmorējami, toties gana sātīgi.

Aknas reizēm dēvē par pacietīgo vai pat mēmo orgānu – tās nesāp, un cilvēks ilgu laiku var pat nenojaust, ka aknām radušās problēmas.

Ja pa vasaru, regulāri rosoties dārzā un sportojot, mugura ir pakāpeniski pieradināta pie fiziskas slodzes, tad šobrīd, ražas vākšanas laikā, cilvēks jūtas vingrs un spēcīgs.

Miegs ir viens no lielākajiem dabas noslēpumiem. Līdz galam neizzināts, joprojām pētīts un ikvienam cilvēkam absolūti nepieciešams.

Ja tev patīk sēņot, tad vislabākais vēlējums: lai tev arī garšo sēņu ēdieni! Dzīvē šīs divas lietas reizēm nesakrīt.

Kā ūdens pilīti pa pilītei var sagraut akmeni, tā mediķu ieteikumi, cerams, agri vai vēlu sagraus mūsu iesīkstējušo mazkustīgumu. Veselīga un fiziski aktīva dzīvesveida aizstāvju rindās ir dažādu specialitāšu ārsti, un katrs var pamatot šāda dzīvesveida nepieciešamību – gan kopumā, gan raugoties no savas nozares pozīcijām.

Latvijā valda iesīkstējusi tradīcija: radiatorus, apkures katlus un citas lietas, kas saistītas ar ūdensapgādi un apkuri, daudzi cilvēki steigā grib mainīt tieši rudenī, kad jau sāk piesalt – ievērojuši nozares speciālisti.

Labam tomātam ir jāsmaržo pēc tomāta, saka lietpratēji. Izredzes atrast kvalitatīvus, smaržīgus un garšīgus vietējos tomātus ir no jūlija līdz oktobrim.

Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām.

«Ja sabiedrība smejas par kādu veselības problēmu, tas aizvaino, liek pacientam distancēties no problēmas un to neatzīt. Tieši tā Latvijā noticis ar krākšanu: gan sabiedrība, gan pacienti, gan diemžēl arī medicīnas profesionāļi šo problēmu bieži ignorē,» saka otorinolaringologs, Headline privātklīnikas vadītājs un Latvijas Universitātes lektors Kaspars Peksis.

Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām. Šobrīd selerijas ir īpaši, rudenīgi svaigas un aromātiskas.

Galviņkāposti. Ko gan vēl jaunu var gaidīt no tādiem dārzeņiem, kas pazīstami gadu tūkstošiem? Viss jaunais šķiet interesantāks, tomēr laiku pa laikam atgriežamies pie pārbaudītām ēdamlietām, un izrādās – par tām ne tuvu vēl nezinām visu.

Septembris vēl nav elpceļu vīrusu aktivitātes laiks, taču tam ir savas viltības: vēsi rīti un vakari, reizēm ļoti karsts dienas vidus vai negaidīta lietusgāze.