Viens no reālistiskākajiem scenārijiem kara gadījumā ir daļēja Latvijas teritorijas nonākšana agresora kontrolē, un iedzīvotājiem jābūt gataviem izdzīvot arī ienaidnieka aizmugurē. Tas nozīmē partizānu karu. Valdība sākusi veidot visaptverošās aizsardzības konceptu, paredzot visas sabiedrības iesaistīšanos.
Uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai valstī, ir mainījušies arī iemesli un iegansti, kuru dēļ Latvijas iedzīvotāji ir ar mieru tērēt savus nervus un naudu, vēršoties tiesā. Temīdai nav iespēju izvairīties no gadījumiem, kad tiesvedība tiek rosināta nevis patiesības noskaidrošanai, bet kā rīks sliktu savstarpējo attiecību kārtošanā. Un tomēr arī būtisks vispārējs labums tiek panākts caur tiesu, no vienas lietas atvasinot universālu juridisku risinājumu, piemēram, pārtraucot banku piekoptās shēmas kredītņēmēju paverdzināšanā.
Administratīvi teritoriālajā reformā Ikšķiles novadu kā patstāvīgu vienību paredzēts likvidēt, pievienojot Ogres novadam. Ikšķile pretojas, nevēloties savā labklājībā dalīties ar trūcīgākiem pagastiem, un organizē, iespējams, nelikumīgu iedzīvotāju referendumu, lai rastu pamatojumu kartes pārzīmēšanai. Šis var izrādīties reformas sagraušanai noderīgs precedents.
Tiesu teritoriālā reforma ir risinājusi tikai vienu no tiesu sistēmas problēmām: lietu izskatīšanas ātrums ir audzis, taču abi pārējie aspekti, izmaksas un kvalitāte, cieš. Tā secina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Un arī tā dēvētā lietu ceļošana rada vairāk sarežģījumu nekā ieguvumu – meli aci pret aci atpazīt vieglāk nekā caur datora ekrānu.
Divu spēka struktūru starpā sākusies mīklaina rīvēšanās šķietami maznozīmīgā jautājumā – kuras pienākumos loģiskāka uz zaļās robežas pārķertās kontrabandas krimināllietu virzība. Robežsargi uzskata, ka to nodošana muitas policijai ir nesaimnieciska resursu tērēšana.
Opozīcija organizē Jēkabpils domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa gāšanu no amata. Ja arī pašu revolucionāru vidū kaut kas nenotiks, par mēru kļūs pilsētas skandalozākais politiķis – Ragaiņa vietnieks Aivars Kraps.
Paredzot naudas dalīšanu starp valstīm pēc aplokšņu principa, nevis projektu konkursa kārtībā, Eiropas Parlaments mūsu reģiona lielākajam savienotās Eiropas programmas pasākumam – dzelzceļa līnijai Rail Baltica – ir iestrādājis finansējuma pārrāvumu uz pāris gadiem. Tas var izraisīt ne tikai aizkavēšanos projekta īstenošanā, bet galu galā arī lielo donorvalstu nevēlēšanos finansēt šo ieceri jau trešo daudzgadu budžetu pēc kārtas.
Precīzi mēnesis atlicis līdz jaunā Eiropas Parlamenta vēlēšanu pirmajai dienai. Aizejošais sasaukums kravā mantas un rezumē paveikto. Šī nebija tā veiksmīgākā no piecgadēm – viduvēji centieni, viduvējas sekmes.
Latvietis Māris Bruža vada vienu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas komandām, kas uzrauga, lai Ukrainā tiktu ievērota tā dēvētā Minskas vienošanās. Precīzāk – sistemātiski novēro, kā tā tiek pārkāpta. Kā lidojumu brīvajā telpā lidinās visdažādāko izmēru un izmantojumu droni, lido lādiņi un laiku pa laikam mirst cilvēki. Civiliedzīvotāju nāve tagad gan esot retums, ja nu vienīgi uz kādām mīnām uzkāpj.
Baltijas jūras valstu kopīgā pētījumā No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi konstatēts satraucoši liels zāļvielu daudzums apkārtējā vidē. Tā ir pilnīgi jauna ekoloģiska problēma, un pašlaik neviens nezina, kādas var būt sekas šādai sabiedrības nozāļošanai. Tramadols, citaloprams, progesterons – Latvijas ūdeņos nonāk visas zāļu grupas un pastarpināti atgriežas cilvēka organismā.
Finanšu aprindās jau zināms potenciālais kandidāts uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amatu – Pasaules Bankas darbinieks Kārlis Bauze. Viņš pilnībā atbilst premjera Krišjāņa Kariņa aprakstītajam ideālam – ārzemēs svarīgā finanšu amatā strādājošs tautietis. Taču atklātais konkurss, kurā Bauzem vēl jāuzvar, būtu nozares reformētāju mazākā bēda. Pašlaik draud izgāzties plāns, kā tikt vaļā no esošās FKTK padomes.
Uz publiskajā diskursā valdošā politkorektuma fona ir drosmīgi sarunā par Eiropas migrācijas politikas riskiem pieminēt bēgļu izvarotās sievietes. Vēl jo drosmīgāk, ja to dara spēka struktūras vadītājs. Neatkarīgā sarunājas ar jauno Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu. Līdz tradicionālajam atskaites punktam – 100 dienām vēl dažas nedēļas jāpagaida, taču robežsardzē viņš nav jaunienācējs.
35 pašvaldības. No tām divas ar republikas pilsētas statusu – Rīga un Jūrmala. Pārējās – ir novadu pilsētas un novadu pagasti. Attiecīgi pašvaldības tiks veidotas ap attīstības centriem, gluži kā padomju laikos rajoni. Tāds ir jaunais administratīvi teritoriālās reformas piedāvājums. Skaidrībā jātiek līdz rudenim.
Latvijā valda problēmas ar bankām, korupcija, cilvēktirdzniecība un netiek novērstas holokausta sekas: šādi dramatiski secinājumi izdarāmi, iepazīstoties ar ASV vēstniecības izplatītajiem aktuālajiem ziņojumiem par mūsu valsti.
Pretrunīgi vērtētā iecere par valsts uzņēmuma Latvijas Loto iesaistīšanos azartspēļu tirgū ir apturēta un tiks pārskatīta valdībā. Ne Konkurences padome atzina to par pamatotu. Un arī no sabiedrības veselības viedokļa tā būtu gatavā kaitniecība – ieguldīt nodokļu maksātāju naudu jebkādu atkarību veicināšanā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs šonedēļ ASV vēstniecībā saņēmis jaunus darba uzdevumus Latvijas banku sektora sakārtošanai atbilstoši stratēģiskā partnera vajadzībām. Proamerikāniskajā izdevumā IR atkārtoti nolieta neizpaužama informācija par bankas ABLV Luksemburgas filiāles klientiem. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība tiek gatavota nomaiņai, lai vēl citas bankas neaizietu saudzīgāko pašlikvidācijas ceļu. Tādas ir nozares šābrīža aktualitātes.
Abi Eiropas Savienības likumdevēji – parlaments un padome – ir saskaņojuši direktīvas tekstu dažādu plastmasas izstrādājumu vides kaitējuma mazināšanai. Tātad direktīva nenovēršami stāsies spēkā, un tā visām dalībvalstīm būs saistoša. Tomēr tā gluži nav, ka no 2021. gada visi vienreizējie plastmasas priekšmeti būs aizliegti – daļai patiešām būs jāmeklē alternatīvas, taču lielais daudzums tiks apkarots patērētājiem draudzīgākām metodēm, tostarp ar informēšanu par plastmasas piedrazojumu jūrā.
3,7 milimetri, par kuriem pērn cēlies pasaules vidējais jūras līmenis, ir tik mazs daudzums, ka sajust tikpat kā neiespējami. Jo īpaši noslēgtās Baltijas jūras krastā. Tomēr krasi vētrainos laika apstākļos arī viens nieka milimetrs var kļūt par pēdējo pilienu un izraisīt lēcienveidīgas izmaiņas dabā. Par laimi, Latvija uz vispārējā klimatisko prognožu fona atrodas saudzējošākajā un cilvēkiem labvēlīgākajā daļā.
Kā milzu bubulis Latvijas tautsaimniecībai tuvojas Nacionālais klimata un enerģētikas plāns nākamajai desmitgadei – tas draud gan ar nodokļu celšanu, gan skarbākiem normatīviem attiecībā uz ražošanu. Un arī Eiropas Komisijas sodiem par neizpildītiem klimata aprūpes mērķiem. Tas viss, lai palīdzētu celties tā dēvēto zaļo tehnoloģiju industrijai un pie reizes varbūt palēninātu planētas temperatūras celšanos.
Līdz ar banku sektora nedienām Latvijas tēlam uzklupušas milzu nepatikšanas, bet vienīgā iestāde, kuras tiešajos pienākumos ietilpst tēla aprūpe – Latvijas institūts – no ļoti mazas ir pārtapusi mikroskopiskā, un proporcionāli sarukusi arī varēšana. Tomēr juridiski iestāde joprojām pastāv. Nelietderīgo valsts iestāžu likvidācijas plāns valdības daudzo darbu gūzmā palicis otrajā plānā.
Ministru kabineta iecere aizliegt fiziskām personām lietot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos un pērkot lietotas automašīnas sastapusies ar asiem sabiedrības iebildumiem, un arī tiesību eksperti norāda uz šāda aizlieguma pretrunu ar personas brīvībām. No valsts budžeta likumprojekta paketes attiecīgie grozījumi izņemti, un pirmdien par tiem vēlreiz spriedīs koalīcija.
Hidroenerģētikas nozare pirms septiņiem gadiem gatavojās grandiozam attīstības sprādzienam. Latvijā bija apzinātas vēl 400 vietas, kur būvēt jaunas stacijas. Taču realitātē pa šo laiku hesu skaits pieaudzis vien no 143 līdz 146, un nozarei jāgatavojas nevis uz paplašināšanos, bet saraušanos. Vides nozare virzīs šādai elektrības taisīšanai neizdevīgus normatīvus.